D.Stjuarts Lethams 
Kols J.Gibsons 

Kopsavilkums

To, kā ik gadu ir mainījies klimats, rāda veiktie urbumi Grenlandes un Arktikas plašajos ledājos. Tie atklāj, ka vēl pirms 11 tūkstoš gadiem Zeme piedzīvoja ledus laikmetu – temperatūra bija zema un ļoti svārstīga, pūta stipri vēji ar putekļu vētrām, kā arī valdīja sausums. Tie nebija dzīves apstākļi, kādi aprakstīti Ēdenes dārzā, kur klimats bija „maigs un nemainīgs”. Tad notika milzīgas, nekad nebijušas klimata izmaiņas, un izveidojās patīkams, stabils klimats. Un sekoja Radīšanas nedēļa, kas ir salīdzinoši nesens notikums, kā to ziņo Bībele un Elenas Vaitas raksti.

Ievads

Radīšanas nedēļa ir viena no Adventistu doktrīnām, kā arī tā ir pamatā Septītās dienas sabata svinēšanai. Gan agrākie, gan jaunākie teoloģiskie pētījumi apliecina, ka Radīšanas nedēļa ir divpakāpju aktīvas radīšanas procesa otrais posms, kas tika realizēts pēc tam, kad bija likti Zemes pamati. Tas saskan ar to Zemes vecumu, kādu mums atklāj Dieva dabas grāmata, kā arī ar notikumu hronoloģiju, kādi risinājās laikā starp radīšanas nedēļu un pirmatnējo planētas veidošanos.

Bet kad notika radīšanas nedēļa uz Zemes, kuru Dievs bija sagatavojis? Šis jautājums šībrīža teoloģijā ir ļoti aktuāls. Balstoties uz 1.Mozus 5. un 11.nodaļu, Raksti ziņo, ka radīšanas nedēļa septiņās burtiskās dienās notika pirms apmēram 6000 gadiem. Daži zinātnieki tomēr apšauba, cik šī ģenealoģija ir pilnīga. Tā ir vienīgais pamats, uz ko balstās ideja par 6000 gadiem. Elena Vaita bieži lieto šo skaitli, bet adventistu pamatmācībās tiek lietots jēdziens „nesenā vēsture”. Tiesa, saskaņā ar progresīvo kreacionismu, katra radīšanas diena reprezentē ilgu, nenoteiktu laika periodu, līdz ar to radīšana sākās ļoti sen. To ir akceptējuši daudzi protestanti, arī daži adventisti, un to pilnībā pieņēmusi Romas Katoļu baznīca. Tomēr ateistiskā evolūcija iznīcina sabata ievērošanas nozīmi.

Attēls Nr.1
Atmosfēras temperatūra (sarkanais profils)
un metāna koncentrācija (zaļais profils),
kas reģistrēta gada slāņos Vostokas ledus kodolā Antarktīdā.



Attēls Nr. 2
Šīs temperatūras svārstības atklāj ledus urbums Grenlandē.
Arī tas rāda līdzīgas tendences, vidējā temperatūra varēja atšķirties pat par 20 grādiem.
Lai attēls būtu labāk saskatāms, šajā skalā redzamas temperatūras svārstības
pēdējo 48 tūkstoš gadu laikā, taču līdzīgi kritumi un kāpumi ir 90 tūkstoš gadu garumā.
Dramatiskas izmaiņas notikušas pirms 11 tūkstoš 700 gadiem,
kad palika siltāks, un aukstuma periods izbeidzās.
Ņemot to visu vērā, nesenas radīšanas koncepts ir ļoti aktuāls. Elena Vaita saka, ka „dabas grāmata un Rakstītais vārds viens otru apgaismo”, tādēļ šī raksta autori, ņemot vērā zinātniskos aspektus, ir nonākuši pie pārliecības, ka zemes radīšana ir nesens notikums. Radītai dzīvībai ir nepieciešams piemērots klimats, kurā attīstīties, un klimats pēc radīšanas nedēļas bija patīkams, ar stabilu temperatūru un tīru gaisu. To, kad šāds klimats bija izveidojies un kad, iespējams, radīšanas nedēļa notika, atklāj ledus urbumi (apmēram 2-3 km dziļumā).

Ledus izpēte

Ledus izpēte, kas veikta, ņemot par pamatu Grenlandē, Antarktīdā un Kanādā veiktos 19 urbumus, ir būtisks mūsdienu Zemes zinātnes sasniegums. Lielākajai daļai adventistu par to nav priekšstata, bet tā ir viena no Dieva dabas grāmatas atklāsmēm radīšanas teoloģijā. 180/160 un 2H/1H izotopu attiecības (parasti izteiktas kā delta vērtības) ledū norāda uz temperatūru nokrišņu laikā, un tas ļauj mums uzzināt par pagātnes klimatiskajiem apstākļiem. Katrs Grenlandes ledus uzslāņojums radies viena gada laikā, un tajā var redzēt ziemas un vasaras gadalaiku maiņu. Grenlandes ledājos mēs varam saskaitīt 90 tūkstoš gadus. Savukārt Antarktīdā, kur nokrišņu bijis maz, ir jāpielieto daži papildus aprēķini, lai noteiktu ledus slāņu vecumu, bet tur mēs varam ielūkoties pat 800 tūkstoš gadu senā pagātnē. Turklāt, pētot ledus urbumus, nav pat nepieciešama radiometriskā datēšana. Iegūtie paraugi no okeāna dziļumiem arī sniedz datus par temperatūru pagātnē, un tie sakrīt ar ledus urbumos iegūtajiem rezultātiem, tādējādi apstiprinot datu rezultātus. Turklāt, ja Antarktīdas ledus slāņi ļauj redzēt klimatu pirms 800 tūkstoš gadiem, tad jūras dziļumi ļauj ielūkoties pat 2-3 miljons gadu senā pagātnē.

Izurbtie ledus serdeņi rāda, ka uz zemes bijuši vairāki ļoti zemas temperatūras periodi (par 10 līdz 25 grādiem zemāka temperatūra nekā šodien) ar atkārtotiem īsiem siltākiem laika posmiem, kad temperatūra ļoti strauji pieauga, un tad pamazām atkal palika auksts. Tas izskatās kā zāģu zobi (1.un 2.attēls)

Viena un tā pati aina ir redzama gan Antarktīdā, gan Grenlandes ledājos, un tur redzams, ka pēdējais lielais aukstuma periods iestājās pirms apmēram 25 tūkstoš gadiem

Atbildes kritiski noskaņotajiem

Tā kā ledus serdeņi skaidri norāda, ka Zeme ir daudz vecāka nekā 6 līdz 10 tūkstoš gadi, tad Jaunās zemes kreacionisti  cenšas šos datus apšaubīt, selektīvi izmantojot atsevišķus pētījumu datus. Viņi izsaka pieņēmumu, ka ledus slāņi atklāj nevis gadalaika maiņas, bet tos veido vētras un klimatiskie apstākļi. Tomēr pētnieki šo jautājumu ir rūpīgi izsvēruši un secinājuši, ka vētras un laikapstākļi nevarēja šādā veidā ietekmēt ledus slāņu veidošanos. Turklāt regularitāte, ar kādu veidojušies slāņi, izslēdz iespēju, ka tos ietekmējuši mainīgie laikapstākļi.
Ja ledus slāņus veidotu vētras un citi laikasptākļi, tad to skaitam vajadzētu mainīties atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem vietā, kur veikts urbums. Grenlandē urbumi tika veikti dažādās vietās, kur klimats ir būtiski atšķirīgs, taču slāņu skaits un to dati visur ir līdzīgi. Visbeidzot, datiem tādā gadījumā noteikti būtu jābūt atšķirīgiem Ziemeļu un Dienvidu puslodē. Taču gan Grenlandes, gan Antarktīdas ledus slāņos atrastas pat vulkānisko pelnu atliekas, un to klātbūtne ir vienāda noteiktos ledus slāņos abās puslodēs.

Tieši vulkānisko pelnu klātbūtne serdeņos noteiktos slāņos apstiprina to, ka tie ir veidojušies konkrētos gados, Un ne tikai tie – ir arī ģeomagnētiskie un citi daudzi pierādījumi. Jaunās zemes kreacionisti par šīm lietām nekad nerunā, bet mēs tos minēsim.

Ledus slāņu hronoloģiskie marķieri

Skaitot Grenlandes ledus slāņus, vulkānisko pelnu atliekas ir atrodamas 1912.gadā, 1783.gadā, 1362.gadā, 79.gadā, 1642.gadā pirms mūsu ēras, pirms 10, 3 tūkstoš gadiem, pirms 12,2 tūkstoš gadiem, pirms 26,7 tūkstoš gadiem. Ir arī noskaidrots, no kurienes vulkāniskie pelni ir nākuši: pirms 8.2 gadiem, 11,7 tūkstoš gadiem, un 12.9 tūkstoš gadiem tapušajos ledus slāņos var atrast nogulsnes no apkārtējiem ezeriem. Tāpat ledus slāņi rāda, ka ļoti spēcīgs vulkānisks izvirdums bijis pirms 74 tūkstoš gadiem (tas bija milzīgais Toba vukāna izvirdums Sumatrā), kā arī pirms 41 tūkstoš gada noticis milzīgs ģeomagnētisks satricinājums. Pēdējo divu dramatisko notikumu pēdas atrastas arī Antarktīdas ledājos. Tur arī redzami vulkānu pelni no 1884.gada, 1816.gada, 1601.gada un 1460.gada (vēsturē ir zināms par vulkāna izvirdumiem tajā laikā).

Runājot par Antarktīdu, tās ledāji savukārt atklāj arī senākas dabas kataklizmas. Tajos var redzēt Matijama-Brunhes ģeomagnētisko pagriezienu, kas notika pirms 780 tūkstoš gadiem, kā arī apstiprina Moltona vulkāna izvirdumu Antarktīdā pirms 93 tūkstoš gadiem..

Secinājumi: Zinātniskie atklājumi, pētot ledājus, ļauj hronoloģiski ieskatīties klimata izmaiņās pagātnē.

(turpinājumu lasiet šeit...)
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Komentāra publicēšana