Pasaule un radīšana. Aptaujas analīze – 6.daļa

Apmēram puse adventistu tic, ka zeme tika radīta pirms 6000 gadiem sešās burtiskās dienās. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar tiem, kā tic adventisti ASV.
Aptaujā, par kuras metodoloģiju plašāk varat lasīt šeit - "Kam mēs ticam? Adventistu aptauja Latvijā" - tika lūgts atbildēt uz jautājumu, kurš no atbilžu variantiem šķiet vispareizākais, domājot par pasaules radīšanu.
Tika piedāvāti šādi atbilžu varianti:

• Pasaule ir radīta burtiskās 6 dienās pirms apmēram 6000 gadiem.
• Pasaule ir radīta burtiskās 6 dienās, taču tās vecums ir krietni lielāks.
• Bībelē minētās radīšanas dienas ir lielāki laika periodi nevis burtiskas 24 stundu diennaktis.
• Bībelē aprakstītais radīšanas stāsts ir uzrakstīts simbolu valodā, to nevajag uztvert kā burtisku notikumu aprakstu.
• Nezinu/ grūti atbildēt, man šis jautājums ir neskaidrs.
• Cits.

Nepilna puse jeb 48 procenti izvēlējās pirmo atbilžu variantu. 12 procenti uzskata, ka zemes vecums ir krietni vecāks, taču pats radīšanas process norisinājās 24 stundu diennaktī. Gandrīz 17 procentu domā, ka radīšanas stāsts Bībelē ir simbolisks, un to nevajag uztvert burtiski. Ap 10 procentiem atzina, ka viņiem šis jautājums nav skaidrs.

Jāatzīst, ka līdzīgā aptaujā ASV 56 procenti adventistu izvēlējās pirmo variantu. Bet 18 procenti otro variantu (www.adventistresearch.org). Tātad tur tradicionālo uzskatu piekritēji ir vairāk nekā Latvijā.
Skaitļi šķiet būtiski tāpēc, ka vēl pavisam nesen, pēdējā Ģenerālonferences sesijā, delegāti nobalsoja par izmaiņām 28 pamatmācību punktos, kuros skaidri definēja, ka Adventistu Baznīca tic pasaules radīšanai nesenā vēsturē 6 burtiskās dienās (1 atbilžu variants). Tas, protams, rada lielu disonansi ar zinātnieku pausto. Latvijas adventisti, šķiet, par šādu striktu nostāju nez vai spētu nobalsot.

Lūk, dažas atbildes no tiem, kas izvēlējās variantu „cits”:

Radīta 6 dienās pirms 6000 gadu, bet nespēju tam īsti noticēt, cilvēciskais prāts to nespēj aptvert, ka tas tā tiešām varētu būt, liekas nereāli.
24 stundas, kādas tās saprotam tagad, var nebūt tās pašas, kas pie radīšanas. Atkarīgs no zemes rotēšanas ātruma.
6 burtiskās dienās, pirms 6k gadiem cilvēki tika izraidīti no Ēdenes, bet nav zināms, cik ilgi bija Ēdene zems virsū. Tikpat labi tie varēja būt miljoniem gadu.
Ģeķi jūs esat, ka to jautājat, ellē sadegsiet.
Dievam, protams, nav problēmu radīt visu 6 dienās, taču jautājums - vai Viņam bija arī jāsteidzas? Tas apraksts par sešām dienām var būt dots, lai cilvēki, jo īpaši agrāko laiku, spētu uztvert radīšanas stāstu.
Bībelē minētās radīšanas dienas ir lielāki laika periodi nevis burtiskas 24 stundu diennaktis.
Domāju vairāk par pirmo variantu, tomēr "neielieku sevi rāmī". Atstāju vietu jaunām atziņām.
Es ticu, ka Dievs ir pasauli radījis, un nav būtiski, vai tās ir burtiskas sešas dienas vai 6 laika periodi.
Man noteicošais faktors, ka pasauli radīja Dievs. Cik ilgā laikā, tas man nav būtiski, jo jāņem vērā arī zinātnes atklājumi.
Pasaule ir radīta burtiskās 6 dienās, septītā diena tika iesvētīta, bet Radīšanas laika senums ir debašu temats, kur neviens nevar eksperimentāli pierādīt savu viedokli.

Jāpiebilst, ka viens no respondentiem atzina, ka tomēr tic evolūcijas teorijai.

Šajā reizē interesanti šķita salīdzināt, kā atbild dažādu vecumu kristieši. Visskeptiskākie par Adventistu baznīcas oficiālo nostāju ir adventistu jaunieši. Tai piekrīt tikai trešā daļa jauniešu. Otra trešdaļa domā, ka radīšanas stāstā nav runa par 24 stundu diennaktīm, bet par lielākiem laika periodiem. Vēl 9 procenti pieļauj lielāku zemes vecumu. 13 procenti saka, ka viņiem šis jautājums ir neskaidrs.
Nākamā vecuma grupa no 25-39 gadu vecumam lielā mērā atspoguļo kopējo viedokli, taču šajā vecuma grupā ir krietni vairāk to, kas domā, ka radīšanas stāstu BĪbelē nevajag uztvert burtiski. Gandrīz katrs ceturtais domā, ka tas drīzāk ir simbolisks vēstījums.
Vidējās paaudzes cilvēki vecumā no 40 līdz 65 gadiem lielā mērā domā līdzīgi, taču te biežāk tiek pieļauta doma nevis par simbolismu, bet gan to, ka pasaules vecums ir krietni lielāks.
Visbeidzot senioru grupā virs 65 gadiem ļoti līdzvērtīgi tiek novērtēti divi varianti - vai nu baznīcas oficiālā nostāja, vai arī ideja par zemes krietni lielāku vecumu, bet pasaules radīšanu 24 stundu diennaktīs. Ideja par lielākiem laika periodiem senioru vecuma grupā vispār netiek apsvērta.

Paaudžu tendences šajā jautājumā ir acīmredzamas. Kamēr daudzi jaunieši cenšas savietot Bībelē rakstīto ar zinātniskajām atziņām, vecākā paaudze uzticas tradicionālajam skaidrojumam. Adventistu baznīcai nākotnē šis varētu būt liels izaicinājums. Var vēl piebilst, ka lūkojām, kā atbilžu variantus ietekmē tas, vai cilvēks ir dzimis adventistu ģimenē. Secinājām, ka tam lielas nozīmes nav.

Nākamajā rakstā apskatīsim vēl vienu sarežģītu jautājumu - par 1844.gadu un tā nozīmi draudzes dzīvē.