ASV, Ģenerālkonferences mītnē, ir sākusies Gada sanāksme, uz kuru pulcējas baznīcas vadītāji no visas pasaules. Tajā divīziju un ūniju vadītāji pārskata aktuālo un lemj par nākamā gada prioritātēm.
Šajā sesijā daudz tiek runāts par naudu. Iemesls tam ir Ziemeļamerikas draudžu vēlme vairāk naudas atstāt pašu vajadzībām un mazāk maksāt Ģenerālkonferencei. Kā zināms, Adventistu baznīca veidojusies Savienotajās Valstīs. Līdz ar to sākumā Ģenerālkonferenci lielā mērā uzturēja Amerikas adventisti. Pamazām 20.gadsimta laikā amerikāņu iemaksas samazinājās, bet pārējā pasaule sāka maksāt vairāk. Tomēr līdz pat šai dienai Ģenerālkonferences budžetu lielā mērā balsta Ziemeļamerika. 6 procentus no desmitās tiesas viņi nodod Ģenerālkonferencei, kamēr pārējās divīzijas nosūta tikai 2 procentus no visiem desmitās tiesas ienākumiem. Turpmāk situācija mainīsies.
Šajā gada sanāksmē nolemts, ka tuvāko piecu gadu laikā Ziemeļamerika savas iemaksas samazinās uz pusi, bet pārējiem pakāpeniski sava daļa būs jāpalielina līdz 3 procentiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai nākotnē būs jāsūta vairāk naudas uz Ģenerālkonferenci. Sākot no 2021.gada katru gadu iemaksātā summa palielināsies par 0.1 procentu, līdz 2030.gadā sasniegs 3 procentus no visiem desmitās tiesas ziedojumiem.
Šī gada atskaites Ģenerālkonferencē atklājušas vēl vienu interesantu faktu: Adventistu baznīcā pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis administratoru skaits. 30 gadu laikā (kopš 1988.gada) dažādu algoto darbinieku (ne mācītāju) skaits ir pieaudzis trīskārt – par 300 procentiem! Tajā pašā laikā mācītāju skaits audzis tikai par 85 procentiem. Tā ir ļoti dīvaina tendence: pieņemot darbā jaunu mācītāju, papildus tiek algoti gandrīz 4 administratori. Statistikas nodaļas vadītājs Deivids Trims, kurš iepazīstināja ar šiem skaitļiem, pauda bažas par notiekošo. Viņaprāt, baznīcai vairāk jādomā, kā pieņemt darbā vairāk mācītāju. Viņš minēja, ka tieši mācītāju trūkums varētu būt viens no iemesliem, kādēļ jaunkristītie nesaņem pienācīgu garīgo aprūpi un uzmanību, un drīzi vien draudzi atkal pamet. Statistika rāda, ka gandrīz puse no jaunuzņemtajiem draudzes locekļiem baznīcai pagriež muguru. Oficiāli Adventistu baznīcai šobrīd pieder gandrīz 24 miljoni cilvēku. Kopš 1965.gada draudzei pievienojušies apmēram 37 ar pus miljons adventistu, tomēr vairāk nekā 15 miljoni ir svītroti no draudžu sarakstiem.
Šajā sesijā daudz tiek runāts par naudu. Iemesls tam ir Ziemeļamerikas draudžu vēlme vairāk naudas atstāt pašu vajadzībām un mazāk maksāt Ģenerālkonferencei. Kā zināms, Adventistu baznīca veidojusies Savienotajās Valstīs. Līdz ar to sākumā Ģenerālkonferenci lielā mērā uzturēja Amerikas adventisti. Pamazām 20.gadsimta laikā amerikāņu iemaksas samazinājās, bet pārējā pasaule sāka maksāt vairāk. Tomēr līdz pat šai dienai Ģenerālkonferences budžetu lielā mērā balsta Ziemeļamerika. 6 procentus no desmitās tiesas viņi nodod Ģenerālkonferencei, kamēr pārējās divīzijas nosūta tikai 2 procentus no visiem desmitās tiesas ienākumiem. Turpmāk situācija mainīsies.
Šajā gada sanāksmē nolemts, ka tuvāko piecu gadu laikā Ziemeļamerika savas iemaksas samazinās uz pusi, bet pārējiem pakāpeniski sava daļa būs jāpalielina līdz 3 procentiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai nākotnē būs jāsūta vairāk naudas uz Ģenerālkonferenci. Sākot no 2021.gada katru gadu iemaksātā summa palielināsies par 0.1 procentu, līdz 2030.gadā sasniegs 3 procentus no visiem desmitās tiesas ziedojumiem.
Šī gada atskaites Ģenerālkonferencē atklājušas vēl vienu interesantu faktu: Adventistu baznīcā pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis administratoru skaits. 30 gadu laikā (kopš 1988.gada) dažādu algoto darbinieku (ne mācītāju) skaits ir pieaudzis trīskārt – par 300 procentiem! Tajā pašā laikā mācītāju skaits audzis tikai par 85 procentiem. Tā ir ļoti dīvaina tendence: pieņemot darbā jaunu mācītāju, papildus tiek algoti gandrīz 4 administratori. Statistikas nodaļas vadītājs Deivids Trims, kurš iepazīstināja ar šiem skaitļiem, pauda bažas par notiekošo. Viņaprāt, baznīcai vairāk jādomā, kā pieņemt darbā vairāk mācītāju. Viņš minēja, ka tieši mācītāju trūkums varētu būt viens no iemesliem, kādēļ jaunkristītie nesaņem pienācīgu garīgo aprūpi un uzmanību, un drīzi vien draudzi atkal pamet. Statistika rāda, ka gandrīz puse no jaunuzņemtajiem draudzes locekļiem baznīcai pagriež muguru. Oficiāli Adventistu baznīcai šobrīd pieder gandrīz 24 miljoni cilvēku. Kopš 1965.gada draudzei pievienojušies apmēram 37 ar pus miljons adventistu, tomēr vairāk nekā 15 miljoni ir svītroti no draudžu sarakstiem.
Administratori un budžets
Reviewed by VA redakcija
on
otrdiena, oktobris 15, 2019
Rating:
Nav komentāru: