Adventisti gribēja Klintoni

Adventisti ASV, iespējams, vairāk ir balsojuši par Hilariju Klintoni nevis Donaldu Trampu prezidenta amatā. Divi adventistu žurnāli „Spectrum” un „Adventist Today” pēc vēlēšanām organizēja kopēju savu lasītāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir bijusi adventistu nostāja šajās ASV prezidenta vēlēšanās. Aicinājumam atsaucās vairāk nekā 1600 cilvēki. Tagad ir publiskoti pirmie secinājumi.

55 procenti respondentu atzina, ka ir balsojuši par Hilariju Klintoni. Tikai 27 procenti bija balsojuši par Donaldu Trampu. Aptuveni 10 procenti priekšroku bija devuši trešajam kandidātam Gerija Džonsonam, bet Zaļās partijas kandidāte Džila Šteina saņēma divu procentu atbalstu. 6 procenti atzinuši, ka nav piedalījušies vēlēšanās. Daudzi atzīst, ka šajās vēlēšanās ir vīlušies.

Runājot par iemesliem, kādēļ balsojuši par vienu vai otru kandidātu, cilvēki sacīja, ka tā bijusi kandidātu paustā nostāja dažādos jautājumos. Tomēr šis kā arguments minēts tikai 40 procentos gadījumu. Gandrīz ceturtajai daļai balsotāju svarīgi bijis tas, cik gatavs viņu kandidāts ir prezidenta darbam. 14 procenti devušies balsot, lai tikai netiktu ievēlēts Donalds Tramps, savukārt 10 procenti devās vēlēt, lai netiktu ievēlēta Hilarija Klintone. Turklāt ap 10 procentiem piedalījās vēlēšanās tikai tāpēc, lai netiktu ievēlēts neviens no abiem diviem favorītiem (viņi balsoja par pārējiem diviem kandidātiem).

Interesants ir fakts, ka šogad balsot gribošo adventistu bijis vairāk nekā pagājušajās vēlēšanās. 15 procenti respondentu atzina, ka nepiedalījās iepriekšējās vēlēšanās 2012.gadā, kad tika ievēlēts B.Obama. Šogad nepiedalījās tikai 6 procenti.

Vēl viens būtisks secinājums – adventistiem nešķiet svarīga kandidātu reliģiskā piederība. Mazāk nekā 10 procenti to uzskata par būtisku faktoru. Apmēram trešdaļa to ņēma vērā, lemjot par izvēli. Savukārt 66 procenti atzina, ka viņiem tas ir mazsvarīgi vai vispār nav svarīgi. Jāpiebilst, ka šajās vēlēšanās viens no redzamākajiem republikāņiem bija adventists Bens Kārsons, taču tas nav bijis būtisks arguments vēlētāju izvēlei.

Aptaujā dalībnieku dalījums ir šāds. 57 procenti atbildētāju ir vīrieši, trīs ceturtdaļas no respondentiem ir precēti ģimenes cilvēki. Līdzīgi pārstāvētas ir gandrīz visas vecuma grupas. Trīs ceturtdaļas respondentu ir baltie cilvēki, un viena ceturtdaļa pārējie. 85 procenti no visiem dalībniekiem beiguši vismaz koledžu. Trešdaļa (32%) sevi nosaukuši par demokrātiem, gandrīz trešdaļa (28%) par republikāņiem un vēl trešdaļa (31%) neatkarīgie.

Lai arī aptauja nevar reprezentēt visus ASV septītās dienas adventistus, tā ļauj spriest par tendencēm. Adventisti ir kļuvuši politiski aktīvāki, tie vairāk interesējas par politiku. Turklāt aptaujā bija iespējams izteikt arī dažādus komentārus, kurus aptaujas veicēji vēl tikai apkopo. Tie rāda plašu viedokļu diapazonu. Tajā pašā laikā adventisti arvien mazāk sevi uzskata par konservatīviem kristiešiem un konservatīvas politikas piekritējiem. Tas, ko šīs vēlēšanas atklāja –neierasti daudz savu izvēli izdarīja, nevis lai balsotu par, bet gan pret.