Konservatīvo un liberālo adventistu teoloģiskās atšķirības

Raksta autors Andis Krēsliņš ir teoloģijas doktors,
pensionējies mācītājs, iepriekš pasniedzis Ņūboldas koledžā.

Terminoloģija

Lai lasītājiem būtu vieglāk saprast šajā rakstā lietotos svešvārdus, vēlos sniegt nelielu ieskatu terminoloģijā, citiem vārdiem izsakoties, kā es saprotu un pielietoju vārdus: teoloģija, konservatīvie, liberālie un vidusmēra adventisti.

Kristietībā teoloģija, (no grieķu Teos — Dievs + logia — diskusija, komunikācija) ir cenšanās skaidrot to, kas ir Dievs, cilvēks un Universs. Tas ir process, kurā ticīgie kā kopa un katrs atsevišķi apzināti vai neapzināti cenšas izveidot loģisku ticības sistēmu, kas varētu atbildēt uz nozīmīgiem metafizikas un eksistences jautājumiem. Tādā veidā katrs ticīgais ir teologs, kurš sintezē (apkopo) ticības mācības (doktrīnas) un cenšas no visa šī kopuma veidot loģisku sapratni par Dievu, Jēzu Kristu, glābšanu, kristīgu morāli utt. Tūlīt der piebilst, ka tas, kas vienam cilvēkam šķiet loģisks un saprotams, citam var likties neloģisks un muļķīgs. Atšķirības starp dažādu konfesiju cilvēkiem ir ievērojami lielākas nekā starp vienas konfesijas ticīgajiem, tos vieno viņu baznīcas doktrīnas, uz kuru bāzes tie ir izveidojuši savu izpratni par ortodoksiju (pareizo ticību Dievam). Protestantu kristieši, vadoties no Sola Scriptura (vienīgi raksti) principa, veido teoloģiju uz Bībeles interpretācijas pamata un to sistematizē. Septītās dienas adventistu baznīcai ir sistematizētas divdesmit astoņas doktrīnas, kuras var sadalīt trīs daļās: ticības mācības, kuras var atrast pie citiem kristiešiem, ticības mācības, kuras var atrast jūdaismā, un ticības mācības, kuras ir unikāli adventistu. Šie trīs segmenti būtiski ietekmē to, kā konservatīvie un liberālie adventisti veido teoloģiju un saprot ortodoksiju.

Konservatīvie adventisti (no latīņu conservare — iekonservēt, saglabāt) cenšas saglabāt vēsturisko (tradicionālo jeb agrīno) adventistu teoloģiju un pasargāt to no izmaiņām. Tos varētu salīdzināt ar konserva jeb ievārījuma burciņas sargātājiem. Viņi uzskata, ka burciņā ir ielieta īstā adventistu zapte, ticības vāciņš uzskrūvēts, un viņu uzdevums ir to saglabāt nevainojamā stāvoklī līdz Kristus atnākšanai. Tie liek uzsvaru uz trīskārtīgo eņģeļu vēsti, atlikumu un tā misiju, bauslību, uzvaras dzīvi Kristū un perfekcionismu. Bībele tiek interpretēta, vadoties pēc 19. gs. literālisma pozīcijām un galvenokārt lietota preskriptīvām un normatīvām funkcijām. Viņiem nepatīk pārmaiņas un kritika, tie cenšas draudzes attīrīt no grēciniekiem, slēdzot ārā citādi domājošos. Primāri viņi sevi redz kā adventistus un tikai tad kā kristiešus, un liek uzsvaru uz atšķirīgo starp SDA un citu kristiešu teoloģiju.

Liberālie adventisti (no latīņu liber — brīvi) ir pārmaiņām atvērti adventisti, kuri ciena un respektē citādi domājošus cilvēkus. Tos varētu salīdzināt ar konserva jeb ievārījuma burciņas vaļā taisītājiem. Viņi grib 'uzlabot' adventistu zapti, tai noņemt vecu teoloģiska jeb sociāla rakstura pelējumu (tikai vīriešu ordināciju). Tie cenšas maisīt un uzlabot adventisma garšu, jaucot klāt protestantisma cukuru un modernus garšas uzlabotājus (mūsdienu mūziku utt.). Viņi liek uzsvaru uz žēlastību, taisnošanu ticībā un glābšanu tikai caur Kristus darbu pie krusta. Bībele tiek interpretēta, izmantojot mūsdienu hermenētikas metodiku ar ekseģēzi kā pamatu rakstu interpretācijai. Primāri viņi sevi redz kā kristiešus un tikai tad kā adventistus, un liek uzsvaru uz vienojošo starp SDA un citu kristiešu ticības mācībām.

Vairākums jeb galvenā adventistu daļa, kuri atrodas kaut kur pa vidu starp abām augšminētajām grupām, bieži ir nesapratnē par notiekošo draudzēs un veido masu, kura cenšas absorbēt 'nemierus' starp abām grupām. Tajā pašā laikā abas radikālās grupas iegūst jaunus 'ekstrēmistus' no vairākuma neitrālās vides, kad tie kļūst neapmierināti ar vienu vai otru pozīciju.

Lai varētu labāk saprast, kāpēc starp adventistiem pastāv tik atšķirīgas grupas, ir nepieciešams atgriezties adventistu pagātnē un apskatīt laiku un apstākļus, kuros veidojās konservatīvo un liberālo adventistu grupējumi.

Viljams Millers un otrā lielā protestantu atmoda Amerikā (1790–1844)
Septītās dienas adventistu agrīnā teoloģija (1844–1888)
Izmaiņas Septītās dienas adventistu teoloģijā (1888–1980)
Adventistu fragmentācija un konservatīvā adventisma renesanse (1980.–mūsdienas)
Daži secinājumi un pārdomas

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru