Aldens Tompsons, Bībeles izpētes profesors Valavala universitātē,
teologs, daudzu grāmatu autors: 

Daudzus adventistus, iespējams, lielāko daļu satrauc fakts, ka baznīcas izveidošanās pamatā ir aplamā izpratne par Kristus gaidīšanu 1844.gadā. Kā iespējams, ka kaut kas tik aplams spēj kļūt par pamatu kaut kam patiesam. Zem šī virsraksta mums vajag palūkoties uz pravietojumu nosacījumu elementiem.

Vienkārši runājot, ja mainās apstākļi, paredzējums var kļūt bezjēdzīgs. Piemēram, kad Dāvids bēguļoja no Saula, viņš bija atradis patvērumu nelielā pilsētā Keilā. Sauls to uzzināja un devās uz Keilu, lai sagūstītu Dāvidu. Šis Bībeles stāsts ļoti fascinējoši izgaismo, kā darbojas paredzējumi. Izmantojot svēto efodu, kuru bija atnesis bēgošais priesteris Abijatārs, Dāvids uzsāka dialogu ar Kungu.
Dāvids lūdza: "Tu, Kungs, Israēla Dievs, Tavs kalps ir to dzirdējis, ka Sauls taisās nākt uz Kegilu, lai šo pilsētu izpostītu manis dēļ. Vai Kegilas dižciltīgie mani saslēgtu nodos viņa rokā? Vai tiešām Sauls arī nonāks lejā, kā Tavs kalps to ir dzirdējis? Ak, Kungs, Israēla Dievs, saki to, lūdzu, Savam kalpam!" Tad Tas Kungs sacīja: "Jā, viņš nonāks lejā!" Un Dāvids sacīja: "Vai Kegilas dižciltīgie mani un manus vīrus saslēgs un nodos Saula rokā?" Tas Kungs atbildēja: "Nodos!" Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, to bija ap seši simti, un tie aizgāja no Kegilas un siroja, kur vien varēdami. Kad Saulam tika paziņots, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš atmeta savu nodomu doties kara gājienā. (1Sam. 23:10-13)
Īsi sakot, kad cilvēciskie apstākļi mainījās, dievišķi dotais paredzējums vairs nebija aktuāls. Elenas Vaitas paziņojumā 1883.gadā norādīts uz šādu skaidrojumu: “Gan Dieva apsolījumi, gan Viņa brīdinājumi ir vienlīdz atkarīgi no nosacījumiem.” Mēs vēl pie šī paziņojuma atgriezīsimies, bet te ir uzrakstīts tas, kas ir acīmredzams Rakstos: paredzējumi var būt atkarīgi no apstākļiem.

Vissvarīgākais šajā rakstā ir koncepts par aplamu paredzējumu, bet sekmīgu pravietojumu. Vērā ņemams piemērs ir Jonas grāmata. Jona pravietoja: “Četrdesmit dienas vēl, un Ninive tiks nopostīta!” (Jonas 3:4). Rakstos nav teikts, vai tā bija tieša Kunga pavēle šādi teikt, vai arī paredzējums nāca no pravieša autoritātes. Bet no Dieva perspektīvas skatoties, tas tiešām nav svarīgi, jo Viņam bija būtiski izglābt pilsētu.

Šajā ziņā Jona bija ārkārtīgi sekmīgs – visa pilsēta nožēloja un atgriezās. Protams, strikti vērtējot, paredzējums izrādījās aplams, un Jona par to kļuva dusmīgs. Bet Kungs bija priecīgs, ka pravietojums sasniedza savu mērķi.

Īsumā, Kungs nekautrējas izmantot nepiepildījušos paredzējumus, ja tie var nodrošināt veiksmīgu pravietojumu. Vai šī varētu būt daļa no atbildes par mūsu 1844.gada dilemmu? Tad jau redzēsim...

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

2 comments :

  1. Dievs pasaules gala jautājumu ir atdevis Putinam un Trampam. Šie to nēsā savos čemodānos. Kad gribēs tad arī nospiedīs to pogu un palīdzēs piepildīt pravietojumu.

    AtbildētDzēst
  2. Viena no vēsturisko adventistu atkarībām ( Jēzus nenāk...)ko lai dara lai viņs nāktu ..mums jākļūst ticīgākiem un labākiem ..tad jau sen viņs būtu atnācis..Pieļauju domu ka Dievs ir kvantimehānisks..iesaku iepazīties ar fizikas sadaļu kvantimehānika..visi dabas likumi ko atklājam atspoguļo pašu Radītāju..Kvantu mehānikas pamatā ir Heizenberga nenoteiktības princips,kvantu informācijas nenoteiktība,daudzdaļiņu sapinums (nelokalitāte jeb sapītais stāvoklis...Pēc visām kvantu īpašibām visvairāk tas atspoguļojās Dievisķās Trīsvienībās vienu aspektu Svēto Garu..Dievs gan var darboties gan var nedarboties pēc klasiskās fizikas principiem...

    AtbildētDzēst