Dieva pasteidzināšana

Džeremijs Smārts, vecākais mācītājs Aiovas-Missūri konferencē: 

„Ja vien Dieva ļaudis apvienotu spēkus un pabeigtu darbu, Jēzus tūlīt atnāktu.” Vairs nespēju saskaitīt, cik reizes esmu to dzirdējis — šādā vai citā variācijā — un arī pats tā sludinājis. Esmu juties gudrs, izteikdams domu, ka nevis mēs gaidām Jēzus atnākšanu, bet Dievs gaida uz mums — kad mēs būsim gatavi, lai Viņš varētu sūtīt Jēzu.
Bet kurš īsti nosaka Otrās atnākšanas laiku?

Bībelē ir teikts: „Bet to dienu vai stundu neviens nezina — pat ne eņģeļi debesīs; vienīgi Mans Tēvs.” (Mt 24:36 NKJV) Mēs bieži izmantojam šo pantu, lai norādītu, ka nezinām dienu vai stundu.
Pēdējie vārdi šai pantā varētu šķist tikai paskaidrojoša piebilde, tomēr tie ir būtiski, lai veidotu pareizu izpratni par Otrās atnākšanas laiku. Tur sacīts: lai gan mēs nezinām Viņa parādīšanās dienu vai stundu, Tēvs to zina, un mūsu spēkos nav šo laiku pavirzīt uz priekšu vai atpakaļ, jo tādu to jau iepriekš ir nolicis Dievs.

Tā nav vienkārša filozofēšana par Dieva spēju paredzēt nākotni; tas ir paša Jēzus nepārprotams izteikums, ko Viņš attiecināja uz pestīšanas vēstures kulminācijas punktu. Tāpat kā Jēzus dzīves izšķirošie brīži bija iepriekš ierakstīti pravietiskā laika grafikā, kuru neviens nevarēja mainīt, tā arī Jēzus atgriešanās brīdis — saskaņā ar Viņa paša vārdiem — ir pravietiski iepriekšnoteikts.
Dažkārt gan pravietojumu piepildīšanās ir atkarīga no cilvēku līdzdalības, bet te šādas nosacītības nav. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs pat nevaram zināt, kad Jēzus atnākšana notiks, — kur nu vēl iespaidot tās notikšanas brīdi!

Derības apsolījumi 

Dieva ļaužu vidū nereti pastāv neizpratne par to, kā darbojas derības apsolījumi. Mēs zinām, kāda bija vecās derības problēma: Israēla bērni domāja, ka derības nosacījumu piepildīšanās ir atkarīga no viņu uzvedības. Mēs kritizējam viņu solījumu pildīt visu, ko Dievs bija pavēlējis (2Mz 19:8).

Dieva tautas vēsture pierāda, ka šāda derības izpratne nedeva rezultātus. Ja mēs nespēsim izšķirt vecās un jaunās derības pamatprincipus, tad būsim nolemti atkārtot pagātnes kļūdas. Un tieši to mēs darām, mācot, ka Otrā atnākšana ir atkarīga no mūsu rīcības — vai nu no tā, cik pilnīgi kļūsim, vai no tā, cik ātri pabeigsim darbu. Dievs ir teicis, kāpēc Viņš „kavējas” nākt — un tas nav tāpēc, ka mēs neesam pilnīgi vai neesam pietiekami centušies, lai darītu pilnīgus citus. Tas ir tāpēc, ka Viņš ir pacietīgs ar mums, negribēdams, ka kādi iet pazušanā, bet ka visi tiktu glābti (2Pēt 3:9). Katrs mēģinājums padarīt Kristus atnākšanu atkarīgu no cilvēku darbiem pārceļ mūs no jaunās derības attiecībām, kur atbildību par derības izpildi uzņemas Dievs, vecās derības attiecībās, kas ir lemtas neveiksmei.

Seno laiku Dieva tautai šķita dievbijīgi solīties, ka viņi paklausīs bauslībai un izpildīs derības nosacījumus. Mūsdienu Dieva tautai ne mazāk dievbijīgi šķiet padarīt Otro atnākšanu atkarīgu no savas paklausības misijas aicinājumam. Tā mēs domājam piepildīt jauno derību — gluži kā Israēls savulaik veco. Liktenīgā kļūda abos gadījumos ir tā, ka uzsvars tiek pārcelts no Dieva spēka uz cilvēku sasniegumiem. Tāda teoloģija, kas derības piepildījumu dara atkarīgu no cilvēku darbiem, ir nolemta vecās derības neveiksmei.

Daudz labāk ir sacīt, ka Dievs, kurš labo darbu ir iesācis, to arī novedīs galā (Flp 1:6). Otrā atnākšana ir Dieva darbs, un tā notiks precīzi Viņa noteiktajā laikā.

Gaidot un pasteidzinot

Tomēr 2Pēt 3:12, kur šķietami tiek sacīts, ka mēs varam pasteidzināt „Dieva dienas atnākšanu”, tiek interpretēta tā, ka Jēzus atnākšana ir atkarīga no mūsu rīcības. Īstenībā Pēteris šeit lieto grieķu vārdu speudo, kuram ir trīs nozīmes: 1) ‘darīt ātri’; 2) ‘īstenot drīz’ un 3) ‘būt dedzīgam’.

Citos Jaunās Derības tekstos, kur šis vārds ir lietots, — Lūkas evaņģēlijā un Apustuļu darbos — tas norāda uz dedzīgu steigšanos kaut kam pretī. Lūkas evaņģēlijā 2:16 gani steigšus uzmeklē jaunpiedzimušo Jēzu. Viņi necenšas pasteidzināt Jēzus dzimšanu. Tāpat arī Lūkas 19:5 Jēzus aicina Zakhaju steigšus nokāpt no koka un uzņemt Viņu savās mājās. Un Pāvils Apustuļu darbos 20:16 nebūt nedomā pārcelt Vasarsvētku svinēšanas laiku; viņš vienkārši steidzas līdz svētkiem nokļūt Jeruzālemē. Viņi visi dedzīgi steidzas laikā pagūt uz kāda cita sarīkotu notikumu vai norunātu tikšanos.

Tas pats ir attiecināms uz Otro atnākšanu. Mēs jau iepriekš priecājamies par Mesijas atgriešanos un dedzīgi gaidām to. Dieva paredzētais brīdis nepakļaujas nekādām pārmaiņām; gluži otrādi, mēs esam tie, kuru dedzība apdziest un gaidas atslābst. Šo nozīmi ir uztvēruši Karaļa Džeimsa Bībeles versijas tulkotāji, tāpēc tur lasām: „Gaidot un steidzoties pretim Dieva dienas atnākšanai, kad debesis ugunī izšķīdīs un pasaules stihijas karstumā izkusīs.” (2Pēt 3:12, izcēlums pielikts.)

Darba pabeigšana

Bet vai mums nav „jāpabeidz darbs”? Vai Svēti Raksti nesaka, ka, lai gals varētu nākt, mums ir jāpasludina evaņģēlijs visā pasaulē?

Mācītājs Dvaits Nelsons savā grāmatā “The Chosen: God’s Dream for You” („Izredzētie: ko Dievs jums iecerējis”) izskaidro to, ko pats dēvē par „dievišķo pasīvu”. Kad teikumā nav minēts darītājs, tiek pieņemts, ka darbību veic Dievs. Līdzās citiem piemēriem viņš min arī šo: „Aplūkosim citu pazīstamu tekstu, kas, tiklīdz ņemam vērā dievišķo pasīvu, iegūst jaunu, cerības pilnu, nozīmi: „Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14) „Tiks sludināts” ir darbības vārds ciešamajā kārtā jeb pasīvā. Bet kādēļ tā? Kādēļ ciešamā kārta? Vai tad Jēzus, runājot par Savas atnākšanas zīmēm, nevarēja vienkārši un nepārprotami paziņot: „Un jūs sludināsiet [darbības vārds aktīvā formā — darāmajā kārtā] evaņģēliju visā pasaulē..” Tomēr Viņš tā nedarīja. Tā vietā Viņš izvēlējās neminēt darītāju. Un ko gan šāds dievišķais pasīvs nozīmē? Ka darbību paveiks Dievs pats!” (28. lpp.)

Tātad darbu, kas paver ceļu Otrajai atnākšanai, paveiks Tēvs pats, un tāpēc Otrā nākšana varēs notikt iepriekš noliktajā dienā un stundā. Ievērojiet, kas rakstīts Vēstulē romiešiem 9:28: „Jo Viņš pabeigs darbu — un pabeigs to drīz..” (NKJV, izcēlums pielikts). Pabeigt darbu — tas nav mūsu uzdevums; tas ir Dieva uzdevums, ko Viņš veic ar mūsu līdzdalību.

Tam piekrīt arī Elena Vaita: „Līdzīgi zvaigžņu gaitai nospraustajās orbītās Dieva nodomi nepazīst nedz steigu, nedz kavēšanos.” („Laikmetu ilgas”, 32. lpp. oriģ.)
„Es jums teikšu vēl ko: Kungs Savu pēdējo darbu paveiks tā, ka tas neiekļausies ierastajā lietu kārtībā un nepakļausies cilvēku plānošanai. Mūsu vidū vienmēr atradīsies kādi, kas gribēs kontrolēt Dieva darbu, diktēt pat trešās vēsts pasludinātājam eņģelim katru veicamo kustību. Dievs ies tādus ceļus un lietos tādus līdzekļus, lai būtu skaidri redzams, ka Viņš vadības grožus saņem pats Savās rokās.” (Elena Vaita „Liecības mācītājiem un evaņģēlija strādniekiem” — Testimonies to Ministers and Gospel Workers (1923), p. 299)

Iedomājieties tikai, kāds haoss rastos, ja Dievam savs Debesu kalendārs būtu pastāvīgi jāpiekārto atbilstoši mūsu rīcībai! Iedomājieties, kā būtu, ja viss būtu atkarīgs no mums, bet Dievam būtu jāpasteidzas vai jākavējas, rēķinoties ar mūsu kaprīzēm! Slavējiet Dievu, ka Viņa darbs patiešām ir Viņa — no sākuma līdz galam, tāpat kā jaunās derības apsolījumi.

Kāpēc tad strādāt?

Tad kur paliek mūsu motivācija nest evaņģēliju pasaulē? Ja Otrās atnākšanas laiks ir iepriekš nolikts un darbs ir Dieva rokās, tad kāpēc mums vienkārši neapsēsties un nepagaidīt, kamēr Viņš visu izdarīs?
Dievam pieņemams ir tikai viens motīvs, proti, mīlestība. Mēs strādājam, jo mīlam Dievu. Mēs līdzdalām saviem tuvākajiem labo glābšanas vēsti, jo mēs viņus mīlam. Nekāds cits motīvs nav pieņemams.

Mēs nepūlamies, lai iegūtu personīgu labumu, lai izvairītos no vainas apziņas vai ciešanām, kas gaida atkritējus, vai lai izpelnītos Dieva labvēlību. Šajā pēdējā lielajā darbā mēs izejam, pārvērsti Dieva līdzībā, jo Viņš mūs piepilda ar savu mīlestību pret cilvēci.
Ja mums kaut kas neizdodas, tad tāpēc, ka mūsu motīvi nav tīri. Bet Dievs nekad nepiedzīvo neveiksmi, jo Viņš ir Mīlestība. Darbs tiks pabeigts. Un Otrā atnākšana notiks noliktajā dienā un stundā.
Pasaulei ir būtiski redzēt, ka tas ir Dievs, kurš savā neticamajā mīlestībā visu noved līdz piepildījumam.