Gaļas ēdieni un kafija. Aptaujas analīze – 10.daļa

Lai arī adventisti daudzviet pasaulē pazīstami kā veģetāra dzīvesveida popularizētāji, Latvijā veģetārisms nav īpaši populārs. Tā nākas secināt, apkopojot aptaujas atbildes (plašāk par Latvijas adventistu draudzēs veikto aptauju lasiet šeit – "Kam mēs ticam? Adventistu aptauja Latvijā").

Veidojot anketu jautājumus, nolēmām divus jautājumus uzdot par uzturu. Latvijā ir pazīstami draudzes locekļu veidoti veselības klubi un veselības izstādes, kas tiek rīkotas Latvijas pilsētās un pagastos. Tajās aktīvi tiek popularizēts veselīgs dzīvesveids. Protams, tas nenozīmē tikai uzturu, bet arī daudzus citus veselības principus. Taču ņemot vērā vēsturisko kontekstu, nolēmām uzdot divus jautājumus par gaļas produktu un kofeīnu vai teīnu saturošu dzērienu lietošanu uzturā. Cik daudz paši draudzes locekļi iekļauj šos produktus savā ēdienkartē?

Vispirms par gaļu

Puse no aptaujātajiem neuzskata, ka gaļas ēšana būtu kas slikts, bet otra puse pret gaļu ir skeptiskāki. Tas nenozīmē, ka viņi to nelieto, taču domā, ka labāk būtu gaļu neēst. 15 procenti no viņiem atzina, ka uzskata veģetārismu par labu, taču bez gaļas nespēj iztikt. Tikai 5 procenti ir strikti veģetārieši, kas paši neēd un to popularizē arī citiem. Savukārt 17,6 procenti, būdami veģetārieši, to neafišē. Ņemot vērā paplašinātās atbildes, varam secināt, ka apmēram ceturtā daļa adventistu gaļu uzturā nelieto.

Sievietes mazliet biežāk nekā vīrieši iztiek bez gaļas produktiem. Taču interesants ir fakts- katra piektā sieviete uzskata, ka veģetārisms ir labs, bet bez gaļas nespēj iztikt. Vīrieši tik daudz ar šādiem pārmetumiem sevi nenomoka. Viņi arī vairāk ēd gaļu, lai gan vairāk nekā 20 procenti ir veģetārieši.

Pirmsākumi interesei par uzturu nāk no adventistu autoritātes Elenas Vaitas, kura par to rakstīja vēl 19.gadsimtā. Līdz ar to nav brīnums, ka starp tiem, kas neatzīst Elenu Vaitu kā pravieti, veģetārisms ir krietni mazāk populārs nekā starp tiem, kas viņu novērtē. Taču arī tie, kas viņu uzskata par pravieti, lielākā daļa viņas ieteikumus diētas jautājumos neņem vērā.

No tiem, kas izvēlējās atbildēt citādi, daļa saka, ka ēd tikai putnu gaļu, bet vēl daļa raksta, ka lieto gaļu reti.

Daudzi izvēlējās plašāk paskaidrot savu izvēli, tāpēc publicējam daļu no paplašinātajām atbildēm:

• Ar gaļu neaizraujos, bet dažreiz organisms "prasa" . Domāju, ka katram ir jāsaprot savs organisms un jārīkojas atbilstoši savam veselības stāvoklim un dzīves ritmam.
• Dažreiz lietoju liellopu vai vistas gaļu.
• Esmu brīvdienu gaļas ēdājs - ar sirdi veģetārietis.
• Esmu ceļā uz nelietošanu.
• Gaļā nav problēma. Izvēlies, kādu ēst, un lieto to.
• Gaļa nav laba, bet reizēm ēdu.
• Gaļu ēdu reti. Taču arvien vairāk saprotu, ka tā pārtika, kas nopērkama lielveikalos, nav labas kvalitātes.
• Ja ievēro Dieva norādījumus par uzturu, tad nav arī problēmas uztura lietošanā. Bībelē tie ir skaidri aprakstīti.
• Kad vien ir iespējams, priekšroku dodu veģetārai pārtikai.
• Kas neēd gaļu, tam ir palēnināta uztvere, tāpēc vajag ēst, bet bez asinīm.
• Labprāt dodos pavisam neēšanas virzienā, bet lūdz Tēvam iespējas saprātīgi aizstāt gaļu ar citiem produktiem- rieksti, soja u.tml. (mazliet problēmas ar sagādi, ar naudu- padārgi tie aizvietotāji). Kāpēc? Manas personīgās domas -šodien, ja sagribas, vēl varam ēst šķīstu gaļu, bet jāuzmanās ar tās izcelsmi, un drīz var pienākt laiks, kad būs jāsaprot, -tā ir tik sabojāta, ka vairs nedrīkst lietot. Esmu novērojusi, ka personīgi es, ēdot gaļu, vairāk slimoju, biežāk dusmojos, esmu agresīvāka un pat reizēm man ir sliktāka domāšana (laikam darbojas Daniēla un viņa draugu princips).
• Nav tā, ka bez gaļas nespēju iztikt, bet, ja man gaļu piedāvā, netaisu problēmsituāciju un ēdu, ja vien nav cūkgaļa vai kas tāds.
• Piekrītu bībeliskam viedoklim. Sākumā bija augu barība - vēlāk pienāca klāt šķīstā (ieteicamā) gaļas barība. Šodien jāskatās katram pēc iespējām, apstākļiem, finansēm utt.
• Piekrītu E.Vaitai, ka labāk būtu to neēst. Tomēr ir reizes, kad pa retam to lietoju.
• Dievs pats ar kraukli sūtīja Elijam gaļu. Jēzus pats lietoja uzturā gaļu. Tas, ka mūsdienās gaļa lopi tiek audzēti neveselīgos apstākļos (vistas it sevišķi), tas jau ir cits stāsts. Banānā vai tajā pašā maizē ir daudz ķīmijas. Esmu mācījies LLU, un bez pesticīdiem nekur nekas vairs nenotiek. Un vēl par gaļas liellopiem. Esmu pats saskāries ar to audzēšanu. Lopi dzīvo cauru gadu ārā, ēd bioloģisku sienu un skābbarību. Bībelē teikts, lai nestrīdamies par to, ko kurš ēd vai neēd un kā svin svētās dienas. bet par ko adventisti visvairāk strīdas? Diemžēl par šim abām lietām.
• Sabalansētu veģetārismu atbalstu, pats dzīves vienkāršības labad reizēm ēdu gaļu.
• Tas ir bībelisks nosacījums no tās atbrīvoties un lietot augu valsts daudzracionālu ēdienu (1.Moz.1:29, Dan.1.nod.) Nelietojot gaļu, uzlabosies prāts, morāle un veselība kopumā un pagodināts tiks Jēzus Kristus.
• Zinu ,ka gaļa nav labākais. Nepērku un mājās negatavoju. Pāris reizes gadā apmeklējot LIDO vai ko tamlīdzīgu, paņemu vistas šašliku, par ko vēlāk nožēloju…

Jāpiebilst, ka mēģinājām salīdzināt respondentus arī pēc citiem kritērijiem, taču likumsakarības neatradām. Piemēram, tie, kas ir draudzē jau vairākās paaudzēs, un tie, kam draudzē nav ciltsrakstu:

Kafija un tēja

Kofeīnu un teīnu saturoši dzērieni adventistu vidū ir līdzīgi populāri. Apmēram trīs ceturtdaļas adventistu tos lieto. Tiesa apmēram 15 procenti to dara neregulāri. Taču absolūtais vairums ir tējas un kafijas dzērāji.

Priekšstats, ka sievietes dzer vairāk nekā vīrieši, gan ir stereotips. Vienīgā atšķirība ir argumentācijā. Gandrīz katra piektā sieviete to skaidro ar zemu asinsspiedienu. Savukārt vīrieši par to nesūdzas. Nu un vīrieši ir neregulārāki tējas un kafijas dzērāji.

Līdzīgi kā ar gaļas lietošanu, arī kafiju un tēju mazāk dzer tie, kas vērtē Elenas Vaitas rakstus. Tomēr arī viņu vidū tikai trešā daļa no šiem dzērieniem izvairās. Savukārt starp E.Vaitas noliedzējiem 10 procenti nedzer tēju vai kafiju.

Starp tiem, kas izvēlējās citu atbildi, vairums apgalvo, ka kafiju vai tēju dzer reti- neregulāri. Bet dažas paplašinātās atbildes ir šādas:

• Dzeru, kad sagribas, patīk kafijas smarža.
• Dzeru, ja nevaru no tā izvairīties (ja iespējams, "kafijūdeni"), jo pēc tam ir slikta fiziskā pašsajūta, kafiju nelietoju arī pirms kļuvu par kristieti.
• E.Vaita raksta, ka viss, ko Dievs radījis, ir labs, bet jālieto ar mēru. Tas ir tā: ja lietosi katru dienu, tad vairs nelīdzēs kā zāles.
• Esmu lietojusi, bet tagad nelietoju, jo tas tiešām bojā veselību.
• Ikdienā nelietoju. Atsevišķos gadījumos, kad naktī jābrauc pie stūres vai nav gulēts, tad izdzeru kafijas tasi.
• Ļoti patīk kafijas aromāts :)
• Kafija ir veselīgs dzēriens - ir daudz zinātnisku pētījumu. Labprāt dzeru kafiju.
• Kafija ir veselīgs dzēriens. Iesaku.
• Lietoju ar saprātu, ja ir noteikta vajadzība vai organisms pieprasa. Pārsvarā zaļā un zāļu tēja, kas ir visai veselīga.
• Tas ir grēks dzert sātanistu šamaņu radītos dzērienus.
• Nelietoju kafiju, pat ar savu zemo asinsspiedienu, jo man uz to ir alerģija. Melnā tēja man vienkārši negaršo. Lai citi dzer, ko vēlas. Tas nav nekāds nāves grēks, tāpat kā gaļas (pat cūkgaļas) ēšana.
• Neesmu pret, bet man negaršo.
• Principā iedzeru kafiju, gan bezkofeīna, bet tā laikam esot vēl sliktāka nekā ar kofeīnu. Zinu kafijas kaitīgumu. No rītiem nedzeru. Tas man vairāk kā rituāls-iebraucot degvielas uzpildes stacijā, piem., paņemt pa ceļam Cafe Latte…

Salīdzinot pa vecuma grupām, var redzēt, ka nedaudz retāk tēju un kafiju lieto jaunieši un seniori, savukārt vidējā paaudze to vairumā gadījumu dzer brīvi. Nākas secināt: lai arī Adventistu baznīcā daudz runā par uzturu un tā nozīmi, izpratne un prakse šajā ziņā ir ļoti atšķirīga. Kaut gan no konkrētiem produktiem daļa draudzes locekļu izvairās, mēs redzam, ka vairāk nekā divas trešdaļas lieto gan gaļas produktus, gan arī tēju un kafiju.