Modernā rokmūzika un draudze. Aptaujas analīze – 9.daļa

Lai arī mūzikas stili nekad nav bijis dogmatisks jautājums Adventistu baznīcā, neformāli par tiem ir bijušas daudz diskusiju. 90.gados pat tika izdota grāmata latviešu valodā, kuras autors uzskatīja par nepieciešamu pārliecināt, ka modernā rokmūzika ir sātaniska. Arī tagad šad un tad top atsevišķi raksti, taču, jāatzīst, šajos laikos tie ir atšķirīgi- ar dažādiem viedokļiem. Ir autori, kas uzskata, ka šāda mūzika ar kristietību nav savietojama, un ir autori, kas pauž pretēju viedokli – ka mūzikas stili vēsturiski ir mainījušies, un mūzikas gaume nav kritērijs.

Mūsu aptauja, kuru veicām Latvijas Adventistu draudzēs (par pašu aptauju un tās metodoloģiju plašāk lasiet šeit – "Kam mēs ticam? Adventistu aptauja Latvijā"), rāda, ka šobrīd pārsvaru ir guvuši liberāli noskaņotie. Lai arī vairums moderno rokmūziku neklausās, divas trešdaļas adventistu (ņemot vērā arī paplašinātās atbildes) uzskata, ka tas ir gaumes jautājums, un viņi nav pret modernajiem mūzikas stiliem. Tikai katrs piektais moderno rokmūziku uzskata par sātanisku.

Šeit ir jāpaskaidro, ka tie, kas izvēlējās paplašinātās atbildes, ir ar atšķirīgiem viedokļiem, gan par, gan pret, un šo atbilžu ir daudz, tāpēc publicēsim lielāko daļu no šīm atbildēm:

"modernie" kristieši pārspīlē savu "brīvību".
Bungas, ģitāras, basģitāras var lietot gan kristieši, gan sātanisti. Nevaru konkrēti pateikt, kas skaitās rokmūzika un kas nē, tādēļ nevaru atbildēt.
Domāju, ka eņģeļi noteikti tādu mūziku nedziedātu, no Dieva tā noteikti nav.
Katrs skaņdarbs vērtējams atsevišķi, bet nu ne gluži pēc mūzikas stila. Katrs izsaka savas emocijas. Vienīgi par ļoti smagu metālu neesmu pārliecināts, cik cilvēku paceļošs tas ir, pat ja varbūt vārdi ir pozitīvi.
Dievs ir harmonijā, melodijā un saturā, un ja tā nav, tad vienalga kā to nosauc, tas parasti kļūst nebaudāms.
Es gluži neteiktu, ka tā ir sātaniska mūzika, bet tur nekā daudz laba nav, jo ritms, skaļums, vārdi un kopējā noskaņa tur bieži vien nav tā veselīgākā (pat fizioloģiski).
Es uzskatu, ka tā nav mūzika, tikai troksnis, kas ietekmē mūsu smadzenes.
Ir taču kristīgu autoru kristīga mūsdienu mūzika.
Man patīk rokmūzika, bet es izvēlos, protams, ko klausīties
Kādā garā šī mūzika ir radīta? Kas ir patiesais autors?
Liela nozīme ir dziesmu tekstiem. Ja nevaru piekrist tekstam, tad strīpoju ārā pat skaistas melodijas. Melodija ir gaumes un kultūras jautājums. Psalmiem Bībelē nav klāt notis. Un kas to zina, kāda bija to oriģinālā mūzika un izpildījums, ko Dievs akceptēja kā labu. Var jau būt, ka kļūdos, bet lai Dievs mani vada pie pareizākiem uzskatiem. Dziesmas nāk no iedvesmas. Mēs visi varam dažkārt iedvesmoties no laba gara un citreiz no ļauna gara. Tāpat arī dažas dziesmas kādam mūziķim var būt pie Dieva vedošas, citas nē. Bet tomēr ir labi, ka ir dažāda slavējošā mūzika, jo līdz ar to nevienam nebūs, ar ko aizbildināties, kāpēc nav uz baznīcu nācis.
Māc šaubas, vai tā ir Dieva iedvesta.
Man nepatīk, bet vai visa ir sātaniska, nezinu.
Man patīk un es klausos. it sevišķi 80. 90. gadu hītus. No latviešiem Līvi, Jumprava patīk. Garīgā klasiskā mūzika ir Dieva slavēšanai. Mūzikas baudīšanai tā nav manā gaumē.
Modernajā mūzikā ir arī labi skaņdarbi. Es šķiroju katru skaņdarbu atsevišķi.
Mūzika ietekmē cilvēku, bet tas nav glābšanas jautājums. Katram laikmetam sava mūzika.
Mūzikas gaume nav tiesājama.
Neaizraujos, bet lietoju pēc noskaņojuma (izdzīvojot esošās sajūtas).
Neklausos rokmūziku. Citiem ieteiktu paanalizēt savu gaumi.
Nevienam neaizrādu, ja kāds klausās un kādam patīk, bet pats to neklausos un neiesaku citiem.
Plašs jautājums. Var diskutēt.
Rokmūzika - tas ir plaša spektra jēdziens - Ja hārdroks - nu nekas labs tur nav, bet kādu softroka gabalu jau var paklausīties - bet pāreja jau dažkārt nemanāma...
Rokmūzika īpaši nesaista, tikai retos gadījumos, pie īpaša noskaņojuma, vairāk 80., 90.-to gadu disko u.tml. Instrumentālā ģitāra, kokle u.tml.
Roks sen vairs nav moderni. Klausos, kas patīk, neatkarīgi no stila.
Spēlēju modernu mūzikas instrumentu, tāpēc, lai to apgūtu, nākas klausīties ne tikai rokmūziku, bet arī vēl smagāku. Nedomāju, ka Dievam tā nepatīk. Katram laikam ir bijusi sava "modernā" mūzika, tad jau Dievam nepatika tā laika mūzika.
Tā ir smaga mūzika, kura neko labu nedod un slikti iespaido smadzenes (to apstiprina arī pētījumi uz ūdens molekulas).
Tā noteikti nav Dieva mūzika.
To, kas patīk, klausos, bet cenšos klausīties arī vārdus un atsakos no tā, kas ir pretrunā ar manu kristīgo pārliecību. Piem. latviešu "grāvējs" "Saule, pērkons, Daugava". Var diskutēt par to, kas ir rokmūzika, smagais roks man nekad nav paticis, bet melodiskajā rokā ir atradušās dziesmas, kas mani uzrunā.
Uzskatu, ka ar šādu mūziku nevajadzētu īpaši aizrauties. Jautājums ir par moderno rokmūziku, bet otrais atbilžu variants pasaka, ka neesmu pret vienkārši moderno mūziku. Tad par ko ir šis jautājums? Rokmūziku vai vienkārši moderno mūziku? Domāju, ka mūzika tāpat kā māksla, vārdi, grāmatas, teātris, kino un tamlīdzīgas lietas ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli, psihi un domāšanu. Ja mēs pakļaujam sevi mūzikai, kuras pamatā ir kliegšana, nerimstoša bungu rīboņa, tad attiecīgi mūsu emocijas ir kairinātas. Ja runa ir konkrēti par rokmūziku, jā, tad man jāsaka, ka uzskatu, ka tā ir sātaniska mūzika, tās pamatā ir sekss, narkotikas un alkohols. Vai no šī savienojuma var nākt kas labs?
Uzskatu, ka šāda mūzika draudzes vidē pastiprina šķelšanos, tāpēc to vērtēju kā dievkalpojumiem maz piemērotu.
Vai varu Jēzu iedomāties rokkoncertā? Nē ir atbilde.. Tādēļ arī rokmūzika, domāju, ka nenāk no Dieva. Jo Dievs ir kārtības Dievs, kā mēs zinām. Miera Dievs.
Vērtēju pēc dziesmu vārdiem Vērtēju- pēc kādas mūzikas klausīšanās man gribas vairāk sarunāties ar Dievu, lasīt Bībeli, un pēc kādas- nē.
Zem šī stila slēpjas dažāda veida mūzika.

Mūsu pieņēmumi, ka attieksme pret rokmūziku ir atkarīga no vecuma, izrādījās ļoti pareizi. Tikai 9 procenti jauniešu šādu mūziku atzina par sātanisku. Absolūtais vairums pret to ir pozitīvi noskaņoti.
Arī līdz 40 gadu vecumam vairāk nekā divas trešdaļas respondentu pret moderno mūziku neiebilst.

Tie, kas ir vecumā no 40 līdz 65 gadiem, lielā mērā atspoguļo kopējo jeb vidējo statistiku. Savukārt vecākā paaudze ir acīmredzami kritiska. Vairāk nekā puse no respondentiem (ņemot vērā arī citas atbildes) to uzskata par sātanisku un nepieņemamu mūzikas stilu.

Mums nākas secināt, ka šis lielā mērā ir paaudžu attieksmes jautājums.

Mēs arī pārbaudījām, cik lielā mērā atbildes ietekmē ģimeniskās saites. Tomēr būtiskas likumsakarības neatradām. Tie, kas dzimuši adventistu ģimenēs, pret moderno mūziku ir pat nedaudz labvēlīgāk noskaņoti nekā tie, kuriem adventistu saknes nav.