(Pārpublicēts no interneta vietnes lifeafterepiphany.wordpress.com)
Gandrīz ikviens ir dzirdējis to, ka grieķu valodā ir vairāki vārdi, kas apzīmē mīlestību. Iespējams, daudz mazāk ir dzirdējuši to, ka zināmajā stāstā, kur Jēzus prasa Pēterim par viņa mīlestību, divās no trim reizēm Jēzus un Pēteris lieto atšķirīgus mīlestības apzīmējumus.
Pirmajā reizē, kad Jēzus jautā, vai Pēteris viņu mīl, viņš lieto vārdu αγαπη. Šis vārds nozīmē mīlestību, kas citu dēļ ir gatava ziedoties. Šo vārdu vēlāk attiecināja uz kristiešu mīlestību – bet tā ir tikai sākotnējā nozīme. Vārda lietojuma forma ir tāda, kas nozīmē ne tikai parādīt šādu mīlestību, bet to pierādīt darbībā. Ja mīlestība prasa ziedoties, tad vajadzības gadījumā šāda mīlestība nozīmē upurēt sevi. Jēzus nejautāja Pēterim tikai to, vai viņš Viņu mīl, bet drīzāk, vai viņš Viņu mīl tā, ka ir gatavs upurēt sevi, lai to pierādītu!
Palūkosimies, ko Pēteris atbild. Viņš lieto pavisam citu vārdu!
Pēteris, sacīdams, ka mīl, lieto vārdu φιλο. Šī mīlestība nozīmē dziļas jūtas pret draugu. Tā ir brīnišķīga lieta – Pēteris jūs stipras draudzības jūtas pret Kristu. Tomēr tas nav tas, ko Kristus jautā! Es nezinu, vai Kristus savā cilvēcībā nejutās bēdīgs par šādu atbildi.
Tomēr Pēteris centās atbildēt godīgi. Viņš juta, ka nav spējīgs mīlēt ar īstu αγαπη mīlestību, uz kādu Kristus viņu aicināja. Viņš to ne tikai apjauta, bet bija arī pārliecināts, ka Kristus to labi zina. Šajā Pētera atklātībā ir kaut kas iedrošinošs.
Kristus šajā brīdī parāda, kāds draugs un brālis Viņš ir. Viņš demonstrē to, cik ļoti Pēterim uzticas, atvēlot viņam rūpēties par savām avīm. Pēc tam Viņš atkal vēlas Pēteri pamudināt augstākai mīlestībai nekā tikai tai, kurai viņš spēj atsaukties pats savā spēkā. Viņš jautā Pēterim, vai viņš mīl viņu ar αγαπη mīlestību.
Pētera atbilde atklāj, ka pat ar to uzticēšanos, kādu Kristus viņam ir parādījis, viņš nespēj atklāt αγαπη mīlestību, un viņš atkal apliecina savu draudzību.
Kristus trešais jautājums Pēterim ir vissāpīgākais. Šoreiz jautājums nav tāds pats kā pirmajās divās reizē (lai gan tulkojums latviešu valodā liek mums tā domāt). Zinot, protams, ka Pēteris nav gatavs αγαπη mīlestībai, Jēzus šoreiz jautā Pēterim vienkārši, vai viņš Viņu mīl ar φιλο jūtām. Raksti saka, ka Pēteris par šo Jēzus jautājumu noskuma. Daudzi var iedomāties, ka viņš noskuma tāpēc, ka Jēzus viņam atkārtoja vienu un to pašu tā, it kā Viņš nebūtu pārliecināts par Pētera godīgumu vai neticētu tam, ko Pēteris bija atbildējis pirmajās reizēs. Droši vien mēs tā reaģētu, ja mums jautātu vienu un to pašu jautājumu. Bet mēs zinām, ka Jēzus visu zina un Viņam nevajadzēja šaubīties. Turklāt mēs tikko redzējām, kā Viņš uzticēja Pēterim savu ganāmpulku, tātad runa nebija par uzticēšanos.
Es domāju, Pēteris noskuma tādēļ, ka viņš sadzirdēja: Kristus vairs tik daudz nesagaida no viņa! Kristus noteikti zināja par Pētera vājumu. Bet Pēteris, kurš vēl pēdējās vakariņās pirms krustā sišanas bija tik droši paziņojis, ka sekos Jēzum nāvē (Marka 14:29), bija sapratis, ka, lai gan Viņš ļoti mīlēja Kristu kā savu draugu, viņš nebija spējīgs Viņu tik ļoti mīlēt, ka varētu upurēt dzīvību Viņa dēļ.
Pēteris, atbildot uz trešo jautājumu, paziņo neapšaubāmo patiesību, ka Jēzus visu zina, ka Viņš zina, ka Pēteris mīl (φιλο) Viņu. Es noteikti sadzirdu, kā Pēteris ilgojas, lai varētu atbildēt Kristum ar αγαπη mīlestību, kādu Jēzus no viņa sagaida. Bet viņš saprot, ka nespēj sekot Jēzum it visā, un tas viņu attur.
Tas, kā Jēzus pabeidz šo nelielo sarunu, izklausās draudīgi, bet patiesībā tas ir skaists apsolījums. Tas ir kā solījums ikvienam, kas ilgojas pēc taisnības, ka viņš spēs piedzīvot savu attieksmes maiņu (Mt. 5:6). Kristus saka Pēterim, ka Viņš SPĒS αγαπη nākotnē, un šādā veidā viņš pagodinās Dievu. Ka viņš spēs mīlēt Dievu tā, kā viņš ilgojas Viņu mīlēt.
Visbeidzot, kad Jēzus ir atklājis Pēterim visu, arī to, kas viņam ir jāzina, Viņš saka: „Seko man.” Viņš atjauno savu aicinājumu, atļaujot Pēterim izvēlēties, vai Viņš ļausies, lai notiek tas, ko Jēzus tikko viņam ir atklājis par nākotni.
Gandrīz ikviens ir dzirdējis to, ka grieķu valodā ir vairāki vārdi, kas apzīmē mīlestību. Iespējams, daudz mazāk ir dzirdējuši to, ka zināmajā stāstā, kur Jēzus prasa Pēterim par viņa mīlestību, divās no trim reizēm Jēzus un Pēteris lieto atšķirīgus mīlestības apzīmējumus.
„Kad viņi bija paēduši, Jēzus sacīja Sīmanim Pēterim: „Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani αγαπας vairāk nekā viņi?” Tas Viņam sacīja: „Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi φιλο.” Viņš sacīja tam: „Gani manus jērus!” Tad Viņš atkal sacīja tam: „Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani αγαπας?” Tas Viņam sacīja: „Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi φιλο!” Viņš tam sacīja: „Gani manus jērus!” Un trešo reizi Viņš tam sacīja: „Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani φιλεις?” Pēteris noskuma, tāpēc ka Viņš trešo reizi tam sacīja: „Vai tu mani φιλεις?” Un tas Viņam sacīja: „Kungs, Tu visu zini; Tu zini, ka es Tevi φιλο.” Viņš tam sacīja: „Gani manas avis! Patiesi, patiesi es tev saku: kad tu biji jauns, tad pats apjozies un gāji, kur vēlējies. Bet kad tu paliksi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un citi tevi apjozīs un vedīs, kur tu nevēlies.” Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas pagodinās Dievu. Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: „Seko man!”Kad es biju jaunāks, man skolā un arī draudzē mācīja, ka iemesls, kādēļ jautājums tika atkārtots, bija tāpēc, lai ceremoniāli atjaunotu attiecības pēc tam, kad Pēteris trīs reizes bija Kristu aizliedzis. Esmu ticu, ka tas ir viens no iemesliem. Par to raksta arī Augustīns un Krisostoms, un šo skaidrojumu nevajag atmest. Bet es esmu atklājis brīnišķīgo atziņu, ka Rakstiem ir tāds dziļums, kuru nekad nevar izsmelt. Man šis seno tēvu skaidrojums šķiet ļoti skaists, bet es ticu, ka šīs rakstvietas nozīme ir vēl dziļāka. Tur ir tik daudz, ko smelt!
(Jāņa 21:15-19)
Pirmajā reizē, kad Jēzus jautā, vai Pēteris viņu mīl, viņš lieto vārdu αγαπη. Šis vārds nozīmē mīlestību, kas citu dēļ ir gatava ziedoties. Šo vārdu vēlāk attiecināja uz kristiešu mīlestību – bet tā ir tikai sākotnējā nozīme. Vārda lietojuma forma ir tāda, kas nozīmē ne tikai parādīt šādu mīlestību, bet to pierādīt darbībā. Ja mīlestība prasa ziedoties, tad vajadzības gadījumā šāda mīlestība nozīmē upurēt sevi. Jēzus nejautāja Pēterim tikai to, vai viņš Viņu mīl, bet drīzāk, vai viņš Viņu mīl tā, ka ir gatavs upurēt sevi, lai to pierādītu!
Palūkosimies, ko Pēteris atbild. Viņš lieto pavisam citu vārdu!
Pēteris, sacīdams, ka mīl, lieto vārdu φιλο. Šī mīlestība nozīmē dziļas jūtas pret draugu. Tā ir brīnišķīga lieta – Pēteris jūs stipras draudzības jūtas pret Kristu. Tomēr tas nav tas, ko Kristus jautā! Es nezinu, vai Kristus savā cilvēcībā nejutās bēdīgs par šādu atbildi.
Tomēr Pēteris centās atbildēt godīgi. Viņš juta, ka nav spējīgs mīlēt ar īstu αγαπη mīlestību, uz kādu Kristus viņu aicināja. Viņš to ne tikai apjauta, bet bija arī pārliecināts, ka Kristus to labi zina. Šajā Pētera atklātībā ir kaut kas iedrošinošs.
Kristus šajā brīdī parāda, kāds draugs un brālis Viņš ir. Viņš demonstrē to, cik ļoti Pēterim uzticas, atvēlot viņam rūpēties par savām avīm. Pēc tam Viņš atkal vēlas Pēteri pamudināt augstākai mīlestībai nekā tikai tai, kurai viņš spēj atsaukties pats savā spēkā. Viņš jautā Pēterim, vai viņš mīl viņu ar αγαπη mīlestību.
Pētera atbilde atklāj, ka pat ar to uzticēšanos, kādu Kristus viņam ir parādījis, viņš nespēj atklāt αγαπη mīlestību, un viņš atkal apliecina savu draudzību.
Kristus trešais jautājums Pēterim ir vissāpīgākais. Šoreiz jautājums nav tāds pats kā pirmajās divās reizē (lai gan tulkojums latviešu valodā liek mums tā domāt). Zinot, protams, ka Pēteris nav gatavs αγαπη mīlestībai, Jēzus šoreiz jautā Pēterim vienkārši, vai viņš Viņu mīl ar φιλο jūtām. Raksti saka, ka Pēteris par šo Jēzus jautājumu noskuma. Daudzi var iedomāties, ka viņš noskuma tāpēc, ka Jēzus viņam atkārtoja vienu un to pašu tā, it kā Viņš nebūtu pārliecināts par Pētera godīgumu vai neticētu tam, ko Pēteris bija atbildējis pirmajās reizēs. Droši vien mēs tā reaģētu, ja mums jautātu vienu un to pašu jautājumu. Bet mēs zinām, ka Jēzus visu zina un Viņam nevajadzēja šaubīties. Turklāt mēs tikko redzējām, kā Viņš uzticēja Pēterim savu ganāmpulku, tātad runa nebija par uzticēšanos.
Es domāju, Pēteris noskuma tādēļ, ka viņš sadzirdēja: Kristus vairs tik daudz nesagaida no viņa! Kristus noteikti zināja par Pētera vājumu. Bet Pēteris, kurš vēl pēdējās vakariņās pirms krustā sišanas bija tik droši paziņojis, ka sekos Jēzum nāvē (Marka 14:29), bija sapratis, ka, lai gan Viņš ļoti mīlēja Kristu kā savu draugu, viņš nebija spējīgs Viņu tik ļoti mīlēt, ka varētu upurēt dzīvību Viņa dēļ.
Pēteris, atbildot uz trešo jautājumu, paziņo neapšaubāmo patiesību, ka Jēzus visu zina, ka Viņš zina, ka Pēteris mīl (φιλο) Viņu. Es noteikti sadzirdu, kā Pēteris ilgojas, lai varētu atbildēt Kristum ar αγαπη mīlestību, kādu Jēzus no viņa sagaida. Bet viņš saprot, ka nespēj sekot Jēzum it visā, un tas viņu attur.
Tas, kā Jēzus pabeidz šo nelielo sarunu, izklausās draudīgi, bet patiesībā tas ir skaists apsolījums. Tas ir kā solījums ikvienam, kas ilgojas pēc taisnības, ka viņš spēs piedzīvot savu attieksmes maiņu (Mt. 5:6). Kristus saka Pēterim, ka Viņš SPĒS αγαπη nākotnē, un šādā veidā viņš pagodinās Dievu. Ka viņš spēs mīlēt Dievu tā, kā viņš ilgojas Viņu mīlēt.
Visbeidzot, kad Jēzus ir atklājis Pēterim visu, arī to, kas viņam ir jāzina, Viņš saka: „Seko man.” Viņš atjauno savu aicinājumu, atļaujot Pēterim izvēlēties, vai Viņš ļausies, lai notiek tas, ko Jēzus tikko viņam ir atklājis par nākotni.
Agape vai Phileo
Reviewed by VA redakcija
on
piektdiena, decembris 09, 2016
Rating:
Nav komentāru: