Jauna konstitūcija Adventistu Baznīcā

Kongresā, kas pēc dažām dienām sāksies Latvijas Adventistu baznīcai, būs jālemj, vai akceptēt jaunu konstitūciju – Adventistu baznīcas Satversmi – un arī jaunus statūtus. Vairāku gadu garumā pie tā ir strādājusi pagājušajā kongresā izveidotā Statūtu komiteja.
Kāpēc gan baznīcai vajag „jaunu bauslību”, un par ko delegātiem būs jābalso?

Starp redzamākajām pārmaiņām ir baznīcas administrācijas pilnvaru termiņš. Ja šobrīd kongress tiek sasaukts reizi piecos gados, tad jaunie statūti paredz laiku samazināt līdz četriem gadiem. Kā sarunā ar „Vēstis adventistiem” atzīst Statūtu komitejas vadītājs Ģirts Rozners, diskusijas ir bijušas par vēl īsāku termiņu, jo Igaunijā, piemēram, draudžu vadības pilnvaras ir tikai trīs gadus, tomēr vairākums atbalstīja 4 gadus. Kā skaidro Ģ.Rozners, īsāks laika posms nozīmē iespēju biežāk sanākt kopā, lai izvērtētu paveikto un precizētu tālāk darāmo.

Vēl izmaiņas paredz nodrošināt lielāku brīvību jaunieceltai Draudžu savienības padomei lemt par mācītāju nosūtīšanu uz draudzēm. Līdz šim kongresā tika izveidota Mācītāju atestācijas komiteja, kura lēma par jaunu savienības darbinieku izvirzīšanu apstiprināšanai, mācītāju rotāciju un pensionēšanu. Jaunā Satversme šādu komitejas izveidošanu nepieprasa. Kongress gan drīkst tādu izveidot, bet tas nav obligāti. Statūti paredz, ka šos jautājumus risinās jaunizveidotā Draudžu savienības padome. Tas esot saskaņā ar Adventistu baznīcas rokagrāmatas (kārtības) ieteikumiem.

Jaunie statūti lielākas pilnvaras piešķir Draudžu savienības sekretāram un mantzinim. Ja delegāti to atbalstīs, tad viņiem līdzīgi kā bīskapam būs paraksta tiesības, lai savas kompetences un padomes lēmumu ietvaros viņi varētu parakstīt dokumentus valsts institūcijās. Tas būtiski atvieglošot darbu, jo līdz šim sekretāram un mantzinim uz iestādēm vienmēr jādodas kopā ar bīskapu. Tiesa, statūti arī precīzāk formulēs visu trīs amatpersonu darba pienākumus. Turklāt tie vairs nenodrošinās imunitāti augstākajām amatpersonām. Padomei būs tiesības lemts pat par bīskapa atbilstību amatam un ar 2/3 balsu vairākumu vajadzības gadījumā balsot par  atstādināšanu no amata.

Būtiski ir tas, ka turpmāk baznīcas darbu nenoteiks tikai statūti vien, bet tiek radīta arī Adventistu baznīcas Satversme jeb konstitūcija. Tas ir īsāks pamatprincipu apkopojums un paredz to, ka pēc tā pieņemšanas nākamajos kongresos to nevarēs atcelt vai mainīt (izņemot pāris teikumus par Latvijas likumiem un kārtību), tikai pieskaņot tām izmaiņām, par kurām lēmusi Ģenerālkonference. Satversmē tiek noteikts galvenais- baznīcas mērķis, nosaukums, darbības teritorija, piederība pasaules organizācijai. Savukārt statūtus kongresa delegāti var mainīt. Tie nosaka, kā tiek sasaukti draudžu savienības kongresi, kādas ir amatpersonu pilnvaras, Draudžu savienības padomes darba principi. Šis teksts ir sadalīts divās daļās. Daļu no punktiem vajadzības gadījumā varēs grozīt ar vienkāršu balsu vairākumu, par citiem statūtu punktiem būs jāvienojas 2/3 delegātu. Jāpiebilst, ka arī par jauno Satversmi un statūtiem šajā kongresā būs jānobalso vismaz divām trešdaļām delegātu. Un to, vai jaunie dokumenti stāsies spēkā, noteiks balsojuma rezultāts. Tas būs viens no pirmajiem lēmumiem, un, ja delegāti jauno kārtību atbalstīs, jau šis kongress tikšot organizēts saskaņā ar jaunajiem statūtiem. Ja nē, tad kongress turpinās darboties pēc vecās kārtības.

Pašreizējie statūti, pēc kuriem darbojas Adventistu baznīca Latvijā, ir spēkā kopš 2004.gada. Kā „Vēstis Adventistiem” skaidroja Statūtu komitejas vadītājs Ģirts Rozners, kopš 2004.gada Ģenerālkonferences līmenī ir veiktas dažādas izmaiņas. Vispasaules baznīcas Darba kārtībā (Working Policy) ir iekļauti paraugstatūti, kādus ĢK iesaka katrai draudžu savienībai. Tas tāpēc, lai visā pasaulē veidotu diezgan vienotu sistēmu. Kā domā Ģ. Rozners, kopumā ņemot, līdzšinējie statūti nav slikti, taču ja gribam iet kopsolī un sekot līdzi izmaiņām, kādas tiek ierosinātas pasaules līmenī, ir būtiski, ka esam saskaņā ar Darba kārtības paraugu.

Šobrīd jauno Satversmi un statūtus ir atbalstījusi līdzšinējā Draudžu savienības padome.
Tiem, kam interesē, ar pašreiz spēkā esošajiem Statūtiem varat iepazīties ŠEIT, kā arī jauno statūtu projektu un Satversmi varat iepazīties ŠEIT.