Adventistu Baznīcas Norvēģijas ūnijas vadītāju paziņojums

Atbilde pētījumam par baznīcas pārvaldi un vienotību

Ģenerālkonferences nesen publicētais dokuments "Baznīcas pārvalde un vienotība" ir mēģinājums, pašu vārdiem, panākt vienotību Septītās dienas adventistu draudzē. Dokumentā ir vairākas vājās vietas, un tas, visticamāk, sekmēs šķelšanos baznīcā sieviešu ordinācijas jautājumos. Mēģinājums piespiest ūnijas sekot Ģenerālkonferences iekšējiem kārtības noteikumiem jeb nolikumam (Working Policy), iespējams, radīs veselu sēriju nekontrolējamas un neparedzamas sekas.

Pārmērīga vienkāršošana

Sekretariāta izdotā garā dokumenta vājākais punkts ir tēmas par sieviešu ordināciju Adventistu baznīcā vienkāršošana. Pamatpieņēmums, uz kā šis dokuments ir balstīts, ir šāds: vienotību var sasniegt, tikai piespiežot atkritušās ūnijas sekot Ģenerālkonferences iekšējās kārtības noteikumiem.

Ir saprotams, ka Ģenerālkonferences sekretariātam viena no funkcijām ir nodrošināt Septītās dienas adventistu sekošanu iekšējās kārtības noteikumiem, tādēļ dokuments tiek rakstīts šo noteikumu ievērošanas terminoloģijā, bet tā ir bīstama situācijas vienkāršošana, balstoties vienīgi uz pragmatismu nevis morāliem un garīgiem apsvērumiem.

Ūnijas, kuras ordinējušas sievietes kā mācītājas vai pārtraukušas mācītāju ordināciju vispār, to dara pārliecībā, ka Bībele liek vērtēt abus dzimumus vienlīdzīgi. To lēmumi nav balstīti noteikumos, bet gan morāles pienākumā.

Dokuments pietiekoši neņem vērā ūniju atšķirīgo teoloģisko izpratni, kas ir bijis iemesls, kāpēc tās rīkojas atšķirīgi no iekšējās kārtības noteikumiem. Nesaprotot to, dokuments patiesībā radīs nevis pamatu stingrākai vienotībai, bet tieši pretēji. Ordinācijas teoloģisko pētījumu komiteja (Theology of Ordination Study Commettee) pabeidza savu darbu, nonākot pie diviem pretējiem bībeliskiem secinājumiem sieviešu ordinācijas jautājumos. Tā kā Vispasaules baznīcas ordinācijas pētījumi atzina, ka abi uzskati ir vērā ņemami, ir nepareizi noliegt dažādību, piesaucot iekšējās kārtības noteikumus.

Dažādība

Dokumenta III sadaļā "Dažādība, savienība un autoritāte” rakstīts: "Bībelē dažādība ir pozitīva īpašība nevis negatīva" (10.lpp). Tas pats teikts Elenas Vaitas rakstos. Dokuments turpinājumā rosina meklēt, kur ir dažādības robežas. Sekretariāts iesaka ierobežotas dažādības skaidrošanā vadīties pēc principa: "Kopīgi un sadarbojoties nevis vienpusēji." (12 lpp)

Dokuments atsaucas uz agrīnās draudzes Jeruzālemes konsīliju (Ap.d.15), sakot, ka "tā norise ir gandrīz tikpat nozīmīga cik rezultātā pieņemtie teoloģiskie lēmumi" (13 lpp). Dokuments ignorē faktu, ka Jeruzālemes konsīlija sekmīgu lēmumu pieņemšanas pamatā bija divi nozīmīgi faktori. Viens no tiem bija Svētā Gara vadība iepriekš pat neiedomājamās vietās, vareni darbojoties pagānu vidū. Konsīlijā Pēteris stāstīja, kā viņš tika aicināts doties pie Kornēlija, bet Pāvis un Barnama liecināja, kā viņiem sekmējies darbs pagānu vidū. Otrs nozīmīgs faktors bija apustuļu drosmīgā līderība, vadot draudzi pilnīgi jaunā Rakstu izpratnē, veidojot telpu dažādām draudzes izpausmes formām.

Vecajā Derībā Dievs noteica dievkalpošanas veidu, un savā vienkāršotajā Rakstu lasīšanā jūdi secināja, "tas būtu neiespējami, ka Viņš jebkad atzītu kādas izmaiņas šajos noteikumos." (AA 189) Tomēr draudzes līderi palīdzēja tās locekļiem izprast plašāku skatījumu. Elena Vaita raksta, ka "pašas draudzes pastāvēšana bija atkarīga no šī lēmuma” (AA 192).

2015.gada Ģenerālkonferences sesijā Sanantonio pilsētā Septītās dienas adventistu baznīca nolēma noraidīt principu, kas nodrošināja Jeruzālemes konsīlija sekmīgo rezultātu. Netika arī pieminēta Svētā Gara darbība caur sievietēm Ķīnā. Delegāti izlēma nostāties 'pret' dažādību ordinācijas jautājumos. Kamēr iepriekšējos gados darbojās Ordinācijas teoloģisko pētījumu komiteja, Ģenerālkonference īstenoja uzkrītoša klusuma stratēģiju attiecībā pret dažādību draudzē. Ģenerālkonference rīkojās pilnīgi citādi nekā apustuļi Jeruzālemes konsīlijā, neuzņemoties vadību, kad bija jārisina jautājumi, kas var radīt šķelšanos. Mēs ticam, ka Ģenerālkonferences vadībai ir jāuzņemas atbildība par savām kļūdām, nespējot pieņemt lēmumus, kas sekmētu harmonisku līdzāspastāvēšanu, lai baznīcā var pastāvēt dažādas izpausmes. Tāpēc ka Sanantonio pilsētā tika pateikts "nē", mēs atrodamies vēl grūtākā situācijā nekā pirms Sanantonio.

Līderiem vajag vadīt

Sieviešu kalpošanas ordinācijas jautājums, bez šaubām, ir visšķeļošākais un grūtākais, ar ko Septītās dienas adventistiem pēdējās desmitgadēs nācies sastapties. Šādu jautājumu risināšanā baznīcai nepieciešama kompetenta vadība. Tomēr Ģenerālkonferences prezidents pat nemēģināja radīt risinājumus, kas divīzijām un ūnijām ļautu ordinēt sievietes. Ordinācijas teoloģisko pētījumu komiteja nevienu no piedāvātajiem uzskatiem nav atzinusi kā nederīgu. Tieši tādēļ tas bija Ģenerālkonferences vadītāju pienākums nolikt malā savu personīgo pārliecību un strādāt pie risinājumiem, kas vieno.

Sanantonio sesijas laikā Ģenerālkonference tika atkārtoti mudināta sniegt delegātiem ieteikumus. Jāņem vērā, ka daudzi Ģenerālkonferences izpildkomitejas locekļi 2014.gada sanāksmē lūdzās vadību sniegt delegātiem norādījumus, kā labāk rīkoties. Vadītāji lūgumu noraidīja. Nespēja radīt telpu dažādiem viedokļiem sieviešu ordinācijas jautājumā bija liktenīga kļūda.

T.Vilsons skaidri izteica savu personīgo nostāju pret sieviešu ordināciju, bet viņš nekad necentās ieteikt risinājumu, kurš būtu pieņemams abām pusēm. Ja vienotība bija svarīga Ģenerālkonferences vadītājiem arī pirms Sanantonio, tad viņi neizmantoja acīmredzamās iespējas, lai to veicinātu.

Ģenerālkonferences sekretariāta izdotais dokuments nemin ne vārda par Ģenerālkonferences vadības pienākumu sargāt vienotību, radot iespēju dažādām izpausmēm. Šis ir dokumenta visvājākais punkts.

Labāk dialogs nekā konfrontācija

Jozua 22 ir atstāstīts notikums, parādot dialoga vērtību politiski mainīgos laikos. Pēc Israēla zemes iekarošanas Jozua 22 apraksta, kā dažas ciltis uzzināja par divarpus pārējo cilšu otrpus Jardānas uzceltu altāri. Israēls sapulcējās karam pret šīm divarpus ciltīm. Viņi bija nolēmuši nepieļaut atkāpi no esošās kārtības.

Tomēr pēc pārstāvju sarunām ar divarpus cilšu līderiem saspīlējums mazinājās. Karš bija novērsts. Neatļautais altāris tika akceptēts. Elena Vaita to komentē šādi: "Cik bieži nopietnas grūtības rodas no vienkāršiem pārpratumiem, pat no to puses, kuriem ir vislabākie motīvi. Ja mēs nevingrināmies laipnībā un atturībā, kādas gan nopietnas un bieži vien liktenīgas kļūdas var tam sekot!” (PP 519)

Viņa turpina sniegt svarīgas krīzē esošajai Septītās dienas adventistu baznīcai mācību stundas: "Izturoties saudzīgi un maz pārmetoši attiecībā pret pašu ieņemto virzienu, daudzi ir pārāk bargi pret it kā maldos esošiem. Neviens nav labojies ar rājienu un pārmetumu palīdzību; bet daudzi tādā veidā tiek aizvirzīti tālāk no pareizā ceļa un vadīti sirds pārliecības nocietināšanas virzienā. Laipnības un pieklājības gars, atturība uzvedībā var glābt maldos esošo un apslēpt milzum daudz grēku." (PP519-520)

Šāda veida attieksme ir nepieciešama, ja Septītās dienas adventistu baznīca vēlas palikt vienota. Tikai tāda rīcība, kurā atklātas gara augļa īpašības, nodrošinās Dieva ļaužu vienotību. "Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības." (Gal 5:22-23)

Iespējamās sekas

Ir kļuvis zināms, ka Ģenerālkonference strādā pie dokumenta, kā disciplinēt ūnijas, kuras nepakļaujas noteikumiem. Informācija no Ģenerālkonferences norāda, ka baznīcas vadība vēlas lietot spiedienu, lai piespiestu ūnijas darboties saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumiem.

No pieredzes varam sacīt, ka daži Ģenerālkonferences dokumenti, kuri nodoti izskatīšanai komitejā, var radīt prognozējamu notikumu attīstību. Tādēļ ir svarīgi jautāt, kādas sekas būs tad, ja baznīcas vadība nespēs ņemt vērā tās iebildes, kas izteiktas pret šo dokumentu.

Mēs iepriekš minējām, ka dokuments "Baznīcas pārvaldes un vienotības pētījums" lieto pārāk vienkāršu pieeju. Ideja, ka Izpildkomiteja piespiedīs ūnijas rīkoties citādi, ir pārāk optimistiska. Pamatproblēma šādā domāšanas veidā ir tā, ka Ģenerālkonference apelē pie iekšējās kārtības noteikumiem, bet iesaistītām ūnijām tas ir Bībeles un morāles jautājums.

Ja pieeja netiks mainīta, Ģenerālkonference paliks zaudētājos. Mēs esam Septītās dienas adventisti. Mēs no galvas zinām Apd. 5:29: "Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem."

Lūk, iespējamie tālāko notikumu attīstības scenāriji, kuras jāņem vērā:

  1. Ūnijas akceptē nepieciešamību sekot Ģenerālkonferences iekšējiem noteikumiem. Iespējams, šādu scenāriju ir ieplānojusi Ģenerālkonference. Tomēr tas ir mazticams, ņemot vērā ūniju izpratni par bībelisko, morālo un dažviet arī juridisko atbildību, kas liek tām vienlīdzīgi izturēties pret vīriešiem un sievietēm.
  2. Ģenerālkonference cenšas nomainīt to ūniju vadību, kuras neseko iekšējās kārtības noteikumiem. Jebkādi mēģinājumi, protams, sastapsies ar pretestību, un varētu būt neiespējami veikt iecerēto, jo šīs ūnijas darbojas saskaņā ar savu draudzes locekļu pārliecību.
  3. Šādas rīcības rezultātā Ģenerālkonference zaudēs lielas locekļu daļas uzticēšanos.
  4. Draudze sašķelsies. Piespiestās ūnijas var pārraut attiecības ar Septītās dienas adventistu baznīcu. Var sākties domino efekts, un arī citas ūnijas var pamest Septītās dienas adventistu baznīcu. Centieni piespiest ūnijas radīs neparedzamu un nekontrolējamu notikumu attīstību. 
Iespējamība, ka draudze sašķeļas, balsojot par skarbu rīcību pret ūnijām, kuras nesadarbojas ar Ģenerālkonferences iekšējās kārtības noteikumiem, ir lielāka, nekā cerība šādi panākt vienotību. To vajadzētu rūpīgi pārdomāt, it īpaši Ģenerālkonferences izpildkomitejas locekļiem.

Vienmēr ir vairāk nekā viena izvēle

Ģenerālkonferences sekretariāta izdotais dokuments "Baznīcas pārvaldes un vienotības pētījums" rada iespaidu, ka kārtības ieviešana ūnijās ir vienīgais problēmas risinājums.
Katrā situācijā vienmēr ir vairākas izvēles. Spriest spējīgi vadītāji vienmēr centīsies piedāvāt vairākas izvēles, sastopoties ar gadījumiem, kad netiek apšaubītas nedz baznīcas pamatmācības, nedz arī skaidri izteikti bībeliskie principi. Domāt, ka krīzē nonākušajai izpildkomitejai ir tikai viena izvēle, ir ļoti bīstami.

Lūk, daži ieteikumi vienotības saglabāšanai.

  1. Atstājiet situāciju tādu, kāda tā ir. Turpiniet patiesu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm reāla risinājuma meklējumos.
  2. Konstruktīvi strādājiet, lai atrastu dziedinošu rezultātu, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu 15, paliekot atvērti dažādībai. Ģenerālkonferences izpildkomitejai ir pilnvaras balsot par izmaiņām iekšējās kārtības noteikumos, lai nodrošinātu vienotību dažādībā.
  3. Radiet jaunu mācītāju pilnvarojumu, kas iekļauj abus dzimumus. Ģenerālkonferences izpildkomitejas prerogatīva ir radīt jaunu kārtību.
  4. Pārtrauciet ordināciju tās tagadējā formā. Nozīmējiet vienkāršu veltījuma lūgšanu, darbiniekiem uzsākot kalpošanu Septītās dienas adventistu draudzē.
  5. Atceliet pašreizējo priekšlikumu un turpiniet pētīt, meklējot dziedināšanas veidus.
Nekad vēl Septītās dienas adventistu baznīcas vēsturē draudze nav bijusi tik tuvu šķelšanās riskam kā tagad. Lai vadītāji un izpildkomitejas locekļi no sirds ņem vērā mācības no Jozua 22 un Ap.d. 15.nodaļas un pieņem gudrus, baznīcas vienotību veicinošus lēmumus par spīti atšķirībām.

 http://www.adventist.no/Media/Adventist/Images/2016/September-2016/A-response-to-A-Study-of-Church-Governance-and-Unity
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru