Gada cilvēks medicīnā – Arvīds Irmejs

Šajā nedēļas nogalē uzzinājām, ka 2021.gada “Gada cilvēks medicīnā” apbalvojums ir piešķirts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas virsārstam, ķirurgam Arvīdam Irmejam. Par "Gada balvas medicīnā" desmit nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā cilvēki balvām nominēja vairāk nekā 500 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 8000. 
Arvīds ir palīdzējis ļoti daudz cilvēkiem. VA lapās ne reizi vien esam pieminējuši Arvīda rīkotās „Sarunas pret vēzi”. Turklāt būdams ļoti noslogots savā darbā, viņš ir atbalstījis arī VA darbību, darbojoties VA padomē. No sirds sveicot mūsu brāli, aicinājām viņu uz nelielu sarunu. 


- Ko Tu domā, Arvīd, par sava darba novērtējumu?
- Ja godīgi, man šķiet, ka citi šo novērtējumu bija pelnījuši daudz vairāk. It īpaši tie kolēģi, kas pagājušajā gadā tik smagi un daudz strādāja COVID nodaļās! Gads taču ar vienu vilni iesākās un ar citu beidzās… 
Protams, tā ir liela Dieva žēlastība, ka arī es esmu varējis strādāt un tādā vai citādā veidā kādam spējis būt noderīgs. Dievs ir tas, kas man savulaik deva gan iespēju iegūt izglītību, gan spēju strādāt. Tā ir bijusi Viņa žēlastība daudzu gadu desmitu garumā.
- Tu pieminēji COVID. Pagājušais gads parādīja, ka ļoti daudzi pret tradicionālo medicīnu ir skeptiski. Mediķiem bieži tika veltīti nievājoši vārdi. Kā tu ar šo sadzīvo?
- Tā tiešām ir problēma. Diemžēl nav tādu pētījumu, cik lielā mērā sabiedrība Latvijā uzticas veselības aprūpei. Es pieņemu, ja mēs salīdzinātu, piemēram, Latviju un Norvēģiju, mums rādītāji varētu būt krietni sliktāki. Onkoloģijā mēs ar šo neuzticēšanos esam sakārušies jau sen. Nereti cilvēki netic ārstu teiktajam, ka operācija, ķīmijterapija un staru terapija ir labākais zināmais veids, kā izārstēt vai apturēt vēzi. Pacienti izvēlas kaut kādas alternatīvās ārstēšanas metodes. Un mēs visas šīs traģēdijas redzam. Reti ir tā, ka cilvēki atsakās no mūsu piedāvātās ārstēšanas un pazūd. Gandrīz vienmēr pēc gada vai diviem viņi ar sarežģītāku un vairs neārstējamu situāciju, bet atkal uzrodas. 
Šī pandēmija galu galā vēlreiz demonstrēja, ka, protams, arī medicīna kā zinātne nav visuvaroša. Medicīna ir ļoti svarīga, bet jāsaprot, ka tai ir robežas. Reizēm situācijas, slimības, to paveidi rodas ātrāk nekā zinātne spēj izsekot līdzi. 

- Bet arī draudzēs pagājušā gada laikā bieži varēja dzirdēt aicinājumus neuzticēties medicīnai, domāt pašiem ar savu galvu un vienkārši stiprināt savu imunitāti. Veselīgs dzīvesveids taču arī ir svarīgs.
- Kas attiecas uz pandēmiju un vakcināciju, skaidrs, ka riska grupām (senioriem, cilvēkiem ar nopietnām blakusslimībām un novājinātu imunitāti) vakcīna un balstvakcīna samazina hospitalizācijas un nāves risku. Attiecībā uz pārējo populāciju, būtu nepieciešams uzklausīt speciālistu – infektologu aktuālās rekomendācijas. Aizvadīto 12 mēnešu laikā situācija ļoti strauji mainījās, un ir nepieciešami pētījumu rezultāti, lai izdarītu secinājumus un izstrādātu vadlīnijas.
Veselīgs dzīvesveids tiešām ir svarīgs, un skaidrs, ka gan kustības, gan mērenība uzturā, gan atpūtas un darba laika sabalansēšana, tas viss ir vajadzīgs. Daudz labāk ir nodarboties ar profilaksi nevis ārstēt slimību. Tam ir liela nozīme.
Bet par uzticēšanos mediķu teiktajam. To draudzes locekļu, kas man prasa palīdzību onkoloģiskos jautājumos, nemaz nav tik maz. Draudzē ne visi to zina, bet ar mani runā daudz cilvēku. Protams, par visiem saslimušajiem jau man nav informācija. Iespējams, ka tie, kas netic ārstiem, pie manis nemaz nevēršas. Bet no tiem, kas pie manis ir nākuši pēc palīdzības, pēdējos gados neviens no ārstēšanās nav atteicies. Cita lieta, ka netiek veiktas šīs regulārās “tehniskās apskates” un netiek izmantota iespēja onkoloģisko slimību atklāt pēc iespējas savlaicīgāk. Arī ļoti veselīgi dzīvojoši cilvēki saslimst ar vēzi – tas ir fakts. Tāpēc atteikšanās no profilaktiskām pārbaudēm ir sava veida pārgalvība.

- Pagājušā gada laikā daudz ir runāts par to, kā palīdzēt un atbalstīt mediķus. Kā mēs katrs personiski varam to izdarīt?
- Primāri jau rūpējoties par savu veselību. Vispirms pievēršot uzmanību dzīvesveidam, un tad – veicot regulārās pārbaudes.
Draudzē reizēm šķiet, ka jautājums par veselīgu dzīvesveidu ir, no mūsu perspektīvas skatoties, aizgājis radikālā un reliģijas līmenī. Bet ja pie manis atnāk smēķētājs ar 120 kg svaru, skaidrs, ka viņam palīdzēt ir daudz grūtāk nekā tam, kurš par sevi iepriekš ir vairāk rūpējies. Tādi daudzās ligās pat neiekļūst.
Piemēram, statistika rāda, ka Norvēģijā vizīšu skaits pie kardiologa ir 7 reizes mazāks nekā Latvijā. Ko gan tas nozīmē, ja ne to, ka mūsu sabiedrība ir slima! Un skaidrs, ka to nekā citādi nevar labot, kā tikai rūpējoties par sevi.
Kad Dievs izveda savu tautu no Ēģiptes verdzības, Viņš pašā sākumā 2.Mozus grāmatā teica: „Es esmu tas Kungs, jūsu Ārsts.” Runa te nav tikai par fiziskām izpausmēm. Arī ticība nepierādāmā līmenī atklāj, ka mūsu attiecības ar Dievu ietekmē gan mūsu psihoemocionālo veselību, gan citus dzīves aspektus. Ja mēs rūpētos par savu veselību, tad virkne slimību nemaz nebūtu, ārstiem būtu mazāka slodze, nevajadzētu tērēt tik daudz naudas medicīnai utt.
Tajā pašā laikā jāapzinās, lai cik veselīgi katrs no mums dzīvotu, vienmēr būs slimības, ar kurām mums nāksies saskarties. Tādēļ veiciet regulāru veselības pārbaudi, veiciet visus skrīningus, lai pasargātu sevi. Un, ja esat saslimuši, tad nekavējoties vērsieties pie ārstiem. Cik nu spēsim, Dieva žēlastībā centīsimies jums palīdzēt.

Sarunājās Aidis Tomsons
Gada cilvēks medicīnā – Arvīds Irmejs Gada cilvēks medicīnā – Arvīds Irmejs Reviewed by VA redakcija on pirmdiena, marts 14, 2022 Rating: 5

Nav komentāru:

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.