Kurp ejam? Pārdomas, grāmatu lasot

Mācītājs Viesturs Reķis, Praktiskās teoloģijas Doktors:

Izcila autora izcils darbs. Šī grāmata nav detektīvromāns, aizkustinoša novele, mīlas romance, bet patiess dvēseles sāpju un cerības sauciens par savu baznīcu un draudzi. Viljams Džonsons, kurš daudzus gadus kalpojis Septītās dienas Adventistu Baznīcā dažādās jomās un pārsvarā vadošos amatos, ļoti labi zina un saprot to, kas notika un notiek Baznīcā. Viņš ir bijis liecinieks tam, ko daudzi draudzes locekļi neredz, nesaprot, un daži tikai apjauš, jo tiem nav pieeja visām aizkulisēm, lēmumiem un daudzām problēmām. Un tas labi, ka ne visu mēs redzam un zinām, jo virtuve ne vienmēr ir pievilcīga.

Viljams Džonsons ir patiess Adventistu Baznīcas patriots, tāpēc viņa sāpe ir tik dziļa. Viņš ir viens no izciliem Bībeles pētniekiem un skolotājiem adventismā. Man ir bijusi personīga priekštiesība klausīties viņa lekcijas un padomus dažādās Bībeles konferencēs, veidojot programas un sarunās, strādājot Zaokskas Teoloģiskajā Seminārā Krievijā, kā arī studējot Endrjūsa Universitātē ASV. Viņa redzējums un padoms palīdzējis Rakstus lasīt ne tikai lineāri, bet meklēt tajos jēgu un garu, saprast, kas un kādēļ ir rakstīts un  mums atstāts.

Adventisma ilgstošā procesa institucionalizēšanās, veidojot īpašu noteicošo eliti, savā veidā kulminēja Ģenerālkonferences sesijā Sanantonio, Teksasā, ASV, 2015. gadā. Kā šīs sesijas aculieciniekam un delegātam bija sāpīgi un ļoti nepatīkami redzēt varas manipulācijas ar balsojumu sieviešu ordinācijas jautājumā, klajo necieņu pret iepriekšējo paaudžu vai bibliski domājošo cilvēku sacīto, pret tām personībām, kas daudzus dzīves gadus un spēkus ielikuši kalpošanā un šīs Baznīcas attīstībā.

Desmitgadēm ilgušas debates par sieviešu vietu Adventistu baznīcā, abām pusēm piesaucot Svētos Rakstus un Elenas Vaites rakstīto kā argumentus, kas faktiski ir attiecību kultūras jautājums. Interesanti, ka Bībele vispār nemin ordināciju kā tādu, bet to, ka draudze, Svētā Gara pamudināta, izvēlas, pilnvaro dažādām kalpošanām ļaudis - vīrus un sievas, lūdzot par tiem, lai tie varētu īpaši kalpot, un kā pilnvarojuma zīmi lūdzot uzliek rokas. Ordinācija ir vēlāks Baznīcas ievedums, nošķirot īpašu grupu vadībai un mācībai, klerikāļus no lajiem. Ordinācija jānopelna ar savu Dieva Gara doto dāvanu pielietojumu kalpošanai misijai draudzē un sabiedrībā. Svētie Raksti runā par Kristus sekotājiem kā ķēnišķiem priesteriem. Un Jēzus misija nebūt nav iemācīt reliģiskus pieņēmumus, ritus un ieskaitīt kādas baznīcas sarakstos, bet darīt cilvēkus garīgi un fiziski veselus, lai tie godīgi pildītu savus pienākumus un pazemīgi staigātu ar Dievu.

Viljams Džonsons savā grāmatā skar vairākas tēmas, kas ļauj saprast briesmas adventismā. Tās ir ārēji it kā nevainīgas, ierastas: izredzētība, mūsu uzsvars uz Jēzus atnākšanas gaidīšanu, kur sāk dominēt nebibeliski laika skaitīšanas modeļi, pasludinājumi - kad un cikos Jēzum jāierodās un kāpēc Viņš vēl nav atnācis.  Pārdomas par to, kas ir galvenais, pēdējo gadu apsēstība ar radīšanas laika noteikšanu un kā tam vajadzēja notikt, kas atkal ir senu mītu atraugas. Autors izklāsta svarīgas domas par Rakstu interpretāciju, Elenas Vaites vietu un vienotību draudzē.

Lasītājs šajās pārdomās var pamanīt, cik patiesi tās pamatotas Svētajos Rakstos, dzīves pieredzē un novērojumos. Nav jau nekas jauns, ka šī beigu laika un adventisma izredzētības teoloģija pārņem pasauli. Arī pie mums Baltijā varam piedzīvot gan varas koncentrēšanu dažu vadītāju rokās, histēriskus, iedomātus gala laika posta gaidīšanas akcentus, mēģinājumus Rakstos ieraudzīt to, kā tur nav un nevar būt. Atskan saucieni pēc misijas, kuras mērķis ir padarīt cilvēkus par adventistu baznīcas locekļiem, piesedzoties ar Elenas Vaites darbu citātiem kā vīģes lapām, mēģinot aizklāt savu svētulīgo neglītumu un kaunu.

Lasot  šo grāmatu, katrs var veidot savu redzējumu par notiekošu Adventistu Baznīcā. Viljams Džonsons nekritizē kritikas vai sarūgtinājuma pēc. Viņš redz adventisma nākotni kopā ar Jēzu Kristu. Viņa aicinājums ir atgriezties pie Jēzus kā Baznīcas galvas un būt gaismai un zemes sālij ar savu dievbijīgo dzīvi un ne svētulību.

Lasīt var dažādi. Tiem, kuri vēlas visu redzēt tikai rožainās brillēs, šo grāmatru nevajadzētu lasīt, kā arī tiem, kuros ir rūgtums un naids pret reliģiju, Adventistu Baznīcu un tajā notiekošo. Tiem, kas norūpējušies un grib savas ticības dzīves kvalitāti pacelt, sajust mieru, Dieva klātbūtnes rūpi, šo grāmatu vajadzētu lasīt, bet ar  lūgšanu un atvērtu prātu. Un, iespējams, tā palīdzēs mums pašiem palūkoties uz sevi, kam ticam - vai pasakām, mītiem, iedomām jeb Svētajos Rakstos atklātajam dzīvajam Dievam. Tā var palīdzēt mums kā adventistu Baznīcai Latvijā pavērsties atpakaļ pie patiesas sekošanas Jēzum Kristum, ļaut viņam būt mūsu dzīves Kungam.

Viljama Džonsona grāmata “Kurp ejam?” Adventisms pēc Sanantonio, ir noderīga, īstajā laikā un vietā uzrakstīta grāmata. Oriģinālvalodā šī grāmata izdota iepriekšējās un nākošās (2020. gada) Vispasaules Ģenerālkonferences sesijas starplaikā, un to izlasījuši jau desmitiem tūkstošu cilvēku. Man personīgi to gribas pārlasīt, pārdomāt un to daru jau vairākkārt. Tā ļauj saprast, kas man ir  noderīgs un cik grūti ir atbrīvoties no mītiem, iedomām un tā, ko gan citi teiks, ja dzīvošu normālu, cilvēka, kas aug savā ticības praksē, dzīvi.

Pateicība Dievam, ka Viljams Džonsons savas pārdomas, pieredzi un mīlestību pret adventistu Baznīcu, Svētā Gara mudināts, ir izsacījis mums visiem pieejamā veidā. Dievs nav saistīts ar konferencēm, sesijām, cilvēku varas cīņām un mūsu darbošanās izpausmēm. Dievs ir Dievs.

Svētīgu lasīšanu!



VA: Ja vēlaties iegādāties grāmatu "Kurp ejam?", atsūtiet uz e-pastu vestisadventistiem@gmail.com savu adresi, uz kuru nosūtīt grāmatu, un mēs jums izsūtīsim gan rēķinu, gan arī nosūtīsim grāmatu.
Grāmatas cena ir 5 eiro, plus pasta izdevumi (Latvijas teritorijā 81 cents, ārpus Latvijas - ES teritorijā 2,16, ārpus ES 2,56 eiro).
Kurp ejam? Pārdomas, grāmatu lasot Kurp ejam? Pārdomas, grāmatu lasot Reviewed by VA redakcija on sestdiena, augusts 17, 2019 Rating: 5

1 komentārs:

  1. "Pārdomas par to, kas ir galvenais, pēdējo gadu apsēstība ar radīšanas laika noteikšanu un kā tam vajadzēja notikt, kas atkal ir senu mītu atraugas". Te jau ir tas jautājums "Kas ir galvenais". Raksti - "Atraugas"? Vai cilvēka dvēsele? Kaut kā nesaprotu kā "atraugas" var kavēt dvēseles glābšanas jautājumā?...

    AtbildētDzēst

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.