Sena planēta, nesena radīšana – 2

D.Stjuarts Lethams 

Kols J.Gibsons 

(raksta turpinājums, sākumu skatīt šeit...)

Attēls Nr.1
Atmosfēras temperatūra (sarkanais profils)
un metāna koncentrācija (zaļais profils),
kas reģistrēta gada slāņos Vostokas ledus kodolā Antarktīdā.

Attēls Nr. 2
Šīs temperatūras svārstības atklāj ledus urbums Grenlandē.
Arī tas rāda līdzīgas tendences, vidējā temperatūra varēja atšķirties pat par 20 grādiem.
Lai attēls būtu labāk saskatāms, šajā skalā redzamas temperatūras svārstības
pēdējo 48 tūkstoš gadu laikā, taču līdzīgi kritumi un kāpumi ir 90 tūkstoš gadu garumā.
Dramatiskas izmaiņas notikušas pirms 11 tūkstoš 700 gadiem,
kad palika siltāks, un aukstuma periods izbeidzās.

Klimats ledus laikmetā

Vairāk nekā miljons gadu laikā Zeme ir piedzīvojusi vairākus apledojuma periodus, un pēdējais lielākais aukstuma vilnis bija pirms apmēram 25 tūkstoš gadiem. Zemeslode tajā laikā nebija patīkamākā vieta. ASV ziemeļu daļa un visa Kanāda, Ziemeļeiropa, ieskaitot Skotiju, Ziemeļangliju un visu Īriju, bija apklāta ar 1-2 kilometru biezu ledus kārtu. Eiropas zemienēs bija plaši reģioni ar mūžīgu sasalumu. Visaukstāk šajā laikā bija augstākajos platuma grādos abās Zemes puslodēs.

Tomēr ir pierādījumi, ka ledus laikmets ietekmēja visu planētu, un pat Āfrikas un Dienvidamerikas tropos bija par 5 grādiem zemāka temperatūra. Izmaiņas veģetācijā, ko atklāj ziedputekšņi, rāda, ka Dienvideiropā temperatūra bija par apmēram 10 grādiem zemāka nekā mūsdienās, bet Krievijā ziemas periodā tā bija par 20 grādiem zemāka nekā šodien.

Tomēr ne tikai zemās temperatūras ar savu lielo mainību bija vienīgie klimatiskie apstākļi, kas ļoti ietekmētu cilvēka dzīvi. Ledus slāņi abās zemes puslodēs rāda, ka ledus laikmetā bija augsts putekļu līmenis – putekļu vētras (to īpatsvars bijis 20-100 reizes lielāks). Paralēli bija lielāks nātrija līmenis. Putekļi, kas atrasti Grenlandē, bija atpūsti no Ķīnas. Savukārt Antarktīdā esošie putekļi ir no Dienvidamerikas. Tas rāda, cik spēcīgi vēji bija pūtuši. Īpaši spēcīgas vētras plosījušās Ziemeļu puslodē. Sāls līmenis jūrā ir atkarīgs no vēja ātruma, un ledus slāņi atklāj, ka tas bijis īpaši stiprs ledus laikmetā. To apstiprina arī jūras dziļuma izpēte Venecuēlā. Tāpat stiprā vēja ietekme ir fiksēta Ķīnā un Āfrikā, kur atrastas vēju atpūstās daļiņas ar aukstajiem ledus vējiem.

Protams, veidojās milzīgi ledus klājumi, un, samazinoties nokrišņiem, zeme piedzīvoja sausumu. Nokrišņu veidošanās ir cieši saistīta ar temperatūru, to var labi redzēt ledus izpētē. Ledus laikmetā milzīgās teritorijās bija lieli sausuma periodi. Īpaši Ķīnā lielās teritorijās veidojās tuksnesis. Zemās un ļoti mainīgās temperatūras kopā ar stipriem vējiem, sausumu un lieliem ledus gabaliem daudzas zemes teritorijas padarīja cilvēkiem dzīvošanai nederīgas.

Dziļāku ieskatu ledus laikmeta pasaulē, domājot par Dievu kā Universa uzturētāju, sniedz atmosfēras gāzu koncentrācija gaisā. Tās sastāvu mums atklāj gaisa burbuļi, kuri ir ledus slāņos. Tajos ir CO2 un metāns, tā saucamās “siltumnīcas” gāzes. Tajos starpledus periodos, kad strauji palika siltāks, katru reizi pieauga metāna un CO2 koncentrācija. Šī aina ir redzama identiska gan Antarktīdas, gan Grenlandes ledājos. Metāna koncentrācija faktiski dubultojās (to varat redzēt 1.attēlā), pieaugums bija par apmēram 300 ppb. Līdz ar šādu milzīgu pieaugumu sinhroni pieauga arī CO2, kas savukārt lika temperatūrai paaugstināties par 10-20 grādiem. Šīs pēkšņās, straujās, koordinētās izmaiņas notika regulāri miljons gadu garumā. Tā bija nejaušība vai īpaša Dieva iecere? Šāda bioķīmiska integrācija liek domāt, ka to varēja kontrolēt tikai Dievs.

Milzīgās klimata izmaiņas

Miljons gadu garumā uz zemes valdīja dzīvībai naidīgs un ļoti mainīgs klimats. Garo ledus periodu, stipro vētru un putekļu laikā atdzesēto planētu pārņēma lieli ledus gabali un sausums. Un tad, kā atklāj ledus urbumi, pirms apmēram 11 tūkstoš 700 gadiem  miljons gadu valdījusī tendence tika pārlauzta. Kā līdz tam, temperatūra strauji paaugstinājās, bet tā vairs atkal nesamazinājās un turpināja paaugstināties, un nu pēdējos 10 tūkstoš gadus tā ir aptuveni nemainīga līdz par mūsdienām (2.attēls). Šīs pārmaiņas apstiprina ne tikai Grenlandes ledus. To rāda visi ledus urbumi gan Antarktīdā, gan Peru, Bolīvijā, to atklāj arī ezera nogulšņu izpēte Norvēģijā, Vācijā, Japānā, Kanādā, Polijā un Jaunzēlandē. Paralēli līdz ar temperatūras paaugstināšanos notika arī citas izmaiņas, kas šeit minētas. Pieauga nokrišņu daudzums, jūrās samazinājās sāls līmenis, norimās stiprie vēji un putekļu vētras, putekļu īpatsvars samazinājās 50 līdz simtkārt. Straujās temperatūras izmaiņas pilnībā izbeidzās. Ledus laikmets izbeidzās, un temperatūra kļuva patīkama un stabila. Klimats pilnībā izmainījās. Tas kļuva par lieliskāko klimatu, kāds jebkad reģistrēts uz Zemes. Sekojošais siltums bija neparasts kontrasts iepriekšējai ledus ērai, un to atklāj gan jūras dziļumu izpēte, gan ledus slāņi. Ir saprātīgi secināt, ka Bībelē minētā radīšanas nedēļa notika pēc lielajām klimata izmaiņām pēdējo 10 tūkstoš gadu laikā. Tas saskan ar Rakstiem un arī Elenas Vaitas rakstīto.

(turpinājumu lasiet šeit...)