1844.gads un adventisti šodien. Aptaujas analīze – 7.daļa

1844.gads Adventistu draudžu vēsturē ir ļoti nozīmīgs. Tas kļuva par sākumpunktu meklējumiem, kuri vēlāk bija pamats Adventistu baznīcas izveidei.
19.gadsimta sākumā ASV izveidojās kristiešu kustība, kas pasludināja, ka 1843.gadā nāks Kristus. Kad tas nenotika nedz 1843.gadā, nedz arī nākamajā gadā, sekoja liela vilšanās. Viņi saprata, ka ir kļūdījušies Bībeles interpretācijā. Kas bija viņu kļūda? Versijas bija dažādas. Daļa nonāca līdz secinājumam, ka Kristus šajā gadā nevis atnāca uz zemi, bet Debesīs iegāja svētnīcas vissvētākajā vietā. Vēlāk daļa no šiem gaidītājiem apvienojās, pēc nepilniem 20 gadiem izveidojot Adventistu baznīcu.

19.gadsimta pirmās puses notikumi Adventistu baznīcā ir raisījuši daudz diskusiju un diemžēl arī vēlākas vilšanās, tomēr izpratne par 1844.gadu ir ierakstīta arī Adventistu baznīcas pamatmācību punktos. Veicot aptauju (par tās metodoloģiju vairāk lasiet šeit – "Kam mēs ticam? Adventistu aptauja Latvijā"), nolēmām noskaidrot, ko adventisti Latvijā šodien domā par 1844.gada notikumiem. Uzdevām visiem respondentiem šādu jautājumu: kuru no atbilžu variantiem jūs varat pasvītrot (drīkstēja pasvītrot vairākus), runājot par to, kas notika 1844.gadā?
Sašķirojot visas atbildes, aina ir šāda:

Apmēram puse (51%) adventistu Latvijā pievienojas Adventistu baznīcas oficiālajam uzskatam. Mazāk nekā 10 procenti atzina, ka viņiem uz šo jautājumu grūti atbildēt. Nedaudz vairāk, apmēram 10 procentiem, šis jautājums nešķiet svarīgs. 16 respondentu atzina, ka par šo gadskaitli neko nezina.
Jāatzīst, ka šie skaitļi ir salīdzināmi ar atbildēm ASV. Tur tradicionālajam baznīcas uzskatam piekrīt vēl mazāk adventistu - 44 procenti (www.adventistresearch.org).
Kas attiecas uz atbildi „cits”, tad šeit varēja lasīt šādas atbildes:

• Šī bija cerības diena, kas izraisīja lielu atmodu. Tā bija arī vilšanās diena, kas lika pievērsties Kristum un Viņa Vidutāja kalpošanai Debesīs. Šis gads bija laiks, kad veidojās Septītās dienas adventistu draudze. 1844. g. ir tās "nabas saite", ja tā var izteikties.
• Kristus jau pēc augšāmcelšanās nosēdās pie Dieva labās rokas - tā kā tradicionālais - līdzšinējais skaidrojums neiztur kritiku.
• Kristus speciāli nenāca, jo nevēlējās nākt laikā, kad cilvēks tam ir gatavs. Turklāt 1844. gads ir laiks, kad daudzi, arī es, nebija dzimuši, iespējams Dievam tas ir svarīgi...
• Šī tēma ir pārāk plaša, lai atbildētu (atķeksētu) ar vienu teikumu. Ir ļoti maldinoši tik īsi sniegt atbildi par tik plašu tēmu (1844. gads).
• Visticamāk kaut kas ap to laiku ir noticis, jo tika pravietots par to, ka kaut kam jānotiek. Bet kas tieši, domāju, neviens īsti nezina.
• Šajā gadā izveidojās Adventistu draudze.

No tiem, kas atbildēja, ka Kristus iegāja vissvētākajā vietā, vairāki piebilduši, ka debesīs iesākās tiesa.
Bet ir arī šāda atbilde: „Šī jautājuma svarīgumu neesmu sapratusi. Tas šķiet pārāk teoloģisks un sauss, vienkāršajam ticīgajam pārāk nesaprotami.”

Bija interesanti salīdzināt, kā šo jautājumu vērtē dažādu paaudžu kristieši. Arī šeit var saredzēt noteiktas tendences. Ar katru paaudzi tradicionālais skaidrojums kļūst mazāk populārs. Visjaunākajā vecuma grupā no 15-24 gadiem to akceptē tikai 38 procenti. Turklāt katrs ceturtais par šo gadskaitli vispār neko nezina.
Senioru grupā savukārt nebija neviena, kurš nebūtu dzirdējis par 1844.gada nozīmi Adventistu kustības vēsturē. Vecākā paaudze ir krietni zinošāka. Tomēr kopējais tradicionālā uzskata piekritēju skaits nav lielāks. To akceptē puse no senioriem.

Krietni atšķirīga aina veidojas, sagrupējot visus respondentus pēc cita rādītāja. Mēs nolēmām salīdzināt, ko par šo doktrīnu domā tie, kas atzīst Elenu Vaitu kā pravieti, un ko par to domā viņas noliedzēji. Šādā rakursā dati ir acīmredzami atšķirīgi.

No tiem, kas vērtē E.Vaitu, divas trešdaļas pieņem tradicionālo adventistu skaidrojumu par 1844.gadu. Pārējās atbildes ir krietni mazākā skaitā.
To vidū, kas E.Vaitu neatzīst, aina ir pilnīgi pretēja. Tikai 9 procenti akceptē tradicionālo uzskatu, pārējie 80 procenti zina vēsturi, taču oficiālajam skaidrojumam nepiekrīt.

Izpratne par 1844.gada nozīmi lielā mērā balstās adventistu pionieru skaidrojumos un E.Vaitas rakstos. Bībelē tradicionālo skaidrojumu pamatot ir ļoti grūti. Lai gan arī trešdaļa E.Vaitas piekritēju šo viņas atbalstīto izpratni nepieņem.

Ne tik ļoti būtisks, taču interesants ir vēl viens secinājums. Salīdzinot atbildes no tiem, kuri ir adventisti jau vairākās paaudzēs, un tiem, kuri nav dzimuši adventistu ģimenē, secinājām, ka pirmie ir skeptiskāki. Tie, kas adventistu draudzē ir bez ģimeniskām saknēm, tradicionālo skaidrojumu pieņem labprātāk nekā tie, kuri ir dzimuši adventistu ģimenē.
Jāatzīst, skaidrojums par debesu svētnīcu un 1844.gadu ir viena no draudzes locekļu apšaubītākajām Adventistu baznīcas doktrīnām.

Nākamajā rakstā izvērtēsim atbildes par homoseksuālām attiecībām, kas daudzviet pasaulē ir raisījušas vislielākās diskusijas.