Pāršķiriet lappusi (1)

Džefrija Brauna svētrunas 1.daļa,

kura izskanēja 2018.g. augusta beigās

Serbijā Eiropas mācītāju konferencē. 

Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, kurus es aizvedu trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli: celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas,- vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums! (Jeremijas 29:4-7)

Ievads

Pāršķirt lappusi nozīmē darīt dažas lietas citādi, palūkoties uz notiekošo caur citām brillēm, būt gatavam mainīt pieeju.
Mēs saprotam, ka Rakstos Bābele simbolizē briesmīgu atkrišanu. Atklāsmes 14.nodaļas vēstī, kuru mēs pazīstam kā otrā eņģeļa vēsti, Dievs 8.pantā saka: “Tam sekoja vēl otrs eņģelis, saukdams: ir kritusi, ir kritusi varenā Bābele, kas ar savas netiklības kaismes vīnu ir apdzirdījusi visas tautas.” Bābele simbolizē arī neveiksmi: “Pie Bābeles upēm sēdējām raudādami un atcerējāmies Ciānu.” (Ps 137:1)  Bābele simbolizē acīmredzamu samaitātību. Atklāsmes 18.nodaļā Jānis saka: “Bābele ir dēmonu miteklis, katra nešķīsta gara miteklis, miteklis katram nešķīstam putnam un katram nešķīstam un nīstamam zvēram. Izejiet no tās, mana tauta!”
Tātad Jānis, būdams izsūtījumā Patmos salā, raksta Dieva tautai un brīdina par Bābeli. Viņi zina, kas ir Bābele. Tā ir valsts, kas 597.gadā pirms Kristus (viņiem tas bija 911.gads) viņu senčus bija aizvedusi gūstā. Nebukadecars bija viņu Osama bin Ladens.

Bet attīsim lenti atpakaļ. Lai cik ļauna bija Bābele, runā arī Jeremija. Viņš savukārt mudina Dieva ļaudis, kas bija aizvesti gūstā, apdzīvot Bābeli. Precēties Bābelē. Vairot Bābelē savu labklājību.
Kā lai mēs saprotam šo acīmredzamo pretrunu? No vienas puses skan: izejiet no tās, nepalieciet tajā, ejiet ārā! Bet no otras puses, ejiet iekšā, dzīvojiet tur, palieciet tur!

Varbūt tas, ko Dievs saka, nozīmē: ejiet iekšā Bābelē, bet neļaujiet Bābelei ieiet jūsos? Kā jūs to varat izdarīt? Kā jūs varat palikt saistīti ar Bābeli, bet nebūt ar to apgānīti? Kā jūs varat iedzīvoties Bābelē, bet nebūt tajā ieslodzīti? Kā gan jūs varat saistīt savu dzīvi ar to, bet nebūt tajā saistīti? Esmu priecīgs, ka jūs to pajautājāt.
Vispirms, ziniet, ka Bābelē jums būs jāpiedzīvo sāpes.

Sāpes un ciešanas Bābelē

Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, visiem trimdiniekiem, kurus Es aizvedu trimdā no Jeruzālemes uz Bābeli. (Jeremijas 29:4)

„Jūsu grēki izraisīja sodu, bet Es izvēlējos šo sodu,” saka Dievs.
Jūs dzīvojat Bābelē, un tur piedzīvojat sāpes. Jūs dzīvojat starp cilvēkiem, kas nepielūdz tā, kā jūs to darāt. Jūs strādājat darba vietā, kur cilvēku valoda un attieksme, veids, kā viņi pret jums izturas un kā viņi reizēm uz jums skatās, jums rada grūtības. Bībele saka, ka visi, kas grib dzīvot godīgi Jēzu Kristū, piedzīvos vajāšanas. Lietus līs pār taisniem un netaisniem. Jā, jums būs ciešanas un sāpes. Kviešiem un nezālēm jāaug kopā. Jūs vēl neesat jaunajā Jeruzālemē.

Dievs savā gudrībā mūs ir nolicis noteiktā dzīvesvietā. Jā, pat Bābelē, vietā, kur mājo visi nešķīstie putni un zvēri. Uzminiet, kāpēc tā? Jo Viņš grib, lai visi nešķīstie putni un zvēri tiktu izglābti.

Es nezinu, kas ir jūsu grūtības un sāpes. Dažreiz mēs saskarsmē ar cilvēkiem piedzīvojam depresiju. Dažreiz vilšanās sāpes. Bet dažreiz mēs ciešam no personiskā diskomforta: es vienkārši negribu, ka šādi cilvēki ir man līdzās!

Šāds piedzīvojums bija Pēterim. Viņš uzkāpa uz jumta lūgt Dievu, un Dievs viņam deva vīziju, kas pierakstīta Apustuļu darbu 10.nodaļā. Pēteris redzēja milzīgu palagu, kas, turēts aiz četriem stūriem, tika nolaists no debesīm. Tas bija pilns ar dažādiem nešķīstiem kustoņiem: meža un mājas dzīvniekiem, rāpuļiem un putniem, zvēriem un kukaiņiem. Bet tas nebija satraucošākais. Pēteris saņēma vēsti no Dieva: „Celies, Pēteri, nokauj tos un ēd!” Vārds „nokauj”, ko lasām 11.pantā, mums izklausās pēc iznīcināšanas, taču patiesībā tas nozīmēja upurēšanu un ziedošanu. Šo pašu vārdu Pāvils lieto Romiešiem 12:1: „Es jūs aicinu, brāļi, Dieva apžēlošanās dēļ nododiet sevi pašus- tā ir jūsu apzinīgā kalpošana Dievam – kā dzīvu, svētu un Dievam tīkamu upuri.”

Derīgie upuri vienmēr bija tikai no šķīstiem un nevainīgiem dzīvniekiem. Bet tagad Dievs mudina tuvoties nešķīstajiem. Mēs jau saprotam, ka Dievs nerunā par dzīvniekiem. Viņš runā par pagāniem. Viņš runā par cilvēkiem. Svētais Gars sacīja: „Ir pienācis jauns laikmets.”

Kad sāk darboties Svētais Gars, Viņš salauž to bagāžu, kura ir mums līdzi. Viņš satriec tradīcijas, kuras mēs vērtējam, un sagatavo tam, kas radīs ciešanas un grūtības. Kāpēc es to saku? Jo līdzās jūsu draudzei nolaižas palags. Tajā ir dažādi cilvēki: ar saplēstiem džinsiem, tetovējumiem, raibi krāsotiem matiem, caurumoti ar dažādiem pīrsingiem, alkohola un narkotiku lietotāji, dažādu seksuālo orientāciju cilvēki, vardarbīgi dzīvesbiedri, pedofili, kriminālnoziedznieki. „Es zinu, ka jūs varat justies gaužām neērti,” saka Kungs, „bet ziniet, mēs nevaram viņus šķīstīt, ja viņus neielaižam pie sevis.”
Jūs sakāt: „Bet Kungs, mēs viņus nekad neesam ielaiduši savā draudzē!”
Un Dievs atbild: „Es zinu, bet tāpēc es jūs uzrunāju, dodu jums savu vīziju!”
Jūs sakāt: „Mūsu draudzei tas būs pārāk sāpīgi…” Nu labi, tā nav mūsu draudze. Bībele saka: „Mans nams tiks saukts par lūgšanu namu visiem cilvēkiem.”
„Es zinu, ka jūs nejūtaties komfortabli,” saka Dievs, „bet jūs nevarat sēdēt kopā ar Mani, kamēr jūs neesat apsēdušies līdzās viņiem.”

Ziniet, Bābelē jūs piedzīvosit Dieva sāpes. Dievs pie mums atved cilvēkus, lai mēs palīdzētu Viņam aizsniegt tos, kurus es un tu negribi aizsniegt, lai palīdzētu Viņam pieskarties tiem, kuriem es un tu negribi pieskarties. Taču, vai nu mēs to gribam vai nē, Dievs savu darbu pabeigs.

Un tomēr Bībeles teksts saka ne tikai to, ka mēs piedzīvosim Dieva sāpes. Mēs Bābelē piedzīvosim arī Dieva prieku.