Sešas ūnijas Adventistu baznīcā brīdinātas par atšķirīgo pieeju sieviešu ordinācijas jautājumā.
Kādas būs tālākās konsekvences, to šobrīd neviens nezina.

Vašingtonā turpinās Adventistu baznīcas Ģenerālkonferences Gada sanāksme, uz kuru pulcējušies vadītāji no visas pasaules. Lai arī sākotnēji bija paredzēts lemt par citiem jautājumiem, pirmās dienas vakarā delegātus pārsteidza negaidīta darba kārtības maiņa. Visiem klātesošajiem tika izdalīts lēmuma projekts par brīdinājuma izteikšanu četrām ūnijām un rājiena izteikšanu vēl divām ūnijām saistībā ar sieviešu ordināciju. Balsojums par šo lēmumprojektu tika nozīmēts 15.oktobrī.

Kā varēja paredzēt, šī darba sesija izvērtās emocionāla. Vispirms tika lemts par brīdinājuma izteikšanu 4 Eiropas ūnijām. Mūsu netālās kaimiņvalstis Zviedrija, Norvēģija, Dānija, kā arī Vācija (šajā gadījumā Ziemeļvācijas ūnija) jau vairākus gadus neordinē mācītājus. Šādā veidā vīrieši solidarizējas ar sievietēm, kuras Ģenerālkonferences lēmums aizliedz ordinēt. Lai arī Eiropas valstīs uzskata, ka šādā veidā viņi nepārkāpj aizliegumu ordinēt sievietes mācītāja amatā, Ģenerālkonferences adminsitrācijai  šī pieeja nepatīk. Kā sanāksmē uzsvēra Ģenerālkonferences prezidents Teds Vilsons, mācītājus amatam ir jāordinē.

Norvēģijas ūnijas vadītājs, aizstāvot savas valsts adventistu nostāju, jautāja, vai baznīcas vadībai ir skaidrs, kas notiks tālāk, jo ar šādu brīdinājumu izteikšanu domstarpības atrisināt nav iespējams. Tomēr atbildi uz savu jautājumu viņš nesaņēma. Teds Vilsons atbildēja, ka viņš pats to nezina, jo paļaujas uz to, ka Dievs vadīs, kā rīkoties tālāk. Savukārt Vācijas ūnijas vadītājs sacīja, ka viņi lēmumu par solidarizēšanos ar sievietēm pieņēma jau pirms trim gadiem, taču kopš tās dienas neviens ar viņiem par to nav pat runājis. Viņš brīnījās, kāpēc gan Ģenerālkonference nevēlas komunicēt ar vietējām ūnijām. Baznīcas vadītājs Teds Vilsons atbildēja, ka Ģenerālkonference esot izsūtījusi savu brīdinājumu divīzijas vadībai, un tas esot divīzijas pienākums tālāk sarunāties ar ūnijām.

Baznīcas vadītājiem bija jābalso. Ar 164 balsīm par un 124 pret brīdinājums tika izteikts.

Tālāk bija jābalso par otru priekšlikumu divām ASV ūnijām izteikt rājienu. Kolumbijas ūnijā un Klusā okeāna ūnijā savukārt sievietes tiek ordinētas, lai gan Vispasaules baznīca to neatļauj. Tomēr šoreiz baznīcu vadītājus pārliecināja Norvēģijas ūnijas vadītāja teiktais, ka baznīcas kārtība nepieļauj uzreiz izteikt brīdinājumu pirms tiek izteikts rājiens.  Tādēļ pēc diviem balsojumiem arī šīm divām ūnijām tika izteikts tikai brīdinājums. Ja tās savu līdzšinējo praksi nemainīs, tad nākamajā sanāksmē varētu sekot arī rājiens.

Jāatzīst, ka pēc balsojuma sociālajos tīklos izvērsušās diskusijas par to, kāda jēga ir šādiem brīdinājumiem vai rājieniem, un kā tas ietekmēs tālākos notikumus. Kā Gada sanāksmē sacīja Norvēģijas ūnijas vadītājs Viktors Marlejs, viņš nekaunas par saņemto brīdinājumu. Tieši otrādi, viņš ar to lepojas. Taču viņš ir noraizējies, kā to uztvers draudzes locekļi Norvēģijā, kuri notiekošo Ģenerālkonferencē nesaprot. Tviterī un Feisbukā virkne brīdināto ūniju draudzes locekļu pauduši lepnumu par savu baznīcu vadītājiem. Viņi skaļi deklarējuši, ka viņu draudžu vadītājiem brīdinājumi vai rājieni ir jāuzskata par goda zīmēm. Nav klusējis arī iepriekšējais Adventistu baznīcas vadītājs Jans Polsens, kurš pauda savu vilšanos par baznīcas lēmumu.
Es jautāju sev, ar ko tas viss beigsies? Kur tas mūs aizvedīs? Mums jāatceras, ka šīs ūnijas pārstāv savas draudzes, un to vadītājiem ir jāatbild draudzes locekļu priekšā. Ko darīt, ja ūniju vadītāji nemaz nevar rīkoties tā, kā Ģenerālkonference sagaida? - jautāja Polsens.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru