Cietums cīņā par vienprātību

Šajās dienās aprit 20 gadi kopš sākās viena no jaunāko laiku krīzēm Adventistu baznīcā Āfrikā. 1996.gada novembrī par Etiopijas ūnijas prezidentu tika ievēlēts mācītājs Tinsae Tolessa. Tas iezīmēja šķelšanos, kāda skāra tobrīd apmēram 100 tūkstoš lielo adventistu kopienu Etiopijā. Daudzi mācītāji un aktīvākie draudzes locekļi nonāca cietumā. Bet baznīca sašķēlās divās pretējās nometnēs.

Cīņa par vadību

Tolessas kļūšana par ūnijas vadītāju 1996.gadā notika strīdīgā veidā. Domstarpības par baznīcas vadību bija radušās jau agrāk. Gadu iepriekš, 1995.gada novembrī, Tolessa kopā ar saviem piekritējiem boikotēja Austrumāfrikas divīzijas Gada sanāksmi. Tolessa tobrīd bija vietējā misijas lauka vadītājs. Viņš uzskatīja, ka viņa misijas laukam ir atvēlēta pārāk maza pārstāvniecība divīzijas sanāksmēs. Lai rastu kompromisu, delegāti atlika Etiopijas ūnijas vadītāja vēlēšanas līdz 1996.gada martam. Martā notika vēlēšanas, kurās ar balsu vairākumu par Etiopijas ūnijas vadītāju tika ievēlēts mācītājs Fekadu Olana. Tajās kandidēja arī Tolessa, taču viņš neguva delegātu atbalstu. Tomēr Tolessa protestēja pret šādu rezultātu. Viņš sacīja, ka draudze Etiopijā ir sašķelta un pieprasīja jaunas vēlēšanas, kas palīdzētu valstī „salīdzināties”. Divīzijas vadītāji, nevēloties tālāku domstarpību eskalāciju, piekāpās un vienojās novembrī rīkot atkārtotas vēlēšanas. Kā vēlāk apgalvoja viņa oponenti, šajā laikā Tolessa panāca, ka tiek nomainīti tie delegāti, kuri pavasarī balsoja pret viņu. Novembrī ūnijas kongresā Tolessa panāca savu ievēlēšanu, lai gan divi no četriem misijas lauka prezidentiem nebija ieradušies.

Šāda cīņa par varu situāciju neuzlaboja. Ģenerālkonference saņēma virkni sūdzību, un 1997.gada februārī uz Etiopiju devās toreizējais Adventistu baznīcas vadītājs Roberts Folkenbergs. ĢK vadības nostāja bija šāda: reiz kongress bija izraudzījies jauno ūnijas vadību, R.Folkenbergs aicināja to respektēt un vienoties kopējam darbam. Tomēr prezidenta vizīte situāciju nevis uzlaboja, bet tieši otrādi. Ūnijas vadītājs paziņoja, ka Ģenerālkonference ir paudusi viņam atbalstu. Savukārt draudzēs sākās runas par jaunās vadības ļaunprātībām. T.Tolessam pārmeta daudzsievību, seksuālu izlaidību, publisku alkohola lietošanu, kā arī ļaunprātīgu rīcību ar baznīcas līdzekļiem. Tikmēr T.Tolessa apgalvoja, ka šī ir etnisko grupu cīņa. Jāpaskaidro, ka Etiopija ir daudznacionāla valsts, un tur svarīga ir etniskā piederība. Tolessa pārstāvēja Oromo grupu, kamēr viņa oponenti bija no citām lielām etniskām grupām.

Lai mazinātu pretestību, ūnijas vadība pieprasīja pamest Etiopiju vairākiem misionāriem. No valsts tika izraidīti 10 misionāri, kuri savām mītnes valstīm bija ziņojuši par satraucošo situāciju viņu misijas laukā. Ūnijas vadība arī uzsāka cīņu ar vietējiem neapmierinātajiem mācītājiem.

Konflikta kulminācija notika 1997.gada maijā. Jaunievēlētā ūnijas vadība paziņoja, ka atceļ no amata galvaspilsētas Adisabebas centrālās Filvohas draudzes mācītāju un visu draudzes padomi. 10.maijā, kad sākās dievkalpojums, draudzes locekļi uzsāka savdabīgu protestu pret „korupciju draudzē”. Bez acīmredzamas vadības tūkstoš cilvēku lielā draudze sāka dziedāt un atteicās pārtraukt dziedāšanu, kad ūnijas vadība mēģināja kāpt uz paaugstinājuma, lai uzrunātu draudzi. Kad dziedāšana nerimās, aizkaitinātais Tolessa zvanīja policijai. Taču policisti atzina, ka viņi nezina, kā risināt šādu „problēmu”. Ūnijas vadība bija spiesta pamest dievkalpojuma telpas.

Taču nākamajās nedēļās Tolessam izdevās saprasties ar policijas vadību. Nav zināms, kādus argumentus Tolessa izmantoja (kopējais pamatojums bija nepakļaušanās un nelegālas protesta akcijas), taču nākamās nedēļas laikā 28 ticīgie tika arestēti un no dievnama aizvesti uz cietumu. Daudzi šādam notikumu pavērsienam nespēja noticēt, taču aresti turpinājās, un dažu nedēļu laika tika ieslodzīti 78 mācītāji un aktīvākie draudzes locekļi.

Lai gan aresti šķita biedējoši, draudzes locekļi turpināja protestēt. Saprotot, ka šādā veidā protestus pārtraukt neizdosies, ūnijas vadība izvēlējās citu taktiku. Pirms sabata dievkalpojumiem pie dievnama durvīm stāvēja apbruņoti policisti, kas zināmākos „nemiera cēlājus” aizturēja jau pirms dievkalpojuma un nelaida iekšā baznīcā. Reizēm tie bija vairāk nekā 100 cilvēki, kas netika ielaisti uz dievkalpojumu.

Tikmēr ūnijas prezidents, sekretārs un mantzinis noalgoja bruņotus miesassargus, lai gan protestējošie baznīcēni apgalvoja, ka viņu protesti būs nevardarbīgi.

Jūnija vidū vairāk nekā 500 Filvohas draudzes locekļi sapulcējās īrētās telpās (ieeja dievnamā viņiem tika liegta) un nolēma, ka viņi nepakļausies ūnijas vadībai. Viņi pieņēma rezolūciju, aicinot visus adventistus maksāt desmito un ziedojumus Centrāletiopijas misijas laukam, kurš tobrīd nostājās opozīcijā ūnijas vadībai. Tāpat draudzes locekļi aicināja policiju nodrošināt reliģisko brīvību un neiejaukties baznīcas iekšējās lietās.

Diemžēl presē nav daudz ziņu, kā sašķēlusies draudze sadzīvoja tālāk. Būdams ievēlēts ūnijas vadītājs, T.Tolessa turpināja vadīt baznīcu 5 gadus, līdz 2001.gadā viņu nomainīja Bendžamins Braunijs.