Konservatīvo un liberālo adventistu teoloģiskās atšķirības (6)

Turpinam publicēt teoloģijas doktora Anda Krēsliņa rakstu

Sākumu skatīt šeit:

1. Konservatīvo un liberālo adventistu teoloģiskās atšķirības

2. Viljams Millers un otrā lielā protestantu atmoda Amerikā
3. Septītās dienas adventistu agrīnā teoloģija
4. Izmaiņas Septītās dienas adventistu teoloģijā
5. Adventistu fragmentācija un konservatīvā adventisma renesanse 

Daži secinājumi un pārdomas

General Conference Corporation of Seventh-day Adventists
12501 Old Columbia Pike, Silver Spring, Maryland, USA

Kaut gan tik īsā rakstā nebija viegli atspoguļot konservatīvo un liberālo adventistu atšķirības, es ceru, ka šis vēsturiskais ieskats Adventistu baznīcas pagātnē ir lasītajam sniedzis iespēju labāk saprast tos apstākļos, kuros izveidojās un joprojām eksistē konservatīvie un liberālie adventisti. Runājot par klasifikāciju, daudziem mēreni liberāliem adventistiem nepatīk, ka viņus sauc par liberāliem, jo tas, viņuprāt, sevī ietver negatīvu skanējumu un ir pielīdzināms pasaulīgiem vieglas uzvedības cilvēkiem. Šī iemesla dēļ daudzi liberālie adventisti vēlas, lai viņus sauc par progresīviem adventistiem. Manuprāt, termins liberāls precīzāk raksturo progresīvi orientētos adventistus un ļauj labāk izmantot pretstatus, kādi eksistē starp konservatīvajiem un liberālajiem grupējumiem adventismā.

Šis raksts netika rakstīts, lai veicinātu Adventistu baznīcas šķelšanos, bet gan lai palīdzētu labāk saprast vienam otru un meklēt risinājumus jautājumos, kuri ir izraisījuši adventistu strīdus baznīcas iekšienē gan pagātnē, gan mūsdienās. Tikai atklāta un paškritiska attieksme pret sevi un savu baznīcu var palīdzēt adventistiem visos draudzes līmeņos atsevišķi un kopā meklēt pareizākos risinājumus veiksmīgai sadarbībai un baznīcas izaugsmei nākotnē.

Protams, SDA eshatoloģija ar ticību Kristus drīzai un piepešai atnākšanai ietekmē (ierobežo) vēlmi strādāt pie sarežģītu un ilglaicīgu konfliktu risināšanas. Vieglāk ir cerēt, ka Kristus atnāks rīt un izbeigs visas pasaules problēmas, ieskaitot nesaskaņas starp dažādi domājošajiem ticīgajiem baznīcā. Bet, ja Kristus neatnāks tuvākajā laikā, tad kaut ko vajadzēs darīt, lai balansētu attiecības starp dienvidu puslodes konservatīvajiem un ziemeļu puslodes liberālajiem adventistiem un meklētu kompromisu daudzos strīdīgos jautājumos, to skaitā sieviešu ordinācijā. Var jau autoritatīvi uzspiest vienu vai otru pozīciju, vai arī neko nedarīt un dzīvot cerībā, ka Dievs visu atrisinās. Un tad, kad draudze būs sašķēlusies, tad atkratīties no atbildības un sacīt: “Ko nu es! Kā ir, tā arī ir jāņem viss par labu esam. Viss jau ir Dieva rokās!”

Kaut arī viss ir Dieva rokās, Viņš ir uzticējis noteiktas atbildības vadītājiem un visiem draudzes locekļiem visos līmeņos. Mūsu pienākums ir darīt vislabāko tajā vietā un tajā situācijā, kurā atrodamies. Kaut arī konservatīvajiem gribētos redzēt izmaiņas liberālo adventistu vidū, un liberālie gaida, kad mainīsies konservatīvie, patiesība ir tāda: lai mainītu citus, ir jāmainās pašam. Un nevajag sākt ar lielām lietām, jāsāk no mazuma, ar attieksmi.

Situācija Adventistu baznīcā būtu ievērojami labāka, ja brāļi un māsas cits pret citu izturētos ar cieņu un mīlestību, neskatoties uz to, cik atšķirīgi ir viņu personiskie uzskati. Manuprāt, Latvijas adventistu vidū trūkst šāda veida pietātes konfliktu risinājumos, kur personiskais aizvainojums, lepnums un doma, ka es aizstāvu Dieva patiesību, liedz atrast kompromisa risinājumu un veicina šķelšanos. Varbūt varam kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju Adventistu baznīcā? Es ticu, ka varam, un lūdzu Dievu, lai tas tā arī notiktu.