Draudžu šķelšanās Latvijā

Pašreizējās Draudžu savienības padomes laikā neveiksmīgi bijuši centieni risināt domstarpības draudzēs. Mēs neesam vēsturnieki, tāpēc nevaram to droši apgalvot, taču, šķiet, Latvijas Adventistu baznīcas vēsturē nav bijis cita tik nesekmīga konfliktu risināšanas perioda.

Vislielākā šķelšanās skāra Latvijas lielāko un centrālo draudzi. Mācītāja Ivo Roderta atstādināšana no pienākumu veikšanas, pēc tam atlaišana no darba un visbeidzot draudzes padomes balsojums rosināt viņa izslēgšanu no draudzes radīja lielāko viļņošanos. Vairāki desmiti cilvēku pameta Centra draudzi, no kuriem liela daļa pievienojās Rīgas 5. draudzei, bet daļa uz draudzi vairs nenāk. Draudžu savienība vai nu īsti negribēja, vai nemācēja šajā konfliktā kļūt par mediatoru. Jebkurā gadījumā rezultāts ir daudz sāpīgu ievainojumu, kas nav sadzijuši joprojām. Nekādu centienu lūgt piedošanu vai salīdzināties ne no vienas puses nav bijuši.

Otra lielākā šķelšanās notikusi Daugavpilī, kas ir Latvijas otrā lielākā pilsēta. Tur no esošās draudzes aizgāja lielākā daļa. Šis konflikts bija savdabīgs tāpēc, ka abu pušu faktiskie vadītāji bija arī Latvijas Draudžu savienības padomes locekļi. Gan viena, gan otra puse nepastarpināti varēja iestāties par savām interesēm. Kad šķelšanās kļuva neizbēgama, LDS padome sākotnēji centās mazināt sliktās sekas, dodot zaļo gaismu divu draudžu veidošanai Daugavpilī. Taču tālākā darbošanās bija neveiksmīga. Vecā draudze atteicās dot brīvlaišanas rakstu, bet otras grupas vadītāju Alvilu Šaripovu, kurš bija arī LDS padomē, izslēdza no draudzes. Tikai pirms mēneša piespiedu kārtā Draudžu savienības padomei nācās izmantot savu autoritāti un vienpusēji pieņemt aizgājušos draudzes locekļus Savienības draudzē.  Taču par tālāko vēl būs jālemj nākamajai administrācijai.

Arī Latvijas trešajā lielākajā pilsētā Liepājā viss nav bijis gludi. Lai gan VA par to atsevišķi nerakstīja, šī gada sākumā atlūgumu uzrakstīja un no draudzes izstājās ilggadējais draudzes vecākais Juris Pasternaks. Tas draudzē daudziem radīja sāpīgas emocijas, jo viņa darbošanās draudzē bija liela svētība. Būdams viens no vispieredzējušākajiem Ceļa meklētāju kluba vadītājiem, viņš bija kļuvis par lielu autoritāti. Tajā pat laikā Jura personīgie garīgie meklējumi virzijās ne gluži tradicionāli adventistiskā virzienā. Līdz šim, šķiet, nekas netraucēja kopt kristīgu draudzību un kalpot. Bet pagājušā gada nogalē bērnu kopšanas atvaļinājumā devās Liepājas adventistu draudzes mācītāja. Cik VA zināms, Juris Pasternaks saņēma mājienus no atsevišķiem LDS padomes cilvēkiem, un pēc dažām pārdomu dienām viņš uzrakstīja lūgumu izslēgt viņu no draudzes.

Domstarpības draudzēs ir bijušas vienmēr, un LDS padomei ir izaicinājums palīdzēt tās pazemīgi un kristīgi risināt. Iemesls, kādēļ tieši šai draudžu vadībai tas bieži nav izdevies, varētu būt sarežģītā situācija pašā padomē. Kad amatā ievēlēja bīskapu Vilni Latgali, viņš pirmajā intervijā žurnālam “Adventes Vēstis” sacīja, ka ir apņēmies visus lēmumus padomē pieņemt tikai ar vienbalsīgu atbalstu. Tomēr jau pēc pirmajām sēdēm kļuva skaidrs, ka tas nebūs iespējams. Pašas padomes locekļu vidū domstarpības un strīdi bija tik lieli, ka bīskaps pat esot piedraudējis sasaukt ārkārtas kongresu un nolikt savas pilnvaras. Tik tālu tomēr nenonāca, taču bija skaidrs, ka lēmumus varēs pieņemt tikai ar balsu vairākumu.

Šai LDS padomes ir nācies grūti pieņemt to, ka draudzē var pastāvēt uzskatu varavīksne. Ne tikai respektēt, bet vajadzības gadījumā atbalstīt tos, kas domā un saprot citādi. VA, protams, apzinās, ka nezina par visiem konfliktiem, kādi šo gadu laikā ir bijuši. Bīskaps savulaik apstiprināja, ka sūdzības un sarežģītās situācijas ir kādās septiņās draudzēs. VA ir zināms par Ventspili, kur, šķiet, izdevies novērst tālāku konflikta eskalāciju. Tas nozīmē, ka ir arī labas ziņas, ka kādi no konfliktiem ir pierimuši.

Protams, domstarpības draudzē vispirms risina tās mācītājs. Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no pašiem draudzes locekļiem. VA rakstīja par draudzes vecākā atbrīvošanu Līvānu draudzē. Lai gan tas draudzē raisīja daudz emociju, cilvēki nevēlējās, lai strīds ietu plašumā. Taču, ja tomēr kādā no draudzēm emocijas neizdodas apslāpēt, ļoti svarīga ir Draudžu savienības padomes tālākā rīcība. Gaidāmā kongresa delegātiem, balsojot par nākamo padomes sastāvu, vajadzētu ņemt vērā to, cik varoši un gatavi padomes locekļi būs palīdzēt draudzēm šādās situācijās.

Šīs sērijas trīs noslēguma rakstos pievērsīsimies dažām juridiskām niansēm un apkoposim secinājumus.