E.Vaita un Praviešu Dāvana. Aptaujas analīze – 3.daļa

2/3 adventistu Latvijā tic, ka Elena Vaita bija praviete (tiem lasītājiem, kas nezina- E.Vaita ir viena no Adventistu Baznīcas dibinātājām 19.gadsimtā). Ņemot vērā dažas citas atbildes, šie rezultāti ir salīdzināmi ar adventistu pārliecību citviet pasaulē. Vispasaules adventistu pētījumu rezultāti liecina, ka vidēji 3 no 4 adventistiem pasaulē tic Elenas Vaitas pravietiskajai dāvanai. Latvijā tikai 9 procenti nedomā, ka Elenai Vaitai bijusi praviešu dāvana, savukārt 13 procenti atzīst, ka šaubās un nezina atbildi uz šo jautājumu. Tikai viena nesen kristīta meitene atzina, ka neko par E.Vaitu nav dzirdējusi.

Vairāk nekā 10 procenti izvēlējās paskaidrot savu izpratni zem atbilžu varianta „Cits”
Daži cilvēki šeit ierakstīja „Iespējams”, kas būtu pielīdzināms „Nezinu”. Viens no respondentiem ierakstīja: „90% gadījumu jā”. Piecās atbildēs tika uzrakstīts, ka viņa ir Dieva kalpone vai vēstnese.
Vairāki apgalvoja, ka viņiem nešķiet svarīgi par to domāt. Pāris cilvēku atzina, ka viņi kādreiz E.Vaitai ticējuši, bet tagad sāk šaubīties.

Lūk, vēl dažas no atbildēm:

– Man nav nekas pret faktu, ka Vaita bija īpaši Dieva aicināta īpašam uzdevumam, bet man traucē, ka draudzē bieži viņas raksti tiek nolikti vienā līmenī ar Bībeli un tulkoti un izmantoti savas kaut kādas "taisnības" pierādīšanai un citu cilvēku "nolikšanai", norāšanai. Uzskatu, ka viņas raksti tiek piesaukti vietā un nevietā.
– Ļoti pretrunīga persona - daudz izcilu domu, taču arī daudz apšaubāmu tekstu. Diemžēl daudzu prātos ir neapstrīdama autoritāte, iespējams, ļoti bieži arī pārprasta. Neesmu līdz galam noformulējis savas domas par viņu.
– Jā, viņa bija Dieva praviete. Taču, viņa pati mūs brīdināja (minēts grāmatā "Kā lasīt E.G.Vaitas darbus"), lai nevērtējam viņas teikto augstāk par Dieva teikto. Un vērtēt lietas saprātīgi un veselīgi. Viens no viņas pašas piemēriem bija, ka viņa ieteica nelietot uzturā olas, savukārt citiem tieši ieteica tās lietot. Domāju, ka viņai būtu daaaaaudz ko pateikt mūsdienu adventistiem.
– Lai cik vērtīgs būtu viņas pienesums, neuzskatu, ka par Vaitu būtu vispār jādomā.
– Dievs viņu noteikti izlietoja kā vēstnesi zināmam laikam un vēstij, bet ne visu, ko viņa kā cilvēks savā mūžā ir izteikusi vai ko uzrakstījusi,- to nevaram uzskatīt par pravietisku.
– Katrs ir sava veida pravietis, viņa nav lielāka par citiem evaņģēlistiem.
– Kā palīgs saprašanai, bet nevis, ka autoritāte, kurai ticēt bez pārbaudīšanas.

Tas, vai cilvēks ir dzimis un audzis adventistu ģimenē, vai arī ienācis draudzē pats, būdams bez adventistu saknēm, attieksmi pret E.Vaitu būtiski neietekmē. Viņas piekritēju un noliedzēju skaits ir līdzīgs abās grupās.

Interesanti - jauniešu vidū skepse par E.Vaitu ir mazāka. Vecuma grupā no 15-24 gadiem 70 procenti uzskata Vaitu par pravieti. Noliedzēju skaits ir tikai 4 procenti.

Tālākajās vecuma grupās skepse mazliet pieaug. Toties aptauja norāda citu tendenci. Tie, kas labprāt lasa Bībeli, pret E.Vaitu ir noskaņoti pozitīvāk, nekā tie, kas lasa reti vai nemaz. Starp tiem, kas Bībeli lasa reizi mēnesī vai vēl retāk, skeptiķu īpatsvars ir lielāks.

Lai arī pret E.Vaitu noskaņojums ir salīdzinoši pozitīvs, tomēr ne visam, ko viņa ir rakstījusi, pat daudzi viņas atbalstītāji piekrīt. To atklāj nākamie jautājumi un atbildes, par kurām turpināsim nākamajos rakstos.

Par pašu aptauju un tās metodoloģiju vairāk lasiet šeit: "Kam mēs ticam? Adventistu aptauja Latvijā"