Baidīties no milžiem vai uzticēties Dievam?

Toms Tomass, Bristolas universitātes filozofijas doktors:

Milži ir draudīgi. Kā Tu reaģē uz šādiem draudiem? Ar bailēm? Vai ar ticības spēku? 1739. gada jūlijā Džons Veslijs bija kļuvis par ielu sludinātāju. Kopā ar Džordžu Vaitfīldu viņi 18.gadsimtā bija Anglijas atmodas aizsācēji. Tajā laikā ‘milži’ apdraudēja viņu misiju. Bīskaps Jāzeps Batlers bija šokēts par šādu uzdrīkstēšanos sludināt bez jebkāda pilnvarojuma. Viņš strīdējās ar Džonu Vesliju. Batlers nebija nekāds iesācējs. Viņš bija Bristolas pilsētas bīskaps un slavens ar savu grāmatu Analogy of Religion, kura ir ortodoksijas aizstāvības rakstu apkopojums. Man ir palikusi prātā viņu abu saruna, jo es bieži apmeklēju Bristolas pilsētas bibliotēku, kura atrodas tikai dažu metru attālumā no kādreizējās bīskapa rezidences. Bīskaps atklāti pateica Džonam Veslijam: “Tev nav tiesību šeit darboties! Tu neesi pilnvarots sludināt šajā bīskapijā, tāpēc es tev iesaku doties prom no šejienes”.

Džona Veslija atbilde bīskapam kļuva vēsturiska. Vai viņš nobijās un pārtrauca sludināt par Jēzu Kristu tiem, kas ir ārpus baznīcas? Vai viņš atbildēja ticības spēkā? Vai viņš ticēja Dieva aicinājumam savā dzīvē? Vai viņš turpināja sludināt ielās un apkārtnē? Kādi ‘milži’ biedē Tevi? Kādi draudi attur Tevi no Dieva mērķa piepildījuma Tavā dzīvē? Vai Tu atbildi ar bailēm, vai ticības spēkā?

Mozus un Izraēla tauta atradās Sinaja tuksnesī pie Apsolītās zemes robežām. Mozus sūtīja divpadsmit vīrus, lai viņi izpētītu Kānaānu. Atgriežoties viņiem bija dažādas ziņas. Pozitīva ziņa bija, ka zeme ir liela un tajā ‘plūda medus un piens’. Sliktā ziņa bija, ka šī tauta bija arī liela! Tā bija ļoti spēcīga, un viņu pilsētas bija labi nocietinātas. Tur bija ‘gara auguma’ cilvēki. Milži!

Vairākums no Izraēla spiegiem nonāca pie secinājuma, ka ‘mes neesam spējīgi iekarot šo tautu, jo viņi ir spēcīgāki nekā mēs’. Savā ziņā viņiem bija taisnība. Viņi nebija ‘tik spējīgi’. Kānaāniešiem bija labi aizsargātas pilsētas. Viņi bija iespaidīgi cilvēki. Izraēlieši bija ‘sienāži’, salīdzinot ar Kānaānas milžiem.

Jēzus runāja ar saviem mācekļiem par to, cik grūti bagātniekam būs izglābties. Viņš teica, ka vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātajam ieiet Debesu valstībā. Mācekļi uztraukušies jautāja, kurš tad var tikt izglābts? Jēzus atbilde bija šāda: ‘kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.’ Mēs neesam spējīgi!

Moāba bērni un Amona bērni gatavojās karot pret ķēniņu Jošafātu. Jošafāts nostājās Jūdas un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga nama priekšā jaunajā pagalmā un lūdza Dievu, jo ‘mums nav spēka pret šo tik lielo pulku, kas nāk pret mums, un mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis’. Mēs neesam spējīgi!

Lielais evaņģēlists Mārtiņš Luters ir teicis, ka ‘būtībā mēs neesam slimi, kam nepieciešama dziedināšana. Mēs esam miruši un mums ir nepieciešama Augšāmcelšanās’. Luters teica, ka, ‘ja mums nav vajadzīga mūžīgā dzīvība no Dieva, tad mēs paliekam savos grēkos un esam mūžīgi miruši’. Mēs neesam spējīgi!

Izraēls bija izdarījis pareizos secinājumus, bet pieņēma nepareizu lēmumu. Viņi teica, ka ‘mēs neesam spējīgi’, un lēmumu pieņēma, vadoties no savām bailēm. Viņi novērtēja pilsētu nocietinājumus. Viņi ievēroja pilsētas iedzīvotāju lielo augumu. Viņi bija nobijušies. Dieva vietā bija bailes. Viņi piešķīra bailēm dievišķo lomu. Bailēm tika piešķirta svarīgāka nozīme nekā Dievam. Izraēlieši atbildēja ar bailēm no kānaāniešiem, sakot: ‘mēs neesam spējīgi iekarot šo tautu, jo viņi ir spēcīgāki nekā mēs. Kāpēc Dievs mums dod šo zemi, kur mēs tiksim nokauti ar zobenu? Labāk iecelsim sev vadoni un dosimies atpakaļ uz Ēģipti.’

Vai Dievs neteica: ‘Sūti vīrus izlūkot Kānaāna zemi, kuru Es dodu Izraēliešiem…[..].’ Izraēls pārvērtēja draudus un nenovērtēja Dievu.

Māceklis Pēteris, izkāpjot no laivas, devās pretī Jēzum, ejot pa ūdens virsu. Pēkšņi parādījās stiprs vējš, kas nobiedēja Pēteri, un viņš sāka grimt.

Pavisam cita atbilde uz to, ka ‘neesam spējīgi’, ir rīcība ticības spēkā. Kālebs un Jozua pieredzēja tādus pašus draudus kā pārējie Izraēla izlūki. Viņu abu atbilde bija pamatota ticības spēkā. Viņi ticēja, ka Dievam viss ir iespējams. Kālebs teica: ‘[..] viņu patvērums ir tos atstājis, bet Tas Kungs ir ar mums; nebīstieties no tiem!’
Bīskaps Batlers teica Džonam Veslijam, ka ‘Veslijam nav ko darīt šeit’, tomēr Džons Veslijs neļāva sevi iebiedēt. Tā kā viņš bija Linkolna koledžas Oksfordā biedrs, tad viņam bija arī tiesības sludināt Dieva vārdu jebkurā Anglijas baznīcas atrašanās vietā. Tādēļ viņš neuzskatīja, ka, sludinot Bristolas pagalmos, pārkāpj ‘jebkādus cilvēku likumus’.

Tāds bija Džona Veslija arguments pret denominācijas ierasto kārtību. Lielākais izaicinājums Džonam Veslijam bija tas, ka, ja gadījumā bīskapa protests būtu uzvarējis, tad Džonam Veslijam nebūtu iespējams vairs sludināt Kristu ārpus baznīcas sienām. Viņa dzīvē Dieva aicinājums tiktu pilnībā iznīcināts. Džons Veslijs teica savam draugam: ‘Dievs ir mans palīgs, es tomēr paklausīšu Jēzum Kristum un, ja es cietīšu par to, tad lai notiek Viņa prāts.’ Džons Veslijs nenobijās no bīskapa Batlera. Ticības spēkā viņš paļāvās uz Jēzu Kristu.

Milžu draudi var kļūt par izšķirošu brīdi. Izraēla atteikšanās ieiet Kanaāna zemē bija izšķirošais brīdis. Izraēlieši paļāvās uz bailēm, par ko arī dārgi samaksāja, klejojot četrdesmit gadus tuksnesī. Turklāt vesela paaudze neiegāja Apsolītajā zemē. Kālebs un Jozua ticēja Dievam. Viņi iegāja Apsolītajā zemē. Džons Veslijs ticēja Dievam vairāk nekā baidījās no bīskapa Batlera. Ticības spēkā viņam izdevās sludināt Jēzu Kristu tiem, kas nekad neuzdrošinājās vērt ‘svētnīcas durvis’.
Vai Tevi biedē kāds milzis? ‘Mēs neesam spējīgi…’, bet Dievam viss ir iespējams. Pieņem lēmumu, kas nav balstīts uz bailēm. Pieņem to ticības spēkā. Baiļu ceļš ir lāsta ceļš. Ticības spēkā ejamais ceļš ir Dieva aicinājuma ceļš!

(no vietnes moralapologetics.com)