Kavēšanās

Aldens Tompsons, Bībeles izpētes profesors Valavala universitātē,

teologs, daudzu grāmatu autors: 

Ir pagājuši 175 gadi kopš 1844.gada vilšanās, un ir pienācis laiks jautāt atkal, kāpēc Jēzus nav atgriezies. 
Ja kādam pietiek drosmes palūkoties uz šo jautājumu no “visas Bībeles” skatupunkta, viņš teiks, ka tā nav problēma: ja arī Dievs kavē savu plānu īstenošanu, mūsu atbildība no tā nemainās – mēs neesam aicināti tāpēc rīkoties neprātīgi, nedz arī “mazliet saņemt rokas un atlaisties” (Sak. 6:10).
Un tomēr katrā šādā “jubilejā” daudzi adventisti šo jautājumu uzdod arvien neatlaidīgāk. Tādēļ es piedāvāšu vairākus iespējamus skaidrojumus – tie būs ļoti kodolīgi un reizēm pārklāsies. Daži varbūt būs provokatīvi. Bet visiem vajadzētu norādīt uz Kristus valsti.

Kavēšanās

Īsti kalvinisti nerunās par to, ka Dievs varētu savus plānos aizkavēties. Kaut arī viņu grūti nosaukt par kalvinisti, arī Elena Vaita ir piebildusi, ka “Dieva mērķi nepazīst nedz steigu, nedz kavēšanos.”

Kad runa ir par dievišķo suverenitāti, daži iet vēl tālāk. Piemēram, amerikāņu fundamentālists Džons Makarturs ar atsaucēm uz pravietojumiem saka: “Dieva pravietojumu standarts bija pilnīgā precizitāte. Ja jūs Bībelē atrastu kaut vienu pravietojumu, kas nav piepildījies, jūs Bībeli varētu mest prom… Patiess pravietis pareģo nākotni ar 100 procentu precizitāti.”

Džordžs Marsdens 1888.gadā attēlojis pravietojumu kā “fotogrāfiski precīzu nākotnes paredzējumu”. Bet bijībai dievišķā klātbūtnē nevajadzētu mūs atturēt ieraudzīt, cik bieži Dievs atļauj cilvēkiem ietekmēt Viņa plānus. To īpaši var redzēt Jēzus beigu laika tēlojumos Mateja 24-.25. nodaļā. Tajos var redzēt smalku spriedzi, lielu daļu no tās veido pārsteigumi un zīmes. Mateja 24.nodaļas pirmā puse uzsver zīmes, kas atklāj, ka beigas ir tuvu. Bet tad pēkšņi un strupi fokuss tiek pārslēgts no zīmēm uz pārsteigumiem. Vismaz piecas reizes evaņģēlija autors paziņo, ka gals pienāks kā negaidīts pārsteigums (24:36, 42, 44, 50; 25:1-13), izgaismojot to, cik svarīga ir pastāvīga gatavība.

Šajos notikumos ļoti spēcīgs ir zemteksts, kas iezīmē izaicinājumus, kuri rodas kavēšanās dēļ (Mt. 24:48; 25:5). Lai arī mēs esam aicināti vienmēr būt gataviem, mēs arī zinām, ka kavēšanās ir daļa no stāsta. Visskaidrāk mēs šos uzsvarus redzam līdzībā par desmit jaunavām. Gudrās aizmiga tāpat kā negudrās, tikai gudrajām bija rezerves eļļa, bet negudrajām nebija.

(raksta turpinājumu lasiet šeit...)