Labā ziņa: ir pilnībā ievēlēta jaunā Latvijas Draudžu savienības padome. (Atceramies, pagājušajā kongresā tas neizdevās).
Sliktā ziņa – nav ievēlēta nevienas nodaļas vadība. Kongress izrādījās par īsu.
Interesantā ziņa- rudenī būs vēl viens ārkārtas kongress. Tam būs jālemj par jauniem statūtiem. Tomēr, kas zina, cik plānoti viss izvērtīsies rudenī.
Kongresa otrā diena iesākās ar emocionālu nožēlu- Baltijas ūnijas prezidents Dāvids Nimmiks neslēpa pārdzīvojumu par pirmās dienas norises gaitu. Gan diskusijas par izstrādāto Satversmes tekstu un statūtiem, gan Ievēlēšanas komitejas sastāvs būtu cits, ja kongresa delegāti respektētu Ģenerālkonferences apstiprināto Darba kārtību un vadlīnijas. Baltijas ūnijas prezidents neesot naktī varējis gulēt. Viņš bija apņēmies vismaz otrajā dienā līdzīgas kļūdas vairs nepieļaut.
Jāatzīst, otrajā dienā no juridiskā viedokļa viss notika tiešām korekti. Tomēr tas nepalīdzēja darbam raitāk virzīties uz priekšu. Līdzīgi kā pirmajā dienā, delegātiem nācās ilgstoši garlaikoties. Pirmajā dienas pusē, kamēr Ievēlēšanas komiteja strādāja, pārējie delegāti iepazinās ar nodaļu vadītāju atskaitēm. Interesanti bija tas, ka delegātiem bija daudz komentāru par nodaļu darbu. Netrūka gan atzinīgu vārdu, gan arī kritikas. VA dienas laikā savā Facebook lapā jau rakstīja par dažādajām replikām. Piemēram, tika apspriests sieviešu ģērbšanās stils un ilgas pēc kleitām dievkalpojumos. (Nez, kā tas saistās ar nodaļu darbu?) Tomēr visas atskaites tika apstiprinātas. Galu galā, nodaļas bija aktīvāk vai mazāk aktīvi, bet darbojušās.
Otrajā dienas daļā atskaites bija beigušās. Sākās atkal kopējas lūgšanas un dziedāšana. Kad tas apnika, delegāti tika aicināti liecināt par saviem piedzīvojumiem ar Dievu. Stāsti bija dažādi. Visbeidzot, kad arī liecības bija beigušās, Ansis Roderts pūlējās zāli iekustināt pat ar fizioterapeitiskiem vingrinājumiem. Dažiem tie izdevās tīri labi.
Ar dažu amatpersonu apstiprināšanu grūtību nebija. Kā jau prognozējām, bīskapa kandidatūra neizraisīja nekādas diskusijas – Vilnis Latgalis bija piekritis turpināt darbu. Arī nākamā kandidatūra pretenzijas neraisīja- par Draudžu savienības sekretāru tika ievēlēts mācītājs Daumands Sokolovskis. Daudzus gadus dzīvojis ārzemēs, viņam ir laba izglītība, dažādu valodu zināšanas un arī laba reputācija.
Taču kongress burtiski iesprūda mantziņa meklējumos. Kā jau prognozējām, sākotnēji līdzšinējais mantzinis Ilgonis Mazjūlis darba turpināšanai netika virzīts. Ievēlēšanas komiteja mantziņa amatam izvirzīja Ērgļu draudzes locekli Judīti Purviņu. Tika pieteikts, ka viņai šie pienākumi būs jāveic kā pilnas slodzes algotam darbiniekam. Daudziem viņa nebija pazīstama. Taču kājās cēlās viena delegāte, kura teica, ka viņai ir iebildes pret izvirzīto kandidāti. Ievēlēšanas komiteja devās uzklausīt izvirzītās pretenzijas. Acīmredzot, komitejai tās šķita pietiekoši pamatotas, lai minētā kandidatūra tiktu atsaukta. VA neoficiāli ir zināms, ka iebildes bija saistītas ar nesakārtotām ģimenes attiecībām.
Pēc atkārtotas apspriedes Ievēlēšanas komiteja atgriezās pie līdzšinējā mantziņa Ilgoņa Mazjūļa kandidatūras. Jāatzīst, ka mantziņa pienākumi ir specifiski, un tos nevar veikt jebkurš. Kad tika nosaukts I.Mazjūļa vārds, kājās cēlās ne viens vien delegāts, kurš iebilda pret viņa atkārtotu apstiprināšanu. Ievēlēšanas komitejai atkal bija jāatgriežas, lai slēgtā telpā uzklausītu nu jau daudzu delegātu pretenzijas. VA ir zināms, ka pārmetumi bija saistīti gan ar Ilgoņa Mazjūļa attiecībām ar savulaik šķirto ģimeni, gan viņa līdzšinējo darbību mantziņa amatā. Tomēr šoreiz, neraugoties uz daudzajām iebildēm, Ievēlēšanas komiteja kandidatūru neatsauca un uzstāja uz delegātu balsojumu. Ar balsu vairākumu Ilgonis Mazjūlis tika ievēlēts par mantzini. Bija jau pēcpusdiena.
Bija skaidrs, ka visu, kas ieplānots, kongress vairs nepaspēs izdarīt. Ievēlēšanas komiteja steidzās izraudzīt pārējo padomes sastāvu. Īsi pirms sešiem, kad kongresam bija jau jābeidz darbu, komitejas locekļi atgriezās, lai iepazīstinātu delegātus ar piedāvātajiem padomes kandidātiem. 8 cilvēku sastāvā tikai viens cilvēks bija no iepriekšējās padomes – tas bija Andrejs Āriņš. Īsas diskusijas izvērsās par to, vai balsot par visu piedāvāto sarakstu reizē, vai balsot par katru kandidātu atsevišķi. Lai gan vairāk nekā 20 cilvēki vēlējās atsevišķu balsojumu, vairums nobalsoja par visu sarakstu. Un ar ¾ balsu jaunā padome tika apstiprināta.
Atgādinām, jauno Latvijas Draudžu savienību veido: bīskaps Vilnis Latgalis, sekretārs Daumands Sokolovskis, mantzinis Ilgonis Mazjūlis, un 8 vienkāršie padomes locekļi: Oļegs Mihailovs, Agris Bērziņš, Andris Pešelis, Dāvids Mucenieks, Inta Priede, Anitra Roze, Raivis Kaspars un Andrejs Āriņš.
Negaidīti izvērsās darba sesijas noslēgums. Ievēlēšanas komiteja atzina, ka nav paspējusi izvirzīt dažādu nodaļu vadītāju kandidatūras. Komiteja piedāvāja balsot tikai par vienu, Ceļa meklētāju nodaļas vadītāja amatam atkārtoti virzot ilggadējo direktori Gunu Rīmani. Taču kājās cēlās mācītājs Ansis Roderts, sakot, ka viņam ir iebildes. Tā kā bija jau seši vakarā, Baltijas ūnijas vadītājs Dāvids Nimmiks jautāja, vai šī jautājuma izlemšanu var atstāt jaunievēlētajai padomei? Taču Ansim Rodertam talkā nāca Rīgas 7.draudzes pārstāvis Konstantīns Rezņikovs, kurš uzstāja, ka komitejai, saskaņā ar statūtiem, šīs iebildes ir jāuzklausa.
Kongresa darba sesijas noslēgums aizkavējās. Ievēlēšanas komiteja vēlreiz aizgāja apspriesties un tad vienbalsīgi nolēma, ka jautājums par Ceļa meklētāju vadītāja apstiprināšanu netiks virzīts kongresā, bet par to tālāk būs jālemj jaunajai padomei. Delegāti šo lēmumu akceptēja. Un, atbalstot mācītāju Ojāru Incenbergu, noteica, ka padomei trīs mēnešu laikā ir jāapstiprina visi nodaļu vadītāji. Tiesa, mācītājs Incenbergs atsauca atmiņā, ka kādreiz savienībai bija Draudzkopības un namturības nodaļa (kuru viņš vadīja), un viņš aicināja kongresu nebeigt, kamēr nav ievēlēts šo nodaļu vadītājs. Šis viņa aicinājums palika nesadzirdēts.
Kongress ir noslēdzies. Vēl sestdien būs svinīgais noslēguma dievkalpojums. Tomēr grūtākais tikai priekšā. Daudzās sarunas trepēs un koridoros rādīja, cik ļoti šīs divas dienas saviļņojušas emocijas. Izņemot bīskapu un vēl divus cilvēkus, Draudžu savienības padome ir pilnīgi jaunā sastāvā. Lielā mērā tas atspoguļo to neuzticēšanos, kāda valda Adventistu baznīcā Latvijā. Pagaidām neminēsim vārdus, taču VA šajās dienās dzirdēja vairākas apņemšanās tuvāko mēnešu laikā rakstīt atlūgumus. Emocijas un dažu domubiedru grupējumu centieni panākt savu ir cirtušas daudzas sāpīgas brūces. Ja vēl pirms kongresa VA redkolēģijas dalībnieki cerēja, ka kongress varētu nest samierināšanu un dziedināšanu, un vajadzība pēc mūsu darbošanās pamazām izzustu, tad šobrīd jāatzīst, ka cerības nav piepildījušās. Tajā pašā laikā jāsaka, ka lielā mērā Adventistu Baznīcas tuvākā nākotne Latvijā ir atkarīga no jaunās padomes. Tai ir iespējams visu pagriezt salīdzināšanas gultnē. Vai tas notiks, to rādīs tuvākie mēneši. Jaunajai padomei ir milzīga atbildības nasta.
Visbeidzot, uz visu var palūkoties arī citādi. Ja kādreiz kongresi bija garlaicīgi, jo deputāti balsoja nedomājot – visi par-, tad tagad tas tā vairs nav. Demokrātija nekad nav nākusi viegli. Izvēle liek domāt, analizēt, reizēm iebilst un protestēt. Darīt to cieņpilni un mīlestībā ir jāmācās. Un lai gan, šķiet, daudzi joprojām balsoja, īpaši nedomājot un uzticoties vairākumam, tomēr pamazām situācija mainās. Kā sacīja viens no delegātiem, ar katru kongresu pieņemt lēmumus kļūst arvien grūtāk. Bet varbūt tas ir arī labi, jo tādā veidā ir iespējams iemācīties respektēt dažādību un daudzveidību.
Visbeidzot, kā jau rakstījām – pavisam drīz būs vēl viens kongress. Tika pieņemts lēmums rudenī sasaukt ārkārtas kongresu, lai balsotu par jauniem statūtiem. Statūtu komitejai tagad būs dažu mēnešu laikā jāizstrādā jauna Satversme un statūti. VA ar interesi sekos līdzi, ko kardināli citādu piedāvās jaunais projekts. Rudenī redzēsim, vai iepriekšējo gadu darbs tik viegli tika nosvītrots tāpēc, ka tas patiešām bija slikts, vai arī tas bija tikai veids, kā panākt kādas savas intereses šajā kongresā.
Sliktā ziņa – nav ievēlēta nevienas nodaļas vadība. Kongress izrādījās par īsu.
Interesantā ziņa- rudenī būs vēl viens ārkārtas kongress. Tam būs jālemj par jauniem statūtiem. Tomēr, kas zina, cik plānoti viss izvērtīsies rudenī.
Kongresa otrā diena iesākās ar emocionālu nožēlu- Baltijas ūnijas prezidents Dāvids Nimmiks neslēpa pārdzīvojumu par pirmās dienas norises gaitu. Gan diskusijas par izstrādāto Satversmes tekstu un statūtiem, gan Ievēlēšanas komitejas sastāvs būtu cits, ja kongresa delegāti respektētu Ģenerālkonferences apstiprināto Darba kārtību un vadlīnijas. Baltijas ūnijas prezidents neesot naktī varējis gulēt. Viņš bija apņēmies vismaz otrajā dienā līdzīgas kļūdas vairs nepieļaut.
Jāatzīst, otrajā dienā no juridiskā viedokļa viss notika tiešām korekti. Tomēr tas nepalīdzēja darbam raitāk virzīties uz priekšu. Līdzīgi kā pirmajā dienā, delegātiem nācās ilgstoši garlaikoties. Pirmajā dienas pusē, kamēr Ievēlēšanas komiteja strādāja, pārējie delegāti iepazinās ar nodaļu vadītāju atskaitēm. Interesanti bija tas, ka delegātiem bija daudz komentāru par nodaļu darbu. Netrūka gan atzinīgu vārdu, gan arī kritikas. VA dienas laikā savā Facebook lapā jau rakstīja par dažādajām replikām. Piemēram, tika apspriests sieviešu ģērbšanās stils un ilgas pēc kleitām dievkalpojumos. (Nez, kā tas saistās ar nodaļu darbu?) Tomēr visas atskaites tika apstiprinātas. Galu galā, nodaļas bija aktīvāk vai mazāk aktīvi, bet darbojušās.
Otrajā dienas daļā atskaites bija beigušās. Sākās atkal kopējas lūgšanas un dziedāšana. Kad tas apnika, delegāti tika aicināti liecināt par saviem piedzīvojumiem ar Dievu. Stāsti bija dažādi. Visbeidzot, kad arī liecības bija beigušās, Ansis Roderts pūlējās zāli iekustināt pat ar fizioterapeitiskiem vingrinājumiem. Dažiem tie izdevās tīri labi.
Ar dažu amatpersonu apstiprināšanu grūtību nebija. Kā jau prognozējām, bīskapa kandidatūra neizraisīja nekādas diskusijas – Vilnis Latgalis bija piekritis turpināt darbu. Arī nākamā kandidatūra pretenzijas neraisīja- par Draudžu savienības sekretāru tika ievēlēts mācītājs Daumands Sokolovskis. Daudzus gadus dzīvojis ārzemēs, viņam ir laba izglītība, dažādu valodu zināšanas un arī laba reputācija.
Taču kongress burtiski iesprūda mantziņa meklējumos. Kā jau prognozējām, sākotnēji līdzšinējais mantzinis Ilgonis Mazjūlis darba turpināšanai netika virzīts. Ievēlēšanas komiteja mantziņa amatam izvirzīja Ērgļu draudzes locekli Judīti Purviņu. Tika pieteikts, ka viņai šie pienākumi būs jāveic kā pilnas slodzes algotam darbiniekam. Daudziem viņa nebija pazīstama. Taču kājās cēlās viena delegāte, kura teica, ka viņai ir iebildes pret izvirzīto kandidāti. Ievēlēšanas komiteja devās uzklausīt izvirzītās pretenzijas. Acīmredzot, komitejai tās šķita pietiekoši pamatotas, lai minētā kandidatūra tiktu atsaukta. VA neoficiāli ir zināms, ka iebildes bija saistītas ar nesakārtotām ģimenes attiecībām.
Pēc atkārtotas apspriedes Ievēlēšanas komiteja atgriezās pie līdzšinējā mantziņa Ilgoņa Mazjūļa kandidatūras. Jāatzīst, ka mantziņa pienākumi ir specifiski, un tos nevar veikt jebkurš. Kad tika nosaukts I.Mazjūļa vārds, kājās cēlās ne viens vien delegāts, kurš iebilda pret viņa atkārtotu apstiprināšanu. Ievēlēšanas komitejai atkal bija jāatgriežas, lai slēgtā telpā uzklausītu nu jau daudzu delegātu pretenzijas. VA ir zināms, ka pārmetumi bija saistīti gan ar Ilgoņa Mazjūļa attiecībām ar savulaik šķirto ģimeni, gan viņa līdzšinējo darbību mantziņa amatā. Tomēr šoreiz, neraugoties uz daudzajām iebildēm, Ievēlēšanas komiteja kandidatūru neatsauca un uzstāja uz delegātu balsojumu. Ar balsu vairākumu Ilgonis Mazjūlis tika ievēlēts par mantzini. Bija jau pēcpusdiena.
Bija skaidrs, ka visu, kas ieplānots, kongress vairs nepaspēs izdarīt. Ievēlēšanas komiteja steidzās izraudzīt pārējo padomes sastāvu. Īsi pirms sešiem, kad kongresam bija jau jābeidz darbu, komitejas locekļi atgriezās, lai iepazīstinātu delegātus ar piedāvātajiem padomes kandidātiem. 8 cilvēku sastāvā tikai viens cilvēks bija no iepriekšējās padomes – tas bija Andrejs Āriņš. Īsas diskusijas izvērsās par to, vai balsot par visu piedāvāto sarakstu reizē, vai balsot par katru kandidātu atsevišķi. Lai gan vairāk nekā 20 cilvēki vēlējās atsevišķu balsojumu, vairums nobalsoja par visu sarakstu. Un ar ¾ balsu jaunā padome tika apstiprināta.
Atgādinām, jauno Latvijas Draudžu savienību veido: bīskaps Vilnis Latgalis, sekretārs Daumands Sokolovskis, mantzinis Ilgonis Mazjūlis, un 8 vienkāršie padomes locekļi: Oļegs Mihailovs, Agris Bērziņš, Andris Pešelis, Dāvids Mucenieks, Inta Priede, Anitra Roze, Raivis Kaspars un Andrejs Āriņš.
Negaidīti izvērsās darba sesijas noslēgums. Ievēlēšanas komiteja atzina, ka nav paspējusi izvirzīt dažādu nodaļu vadītāju kandidatūras. Komiteja piedāvāja balsot tikai par vienu, Ceļa meklētāju nodaļas vadītāja amatam atkārtoti virzot ilggadējo direktori Gunu Rīmani. Taču kājās cēlās mācītājs Ansis Roderts, sakot, ka viņam ir iebildes. Tā kā bija jau seši vakarā, Baltijas ūnijas vadītājs Dāvids Nimmiks jautāja, vai šī jautājuma izlemšanu var atstāt jaunievēlētajai padomei? Taču Ansim Rodertam talkā nāca Rīgas 7.draudzes pārstāvis Konstantīns Rezņikovs, kurš uzstāja, ka komitejai, saskaņā ar statūtiem, šīs iebildes ir jāuzklausa.
Kongresa darba sesijas noslēgums aizkavējās. Ievēlēšanas komiteja vēlreiz aizgāja apspriesties un tad vienbalsīgi nolēma, ka jautājums par Ceļa meklētāju vadītāja apstiprināšanu netiks virzīts kongresā, bet par to tālāk būs jālemj jaunajai padomei. Delegāti šo lēmumu akceptēja. Un, atbalstot mācītāju Ojāru Incenbergu, noteica, ka padomei trīs mēnešu laikā ir jāapstiprina visi nodaļu vadītāji. Tiesa, mācītājs Incenbergs atsauca atmiņā, ka kādreiz savienībai bija Draudzkopības un namturības nodaļa (kuru viņš vadīja), un viņš aicināja kongresu nebeigt, kamēr nav ievēlēts šo nodaļu vadītājs. Šis viņa aicinājums palika nesadzirdēts.
Kongress ir noslēdzies. Vēl sestdien būs svinīgais noslēguma dievkalpojums. Tomēr grūtākais tikai priekšā. Daudzās sarunas trepēs un koridoros rādīja, cik ļoti šīs divas dienas saviļņojušas emocijas. Izņemot bīskapu un vēl divus cilvēkus, Draudžu savienības padome ir pilnīgi jaunā sastāvā. Lielā mērā tas atspoguļo to neuzticēšanos, kāda valda Adventistu baznīcā Latvijā. Pagaidām neminēsim vārdus, taču VA šajās dienās dzirdēja vairākas apņemšanās tuvāko mēnešu laikā rakstīt atlūgumus. Emocijas un dažu domubiedru grupējumu centieni panākt savu ir cirtušas daudzas sāpīgas brūces. Ja vēl pirms kongresa VA redkolēģijas dalībnieki cerēja, ka kongress varētu nest samierināšanu un dziedināšanu, un vajadzība pēc mūsu darbošanās pamazām izzustu, tad šobrīd jāatzīst, ka cerības nav piepildījušās. Tajā pašā laikā jāsaka, ka lielā mērā Adventistu Baznīcas tuvākā nākotne Latvijā ir atkarīga no jaunās padomes. Tai ir iespējams visu pagriezt salīdzināšanas gultnē. Vai tas notiks, to rādīs tuvākie mēneši. Jaunajai padomei ir milzīga atbildības nasta.
Visbeidzot, uz visu var palūkoties arī citādi. Ja kādreiz kongresi bija garlaicīgi, jo deputāti balsoja nedomājot – visi par-, tad tagad tas tā vairs nav. Demokrātija nekad nav nākusi viegli. Izvēle liek domāt, analizēt, reizēm iebilst un protestēt. Darīt to cieņpilni un mīlestībā ir jāmācās. Un lai gan, šķiet, daudzi joprojām balsoja, īpaši nedomājot un uzticoties vairākumam, tomēr pamazām situācija mainās. Kā sacīja viens no delegātiem, ar katru kongresu pieņemt lēmumus kļūst arvien grūtāk. Bet varbūt tas ir arī labi, jo tādā veidā ir iespējams iemācīties respektēt dažādību un daudzveidību.
Visbeidzot, kā jau rakstījām – pavisam drīz būs vēl viens kongress. Tika pieņemts lēmums rudenī sasaukt ārkārtas kongresu, lai balsotu par jauniem statūtiem. Statūtu komitejai tagad būs dažu mēnešu laikā jāizstrādā jauna Satversme un statūti. VA ar interesi sekos līdzi, ko kardināli citādu piedāvās jaunais projekts. Rudenī redzēsim, vai iepriekšējo gadu darbs tik viegli tika nosvītrots tāpēc, ka tas patiešām bija slikts, vai arī tas bija tikai veids, kā panākt kādas savas intereses šajā kongresā.
Kongresa darba sesija beigusies. Padarītais un nepadarītais
Reviewed by VA redakcija
on
piektdiena, maijs 25, 2018
Rating:
Lielā mērā tas atspoguļo to neuzticēšanos, kāda valda Adventistu baznīcā Latvijā.
AtbildētDzēstDerētu paskaidrot ko šie jūsu vārdi nozīmē. Kurš un kam neuzticas? Ka neiznāk atkal anti draudzes versija.