Pirmā Latvijas Draudžu savienības (LDS) kongresa diena ir aiz muguras. Noslēdzies arī darbs organizācijas komitejā, kurai bija jāizvirza šī kongresa galvenie lēmēji. Vakarā pēc darba šajā komitejā mani pārņēma tāds nogurums, ka nespēju aizmigt. Mēs demokrātiskā ceļā bijām izvirzījuši ievēlēšanas komitejas sastāvu, par kuru es nepriecājos.
Izraudzīšanas process nav detaļās izpaužams – to prasa iekšējās kārtības noteikumi. Tāpēc padalīšos ar kopsavilkumu un pārdomām, kas izriet no publiski pieejamās informācijas un balsošanas rezultātiem.
Organizācijas komiteju veidoja 44 visu Latvijas draudžu pārstāvji. To vadīja Baltijas ūnijas prezidents Ivo Käsk. Darbs ilga aptuveni 3 stundas. Bet vadītājs to organizēja profesionāli, nodrošinot visu viedokļu demokrātisku izskatīšanu. Tāpēc iegūtais rezultāts atspoguļo klātesošo vairākuma izvēli.
Saskaņā ar kongresa statūtiem, izvirzot ievēlēšanas komitejas locekļus, “cik vien iespējams jāsaglabā līdzsvars starp Savienības darbiniekiem un draudzes ierindas locekļiem, kuri pārstāv dažādas darba nozares un Latvijas reģionus”. Arī organizācijas komitejas mērķis bija izvirzīt sabalansētu lēmēju komandu, kas pēc iespējas pārstāvētu visu Latvijas draudzi.
Kāda tad ir izvirzītā un kongresa apstiprinātā ievēlēšanas komiteja? Tā sastāv no 13 locekļiem, no kuriem ūnijas prezidents ir vadītājs, 5 draudžu savienības darbinieki (ieskaitot ūnijas darbiniekus) un 7 ierindas locekļi. Četri locekļi ir no Rīgas, astoņi – no reģioniem (Dobele, Liepāja, Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Saldus u.c.). Lēmēju sastāvā ir četras sievietes un astoņi vīrieši (neskaitot vadītāju). Starp visiem latviešiem ir arī viens krievvalodīgo pārstāvis no Rēzeknes draudzes.
Ivo Käsk – vadītājs
Ēriks Irmejs
Liene Logina-Kurpniece
Daumants Kleimanis
Dāvis Priede
Juris Cīrulis
Elita Lapiņa
Vitālijs Mačņevs
Inga Šļakota
Tālivaldis Vilnis
Dainis Rudzītis
Normunds Ģipslis
Līvija Baltrušaite-Karzone
Iespēju robežās zināms līdzsvars ir iegūts. Kas man neļauj par to priecāties?
Manā izpratnē un sajūtu līmenī šis sastāvs nav sabalansēts uzskatu un novirzienu ziņā. Vai tad draudzē mēs visi neesam vienoti? Jā, mums nav partiju, bet dažādība uzskatos pastāv. Vieni ir konservatīvāki, vieni liberālāki, citi pa vidu. Vieni atbalsta sieviešu ordināciju, citi nē. Vieni atbalsta LGBT kopienas tiesības, citi ir kategoriski pret tām. Vieni ir atvērti pret zinātniskiem atklājumiem, citi tos uztver ar ļoti lielu skepsi, ja nesakrīt ar Bībeles burtisko interpretāciju. Šo sarakstu var turpināt.
Nevar teikt, ka izvirzītā komiteja nepārstāv dažādus uzskatus. Bet noteikti nospiedošs pārsvars ir vienā pusē.
Mans iespaids pēc dalības organizācijas komitejā un kongresā kopumā ir tāds, ka līdzsvars starp dažādi domājošiem pašreiz nav draudzes prioritāte. Tā ir tēma, par kuru atklāti nerunā. Laikam nav pieņemts pamatot savu izvēli ar to, ka mums sakrīt vai nesakrīt viedokļi. Tomēr tieši šis arguments, šķiet, ir galvenais virzītājspēks, izvirzot kandidātus komandai, kas lems visu draudžu tuvāko nākotni.
Šajā ziņā es nedaudz apskaužu partiju sistēmu, kas ir valsts valdībā. Iedalījums virzienos un uzskatos tiek atklāti definēts, un cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev atbilstošo. Draudzē atklātu partiju nav un nebūs, bet neredzami, miglaini novirzieni, kas sačukstas, ir un vienmēr būs. Tie vienmēr būs noteicošie, kas virzīs katru kongresa un arī draudzes vadības darbu. Bet nekad nebūs iespēja par tiem atklāti balsot vai mudināt uz dažādo novirzienu līdzsvaru.
Kādas sekas ir tam, ka pie teikšanas ir tikai viena virziena jeb vienas “domas” pārstāvji. To mēs varam redzēt pagājušos gados. Ir atlaisti vairāki spējīgi mācītāji tieši atšķirīgo uzskatu dēļ. No draudžu savienības ir atdalījusies liela draudze. Kongresā izdalītā draudzes locekļu skaita statistika pēdējos sešos gados ir negatīva. Iemesli tam var būt dažādi. Tomēr par “veiksmes stāstu” mēs to nosaukt nevaram.
Draudzes locekļu skaita izmaiņas 2018 – 2023(1/2)
Gads 2018 2019 2020 2021 2022 2023(1/2)
Cilvēki -29 -43 -17 -90 -7 -21
Noslēgumā vēlos rosināt pārdomas par to, kas ir draudzes vērtība? Vai tā ir vienotība mācībā un uzskatos, kas mums tik ļoti jāsargā?
Es gaidu to brīdi, kad draudze atzīs, ka tā neizbēgami sastāv no dažādi domājošiem, izpratnes ziņā dinamiskiem locekļiem, un uztvers to kā savu lielāko vērtību. Tad kongresos organizācijas komiteja rūpēsies, lai pie draudzes nākotnes lemšanas tiktu pārstāvēti dažādie “domu” novirzieni. Bet tā laikam būs jau paradīze.
Izraudzīšanas process nav detaļās izpaužams – to prasa iekšējās kārtības noteikumi. Tāpēc padalīšos ar kopsavilkumu un pārdomām, kas izriet no publiski pieejamās informācijas un balsošanas rezultātiem.
Organizācijas komiteju veidoja 44 visu Latvijas draudžu pārstāvji. To vadīja Baltijas ūnijas prezidents Ivo Käsk. Darbs ilga aptuveni 3 stundas. Bet vadītājs to organizēja profesionāli, nodrošinot visu viedokļu demokrātisku izskatīšanu. Tāpēc iegūtais rezultāts atspoguļo klātesošo vairākuma izvēli.
Saskaņā ar kongresa statūtiem, izvirzot ievēlēšanas komitejas locekļus, “cik vien iespējams jāsaglabā līdzsvars starp Savienības darbiniekiem un draudzes ierindas locekļiem, kuri pārstāv dažādas darba nozares un Latvijas reģionus”. Arī organizācijas komitejas mērķis bija izvirzīt sabalansētu lēmēju komandu, kas pēc iespējas pārstāvētu visu Latvijas draudzi.
Kāda tad ir izvirzītā un kongresa apstiprinātā ievēlēšanas komiteja? Tā sastāv no 13 locekļiem, no kuriem ūnijas prezidents ir vadītājs, 5 draudžu savienības darbinieki (ieskaitot ūnijas darbiniekus) un 7 ierindas locekļi. Četri locekļi ir no Rīgas, astoņi – no reģioniem (Dobele, Liepāja, Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Saldus u.c.). Lēmēju sastāvā ir četras sievietes un astoņi vīrieši (neskaitot vadītāju). Starp visiem latviešiem ir arī viens krievvalodīgo pārstāvis no Rēzeknes draudzes.
Ivo Käsk – vadītājs
Ēriks Irmejs
Liene Logina-Kurpniece
Daumants Kleimanis
Dāvis Priede
Juris Cīrulis
Elita Lapiņa
Vitālijs Mačņevs
Inga Šļakota
Tālivaldis Vilnis
Dainis Rudzītis
Normunds Ģipslis
Līvija Baltrušaite-Karzone
Iespēju robežās zināms līdzsvars ir iegūts. Kas man neļauj par to priecāties?
Manā izpratnē un sajūtu līmenī šis sastāvs nav sabalansēts uzskatu un novirzienu ziņā. Vai tad draudzē mēs visi neesam vienoti? Jā, mums nav partiju, bet dažādība uzskatos pastāv. Vieni ir konservatīvāki, vieni liberālāki, citi pa vidu. Vieni atbalsta sieviešu ordināciju, citi nē. Vieni atbalsta LGBT kopienas tiesības, citi ir kategoriski pret tām. Vieni ir atvērti pret zinātniskiem atklājumiem, citi tos uztver ar ļoti lielu skepsi, ja nesakrīt ar Bībeles burtisko interpretāciju. Šo sarakstu var turpināt.
Nevar teikt, ka izvirzītā komiteja nepārstāv dažādus uzskatus. Bet noteikti nospiedošs pārsvars ir vienā pusē.
Mans iespaids pēc dalības organizācijas komitejā un kongresā kopumā ir tāds, ka līdzsvars starp dažādi domājošiem pašreiz nav draudzes prioritāte. Tā ir tēma, par kuru atklāti nerunā. Laikam nav pieņemts pamatot savu izvēli ar to, ka mums sakrīt vai nesakrīt viedokļi. Tomēr tieši šis arguments, šķiet, ir galvenais virzītājspēks, izvirzot kandidātus komandai, kas lems visu draudžu tuvāko nākotni.
Šajā ziņā es nedaudz apskaužu partiju sistēmu, kas ir valsts valdībā. Iedalījums virzienos un uzskatos tiek atklāti definēts, un cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev atbilstošo. Draudzē atklātu partiju nav un nebūs, bet neredzami, miglaini novirzieni, kas sačukstas, ir un vienmēr būs. Tie vienmēr būs noteicošie, kas virzīs katru kongresa un arī draudzes vadības darbu. Bet nekad nebūs iespēja par tiem atklāti balsot vai mudināt uz dažādo novirzienu līdzsvaru.
Kādas sekas ir tam, ka pie teikšanas ir tikai viena virziena jeb vienas “domas” pārstāvji. To mēs varam redzēt pagājušos gados. Ir atlaisti vairāki spējīgi mācītāji tieši atšķirīgo uzskatu dēļ. No draudžu savienības ir atdalījusies liela draudze. Kongresā izdalītā draudzes locekļu skaita statistika pēdējos sešos gados ir negatīva. Iemesli tam var būt dažādi. Tomēr par “veiksmes stāstu” mēs to nosaukt nevaram.
Draudzes locekļu skaita izmaiņas 2018 – 2023(1/2)
Gads 2018 2019 2020 2021 2022 2023(1/2)
Cilvēki -29 -43 -17 -90 -7 -21
Noslēgumā vēlos rosināt pārdomas par to, kas ir draudzes vērtība? Vai tā ir vienotība mācībā un uzskatos, kas mums tik ļoti jāsargā?
Es gaidu to brīdi, kad draudze atzīs, ka tā neizbēgami sastāv no dažādi domājošiem, izpratnes ziņā dinamiskiem locekļiem, un uztvers to kā savu lielāko vērtību. Tad kongresos organizācijas komiteja rūpēsies, lai pie draudzes nākotnes lemšanas tiktu pārstāvēti dažādie “domu” novirzieni. Bet tā laikam būs jau paradīze.
Ulvis Skadiņš
Jelgavas draudzes vecākais,
Latvijas Draudžu savienības kongresa delegāts
Sabalansētā lēmēju komanda
Reviewed by VA redakcija
on
piektdiena, augusts 25, 2023
Rating:
Nav komentāru: