Apšaubāmie divpadsmit – Jūda Tadejs

Aivars Ozoliņš - teoloģijas doktors,
pasniedzejs un praktiskās teologijas katedras vadītajs 
Adventistu starptautiskā augstākās izglītības institūtā Filipīnās, 
darbojas arī VA padomē

Viss ir tikai par Jēzu


Jūda Tadejs ir iekļauts divpadsmit mācekļu sarakstos gan Sinoptiskajos evaņģēlijos, gan arī īpašā piemērā Jāņa evaņģēlijā. Lūka iepazīstina ar viņu kā Jūdu, Jēkaba dēlu (1). Jānis šo mācekli sauc vienkārši par Jūdu, pieliekot svarīgu piezīmi, lai izvairītos no būtiskas neskaidrības (2). Marks izmanto vārdu Tadejs (3), bet atsevišķos tulkojumos atrodams, ka Matejs pievieno vārdu Labejs (4).

Vārds un attiecības ar citiem mācekļiem

Jūda oriģināli ir ebreju vārds, kas tika dots vienam no sentēva Jēkaba dēliem. Grieķu valodā tas nozīmē „godinātais”, un tas jūdu vidū tika ļoti bieži izmantots. Jaunajā derībā mēs varam atrast pietiekami daudz vīru ar šādu vārdu. Lielākā daļa Bībeles pētnieku uzskata, ka Lūka un Jānis šo mācekli sauca tā īstajā vārdā Jūda, bet Matejs un Marks to devējā viņa iesaukā. Tiek uzskatīts, ka Tadejs (Thaddeus) aramiešu valodā nozīmē „krūtsgals”, kas nav īpaši glaimojoša iesauka, īpaši, ja tika iedota jau bērnībā. Iedomājies kautrīgu zēnu, kuru skolā saukā par „krūtsgalu”. Otra iesauka ir labāka, jo Labejs nozīmē vienkārši „sirds”. Bībeles laikos vārdam bija liela nozīme un vēl aizvien ir!

Jānis, stāstot par Jūdu, pieliek svarīgu piezīmi „ne Iskariots” (5). Ņemot vērā bēdīgi slaveno Jūdas Iskariota nodevību, Jūdam Tadejam varēja būt diezgan grūti turpināt normālu dzīvi pēc šiem notikumiem. Iztēlojies, ka viņš tiktu iepazīstināts ar vairākiem svešiem cilvēkiem, un pēkšņi iestātos pilnīgs klusums. Tad tas, kurš nosauca Jūdas vārdu, steigšus piebilst: „Nē, nē, viņš nav Iskariots; viņš mīl Jēzu, viņš ir cits Jūda!” Kas tas bija par izaicinājumu visu turpmāko dzīvi pavadīt skaidrojot, kas tu neesi!

Jūda Tadejs ir ierindots mācekļu hierarhijas zemākajā līmenī. Matejs un Marks viņu nosauc kā desmito, bet Lūka savā evaņģēlijā un Apustuļu darbos piešķir viņam vienpadsmito vietu. Viņš ne ar ko neizcēlās divpadsmit mācekļu starpā, kas arī atspoguļojas viņa vārda retajās pieminēšanas reizēs Bībelē. Bez mācekļu sarakstiem trijos evaņģēlijos un Apustuļu darbos Jūda Tadejs tiek īsi pieminēts vienu reizi Jāņa evaņģēlijā (6), un šajā tekstā arī mēs nedaudz iedziļināsimies.

Jautājums

Plašākā evaņģēlija teksta fragmentā, kas ir atrodama Jāņa 13:31 – 14:31, mēs varam lasīt par mācekļu iesaistīšanos privātā sarunā ar Jēzu. Vakarēdiena laikā, pēc tam, kad Jūda Iskariots jau bija devies veikt savus tumšos darbus, Jēzus sāka mācekļiem stāstīt par savu nāvi kā pagodinājumu un došanos turp, kur viņi nevar sekot. Mācekļi, satraukti un neizpratnē, atkārtoti pārtrauca Jēzus nopietno vēstījumu ar jautājumiem, jo viņi vēl nespēja aptvert Jēzus upura nāves realitāti.

Pēteris pirmais iespraucas ar jautājumu: „Kungs, kurp tu ej?” un tad „Kāpēc es tagad nevaru tev iet līdzi?” (13:36-37) Vēlāk Toms piebalsoja: „Kungs, mēs nezinām, kurp tu ej. Kā mēs varam zināt ceļu?” Filips turpretī nāca klajā ar pārdrošu prasību: „Kungs, rādi mums Tēvu, ar to mums pietiek.”

Jēzus uz visiem šiem jautājumiem atbildēja sirsnīgi un pietiekami izsmeļoši, lai palīdzētu mācekļiem padziļināt viņu izpratni. Mēs varam iedomāties, kā Jūda sēdēja mācekļu vidū un uzmanīgi klausījās Jēzu, tomēr nepārtraukti nervozēja, cenšoties savā prātā noformulēt jautājumu, kas nedeva mieru. Galu galā Jūda Tadejs saņēma visu savu drosmi un izsacīja savu vienīgo jautājumu: „Kungs, kā tad tā – mums tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei nē?” (Jāņa 14:23)

Pasaule vai kosmoss

Jūdas jautājumā vārds „pasaule” ir pretnostatīts vietniekvārdam „mums” (mācekļiem), un to ir vērts papētīt tuvāk. Grieķu vārds kosmos, kas tiek lietots šajā vietā un 185 reizes visā Jaunajā derībā, visvairāk parādās tieši Jāņa darbos - evaņģēlijā (78 reizes), vēstulēs (24 reizes) un Atklāsmes grāmatā (3 reizes). Salīdzinoši - Sinoptiskajos evaņģēlijos tas tiek izmantots ļoti reti – Mateja evaņģēlijā astoņas reizes, Marka un Lūkas evaņģēlijos – katrā pa trim reizēm.

Pamatnozīme šim vārdam ir „kārtība”, bet tas var arī norādīt uz „ornamentu, rotājumu”, kā tas ir, piemēram, 1.Pētera 3:3 – šis lietojums ir devis mums mūsdienu vārdu „kosmētika”. Universs ar visu tā ārkārtējo kārtību un savstarpējām atkarībām var tikt uzlūkots kā raksts vai ornaments. Tādējādi kosmos norāda uz universu kopumā. Jāņa 1:10 „pasaule caur viņu radās” ir, iespējams, viens šāds piemērs. Tomēr Jānis vārdu kosmos izmanto dažādos niansētos veidos.

Nosaucot Jēzu par „pasaules gaismu” (Jāņa 8:12), domāta ir tā pasaule, kurā mēs dzīvojam, jo zemeslode ir būtiska universa daļa. Kad Jēzus nāca uz šo pasauli, zemes lielākā daļa (cilvēce) novērsās no Viņa un piesita krustā. Tādējādi kosmos bieži tiek lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ir pret Kristu. Bībeles pētnieki norāda, ka šāda vārda nozīme ir raksturīga tikai Jaunajā derībā un nav sastopama nekur citur grieķu literatūrā.

Kristus nāk kā Atpircējs, bet pasaule ienīst Viņu un Viņa sekotājus. Jēzus saka: „Ja pasaule jūs nīst, tad ziniet – manī tā ir ienīdusi jau pirms jums.” (Jāņa 15:18) Pasaulei vēl ir raksturīgs aklums. Kad Vārds ienāca pasaulē – tajā pašā pasaulē, ko Viņš bija radījis-, „pasaule viņu nepazina” (Jāņa 1:10). Tādējādi, kosmos jeb pasaule, lai arī vēl aizvien saglabā noteikti kārtību, vairs nav tā, kādai tai ir jābūt. Kaut kas ir nogājis greizi. Un tas kaut kas ir grēks.

Tomēr Jānis mūs nepamet nerimstošā naida starp Dievu un kosmos vidū. Tā ir taisnība, ka pasaule ienīst Dievu, bet Dievs neatbild pasaulei ar to pašu. Tieši pretēji, kā tas ir rakstīts Jāņa 3:16, Dievs pasauli mīl. Viss pestīšanas darbs, ko Dievs caur Kristu paveica, tika darīts pasaules labā. Jo Viņš uzņemas pasaules grēku (7); Viņš ir pasaules Glābējs (8) un Viņš dod pasaulei dzīvību (9).

Pasaule un mēs

Jautājums, ko Jūda Tadejs uzdeva: „Kungs, kā tad tā – mums tu gribi sevi atklāt, bet pasaulei ne?” ir par mācekļiem, pretnostatītiem pārējai pasaulei jeb kosmos. Iespējams, ka Jūdas jautājuma pamatā ir Vecās Derības mācība par Mesijas un Dieva valstības nākšanu – tai bija jābūt iespaidīgai, dārdošai un krāšņai kā, piemēram, Habakuka 3:3-15 atrodamajā aprakstā. Tai bija jābūt grandiozai.

Citiem vārdiem sakot, Jūda Tadejs vaicāja Jēzum: „Ko tu sēdi un runā ar mums divpadsmit? Vai tad tev jau nebija jābūt armijai, lai padzītu ienīstos romiešus? Kādēļ Dieva valstība nav acīm redzama?” Jūda runāja no globāla skatu punkta, un viņš vēlējās, kaut arī Jēzus domātu par lielākām lietām. Viņš vēlējās, lai Jēzus parāda sevi visai pasaulei, ne tikai viņiem divpadsmit, lai pasaule patiešām ieraudzītu Viņu! Viņš vēlējās iespaidīgāku reliģisko kustību, lai pasaulei būtu vieglāk to atzīt. Lielākā daļa no mums kādā brīdī ir vēlējusies ko līdzīgu – kaut mūsu reliģija būtu daudz pamanāmāka citiem, kaut visi to varētu ievērot un tā atstātu lielu iespaidu.

Mīlestības princips

Un tomēr, kaut arī Jūda Tadejs domāja par lielām lietām, Jēzus domāja par vēl lielākām. Viņš atbildēja uz Jūdas jautājumu, saliekot lietas pareizajā secībā. Tā kā Jēzus visaptverošākā īpašība ir MĪLESTĪBA, Viņš atbild: „Kas mani mīl, tas manu vārdu turēs, un arī mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim un taisīsim pie viņa mājvietu.” (Jāņa 14:23) Jēzum būtiskākais ir nevis milzīga pompoza, visai pasaulei redzama reliģiska parāde, bet gan sirds attiecības ar Dievu. Tās ir ciešas, personīgas attiecības ar Dievu, ko Dievs bija paredzējis saviem ļaudīm un visam kosmos jau no paša iesākuma. Tas ir Bībelē atklātais derības pamats, ko Dievs nepārtraukti cenšas nodibināt ar cilvēci: „... es būšu viņiem Dievs, un viņi būs mana tauta.” (Jeremijas 31:33) Dievs vēlas būt kopā ar tevi un mani, tādēļ viņš „tapa miesa un mājoja mūsu vidū” (Jāņa 1:14). Tas arī ir iemesls, kādēļ beigās Dieva nolūks tiks piepildīts ar kosmos. „..viņš mājos kopā ar viņiem, un viņi būs viņa tauta...” (Atklāsmes 21:3)

Šie notikumi būs brīnišķīgs Jūdas Tadeja ilgu piepildījums – redzēt, kā Dievs atklāj sevi visai pasaulei. Nākotne tev ir nodrošināta. Tev nekad nav jāuztraucas par to, ne arī jācenšas to nopelnīt, jo tā ir DĀVANA. Tomēr kamēr tu gaidi šīs brīnišķīgās realitātes piepildīšanos, tev nepieciešams saprast, kāda ir tava paša dzīve un vieta attiecībās ar Dievu. „Jo Dievs tā pasauli (kosmos) mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jāņa 3:16)

(turpinājumu lasi šeit...)

1 Lūkas 6:16; Apustuļu darbi 1:13
2 Jāņa 14:22
3 Marka 3:18
4 Mateja 10:3
5 Jāņa 14:22
6 Jāņa 14:22
7 Jāņa 1:29
8 Jāņa 4:42
9 Jāņa 6:33

Apšaubāmie divpadsmit – Jūda Tadejs Apšaubāmie divpadsmit – Jūda Tadejs Reviewed by VA redakcija on sestdiena, decembris 05, 2020 Rating: 5

Nav komentāru:

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.