Mazāk mācītāju, lielākas algas

Pagājušajā gadā VA rakstījām par mācītāju algām un finansiālo situāciju Adventistu baznīcā. Vidējā likme mācītāja bruto algai ir 800 eiro. Tas ir krietni zem vidējās algas valstī, kura šogad sasniegusi četrciparu skaitli (1006 eiro “uz papīra”, tā gan ir oficiālā statistika – ņemot vērā ēnu ekonomiku, reālā alga ir vēl lielāka).

Jau Draudžu savienības kongresa laikā bīskaps atzina, ka viens no jaunās savienības padomes grūtākajiem uzdevumiem būs atalgojuma iespējamā reforma. Tā kā ienākumu ir tik, cik ir, reālākais risinājums ir darbinieku skaita samazināšana, tādējādi pārdalot esošos ienākumus tiem, kas paliek strādāt.

Decembrī mācītājiem tika paziņots, ka nākamgad alga tiks palielināta par 100 eiro. Tas nozīmē, ka turpmāk mācītāju alga būs 900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas joprojām būs zem vidējās algas valstī, taču lai to īstenotu, vienalga ir jāveic darbinieku “optimizācija”.

Kopš rudens Mācītāju komiteja tiekas ar darbiniekiem, lai pārrunātu tālākās sadarbības iespējas. Padome vēlas atbrīvot no darba tos darbiniekus, kuriem ir vēl cita darbavieta. Ļoti iespējams, ka darbu nevarēs turpināt Ansis Roderts, Edgars Zaikovskis, Ilva Liepiņa. Viņiem visiem bijušas pārrunas ar komiteju (un ne tikai viņiem vien). Tomēr gala lēmums padomē vēl nav pieņemts. Ja viņiem darbu nāksies atstāt, tas nozīmēs, ka draudzēs, kurās viņi darbojušies, būs jāstrādā palikušajiem mācītājiem. Līdz ar to virknē draudžu ir gaidāma mācītāju maiņa un rotācija.

Tiesa, darbs ārpus baznīcas nav vienīgais arguments. Tiek aktualizēts arī jautājums par mācītāju izglītību. Tāpat izskan individuālas iebildes. Ansis Roderts telefonsarunā ar VA atzina, ka viņam ir pārmestas politiskās aktivitātes (viņš ir JKP aktīvs biedrs). Esot bijuši arī citi pārmetumi. Viņš pats neslēpa, ka gribētu darbu mācītāja amatā turpināt, jo neuzskata, ka viņa papildus nodarbošanās traucētu pamatdarbā (A.Roderts strādā “Dabas stacijā”, kas ir adventistu izveidots veselīgas pārtikas produkcijas izplatīšanas tīkls). Tajā pašā laikā viņš atzina, ka neredz iespēju pamest šo papildus nodarbošanos, jo viņa lielā ģimene (viņam ir 6 bērni) ar mācītāja algu nespēj iztikt. Ja tomēr draudžu savienība nolems viņu atlaist, viņš cer, ka tas notiks tiesiski, izmaksājot kompensāciju, lai viņš varētu atrast jaunu darba vietu.

Ilva Liepiņa sazvanīta atzina, ka nezina, kā viss beigsies. Viņa šobrīd gaida padomes lēmumu. Viņai komiteja esot aicinājusi izvēlēties, vai turpināt darbu mācītājas amatā, vai turpināt strādāt mūzikas skolā. Ņemot vērā pēdējā laika daudzās diskusijas par sievietēm baznīcas darbā, Ilvai nav pārliecības, cik droši ir veikt šādu izvēli par labu mācītājas darbam. Turklāt skolā viņa nopelna vairāk nekā kalpojot draudzē (Ilva ir daudz strādājusi, lai segtu vīra ārstēšanās izdevumus). Viņa pati negribētu pamest darbu draudzē, bet viņa gaida tālākās ziņas no padomes.

Jaunā reforma gan nozīmētu, ka daudziem palikušajiem mācītājiem turpmāk būtu jāapkalpo trīs draudzes. Tas nozīmē, ka mācītājs varēs ierasties tikai katrā trešajā dievkalpojumā. Kā tas ietekmēs draudzes, par to šobrīd pāragri spriest. Ja reforma tiks īstenota, draudzēm būs jāmeklē iespējas, kā nodrošināt saturiskus dievkalpojumus ar saviem resursiem. Tajā pašā laikā mācītājiem, kas turpinās strādāt, tā ir laba ziņa – iespēja saņemt lielāku algu.

Lai arī sarunas ar mācītājiem par tālāko darbu un iespējamo rotāciju jau notiek, paredzams, ka galīgie lēmumi tiks pieņemti nākamā gada sākumā.