Pirmā kongresa diena. Realitāte

Noskaņojuma maiņa. Tā divos vārdos varētu raksturot to, kas noticis kongresa pirmajā darba dienā. Ja rīta pusē kongresa zālē valdīja priecīga noskaņa, tad vakarā varēja vērot sagurumu, panīkumu, un emocijas bija krietni piezemētākas. Kongresa gaita izrādījās gausāka nekā sākotnēji bija cerēts. Turklāt jau pirmajās stundās kongresā bija dzirdami pārmetumi, rūgtums un  varēja sajust savstarpēju neuzticēšanos.


Tiem, kas ikdienā neseko visam līdzi, atgādinām, ka no 24. līdz 26.maijam notiek Septītās dienas adventistu baznīcas Latvijas draudžu savienības kongress. Tajā tiek izvērtēti pagājušie gadi, pārvēlēta administrācija un spriests par nākotnes iecerēm.

Kongress iesākās ar kopējām lūgšanām un garīgām pārdomām. Un tad sekoja pirmais darba uzdevums- delegātiem bija jālemj, vai apstiprināt jaunos statūtus un Satversmi (VA par to bija plašāks raksts). Jau ar pirmajām minūtēm kļuva skaidrs, ka neuzticēšanās gaisotne pēdējos gados Adventistu baznīcā ir tikai vairojusies. Viens pēc otra kājās cēlās delegāti, kas kritizēja sagatavoto projektu. Varēja redzēt, ka ir izveidojušās domubiedru grupas, kas iepriekš pārrunājušas, lai nepieļautu jauno statūtu pieņemšanu.

Projektu prezentēja Draudžu savienības sekretārs Ģirts Rozners, juridiski to bija sagatavojis LDS padomes loceklis Konstantīns Rezņikovs, aktīvi darbā bija iesaistījies bīskapa vietnieks Andrejs Āriņš, Jauniešu nodaļas vadītājs Daumants Kleimanis no darbošanās komitejā bija atteicies. Protams, atbalstījusi to bija LDS padome, kas cerēja kongresā vadīties pēc jaunajiem statūtiem. Tomēr balsojums bija nepārprotams – 36 balsis par, 57 pret – viss līdzšinējais Statūtu komitejas darbs tika noraidīts. Jaunievēlētai Statūtu komitejai (tagad to vadīs jaunais LDS sekretārs, kā arī Ainars Korulis, Elita Lapiņa, Anitra Roze un ūnijas sekretārs- šobrīd Guntis Bukalders) būs jāsāk viss no sākuma.

Kas īsti neapmierināja delegātus? Vieni iebilda pret pārlieku lielām padomes pilnvarām, citiem nepatika tas, ka Ievēlēšanas komitejā nevar izvirzīt esošās administrācijas pārstāvjus, vēl kādi vēlējās saglabāt Akreditācijas komiteju. Lielā mērā bija jūtama aizdomu atmosfēra – vai tikai slepus netiek bīdītas kādas intereses?! Aizkulises apliecināja, ka galvenais iemesls tomēr bija veids, kā tiek izraudzīta Ievēlēšanas komiteja, kurai jāizvirza kandidātus nākamajam Latvijas Draudžu savienības padomes sastāvam.  Saskaņā ar jaunajiem statūtiem, Ievēlēšanas komitejā nedrīkstētu būt neviens no esošās padomes vai nodaļu vadītājiem. Cik bija noprotams, atsevišķiem cilvēkiem bija svarīgi, lai viņi varētu kontrolēt tālāko padomes izraudzīšanas procesu. Sākās pat atklāta aģitācija, ko baznīcas iekšējā kārtība nepieļauj.

Interesants ir fakts, ka delegātu vairākumam nepatika Ģenerālkonferences ieteiktās vadlīnijas. Dienas laikā vairākkārt gan ūnijas vadība, gan Igaunijas draudžu savienības vadītājs norādīja, ka Latvijas kongresa delegāti ignorē Ģenerālkonferences apstiprināto Darba kārtību. Kad Orgkomiteja piedāvāja balsot par Ievēlēšanas komitejas sastāvu, Igaunijas Draudžu savienības prezidents atkārtoti cēlās kājās un sacīja, ka komiteja ir izraudzīta pretēji Ģenerālkonferences pieņemtajai Darba kārtībai.  Arī tā nosaka, ka komitejā nepiedalās esošā administrācija un nodaļu vadītāji. Baltijas ūnijas vadītājs Dāvids Nimmiks atzina, ka viņš to delegātiem norādījis, taču viņi šīs norādes ignorējuši. Rezultātā Ievēlēšanas komitejā tika ievēlēti gan vairāki nodaļu vadītāji, gan esošās Draudžu savienības padomes locekļi.

Tas, kas daudziem delegātiem izrādījās negaidīti, bija lielā nīkšana pēcpusdienas sesijā. Pēc tam, kad savas atskaites prezentēja bīskaps, padomes sekretārs un mantzinis, uz apspriešanu devās Orgkomitejas delegāti. Viņiem bija jāizrauga nākamo komiteju dalībnieki. Citos kongresos šajā laikā par darbu atskaitījās nodaļu vadītāji. Tomēr šoreiz tika ierosināts laiku pavadīt, kopā dziedot un lūdzot, lai atskaites uzklausītu, kad būs atgriezušies Orgkomitejas delegāti. Taču šīs komitejas darbs ievilkās. Līdz pusseptiņiem vakarā bija izdziedātas daudzas dziesmas, notika daudzas lūgšanas, un delegāti laiku īsināja, pulcējoties grupās un pārrunājot dienā notikušo. Tad bija iespēja uzklausīt visdažādākās emocijas. Daudzi neslēpa vilšanos par gaisotni kongresā. Daļai tā šķita agresīva un neiecietīga. Citi devās mājās, jo apnika nīkt un gaidīt. Cilvēki sūdzējās, ka ir atprasījušies no darba, ņēmuši atvaļinājumu, atstājuši bērnus pie auklītēm, taču diena bijusi ļoti neproduktīva. Jaukais rīta noskaņojums bija nozudis.

Kongresa pirmā diena noslēdzās ar Ievēlēšanas komitejas un Statūtu komitejas apstiprināšanu. Ieplānotās nodaļu atskaites tā arī palika neuzklausītas. Bīskaps secināja, ka ar tām būs jāiepazīstas nākamajā dienā. Sekoja vakariņas, bet pēc vakariņām uz pirmo sēdi pulcējās Ievēlēšanas komiteja, lai jau lemtu par kandidatūru bīskapa amatam.

Saskaņā ar VA rīcībā esošo neoficiālo, bet drošo informāciju, neformālās sarunās iepriekšējās dienās ir uzrunāti vairāki cilvēki ar jautājumu, vai viņi piekristu izvirzīt savu kandidatūru Draudžu savienības vadītāja amatam. Esošais bīskaps Vilnis Latgalis nav slēpis vēlmi uzticēt šo vadības nastu kādam citam. Atskaitoties delegātiem, gan bīskaps, gan arī padomes sekretārs Ģirts Rozners sacīja, ka darbs bijis smags, un viņi nebija gaidījuši, ka pagājušie gadi būs tik grūti. Tomēr, cik VA ir zināms, visi uzrunātie mācītāji ir atteikušies no iespējas vadīt baznīcu. Līdz ar to ticamākais, ka Vilnim Latgalim, kurš šim amatam tika pierunāts jau pirms 5 gadiem, nāksies turpināt nest atbildības nastu.

Tomēr kongresa aizkulisēs lielāka intriga ir nevis par bīskapu, bet par pārējo padomes sastāvu. VA neoficiāli ir zināms, ka darbu varētu neturpināt līdzšinējais mantzinis Ilgonis Mazjūlis. Jautājums ir par bīskapa vietnieku Andreju Āriņu, kongresā skaļi tika pausts, ka tik mazai valstij viceprezidenta amats nav vajadzīgs. Negatīvas emocijas virmoja arī ap draudžu savienības sekretāru Ģirtu Rozneru, kurš savulaik nostājās atlaistā mācītāja Ivo Roderta pusē. Ievēlēšanas komitejā ir virkne cilvēku, kuri uzskata, ka Draudžu savienības padomei vajag ieņemt stingrāku nostāju pret liberālāku uzskatu paudējiem. Kad Ievēlēšanas komitejas sastāvs tika apstiprināts, VA dzirdēja vairākas identiskas replikas ar domu “viss vienos vārtos”.

Lielāka skaidrība par Adventistu baznīcas tālāko virzību Latvijā būs otrajā kongresa dienā. Delegātu mazākuma daļā varēja just raizes par to, kas notiks tālāk. Atsevišķi delegāti neoficiālās sarunās izteica bažas, ka baznīcai turpmākajos gados draud lielāka šķelšanās. No jaunās padomes būs atkarīgs, vai gaidāma tālāka baznīcas rindu tīrīšana, un vai Latvijas Adventistu baznīca spēs pieņemt savulaik Vispasaules baznīcas pieņemto moto “Vienoti daudzveidībā”.