Sieviete apustule – Jūnija

Aļesja Lavrinoviča, pētniece Tilburgas univeristātē, Mag. theol. Latvijas Universitāte,

Mag. theol. (Master of Advanced studies) Katholieke Universiteit Leuven

St. Andronicus, St. Athanasius of Constantinople, and St. Junia

Pāvila vēstules Romiešiem 16.nodaļā lasām: „Sveicinait Androniku un Jūniju, manus ciltsbrāļus un cietuma biedrus, kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem un jau pirms manis bijuši Kristū.” (Rom 16:7 - 1965. gada revidētais Bībeles teksts latviešu valodā. Latvijas Bībeles Biedrība: http://www.bibele.lv.).

Jūnija līdz ar Androniku esot Pāvila ciltsbrāļi, un, lasot minēto rakstu vietu, mums diemžēl nav ne jausmas par to, ka Jūnija ir sieviete nevis vīrietis Jūnijs.

Iepazīsimies ar Bībelē atrodamo sievieti apustuli Jūniju, Pāvila laikabiedri, kas mistiskā veidā, pateicoties teologu interpretācijai, pēdējos 8 gadsimtus eksistēja Jaunajā Derībā kā vīrietis. Mums, kas lasām latviešu Bībeli, šis vārds neasociējas ar sieviešu vārdu, jo Jūnija ir pārtapusi par vīrieti, kas ir apustuļa Pāvila biedrs. Kā gan kaut kas tāds tika pieļauts?

1300 gadus bija sieviete

Pirmos 13 kristietības gadsimtus baznīctēvu avoti bija vienisprātis par to, ka apustule Jūnija bija kopā ar Androniku. Abi bieži tika uzskatīti par precētu pāri. Vēsturē Jūnijas vārds tika atpazīts kā sievietes vārds, tas ir ticis pieminēts vairāk nekā 250 vietās senajos dokumentos un uzrakstos.

Ir virkne autoru, kas ir rakstījuši par Jūniju kā sievieti. Tie bija Origēns (ap 185. – 253. g., kura darbus iztulkoja Rufinuss (345. – 410. g.)), Jānis Hrizostoms (ap 350. – 407. g.), Hironīms (ap 345. – 419. g.), Teodorets no Cīras (bīskaps, ap 393. – 458. g.), Jānis no Damaskas (ap 675. – 749. g.), Hrabans no Fuldas (780. – 856. g.), grieķu teologs un bīskaps Hato no Verčelijas (10. gs), ietekmīgie viduslaiku teologi Pēters Lombards (12. gs.) un Pēters Abelards (12. gs.) u.c.

Jāteic, ka baznīctēvu izteikumi, kas nonākuši līdz mums (pārsvarā viduslaiku rokrakstu formā), ir krasi negatīvās domās par sievietēm kopumā. Uz šī misogīnā (naids pret sievietēm) fona Hrizostoma komentārs par vēstuli Romiešiem sniedz jo spēcīgāku liecību:

‘Sveiciniet Androniku un Jūniju… kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem’: Būt par apustuli ir kaut kas liels. Bet būt par cienīgiem starp apustuļiem – padomājiet tik, cik brīnišķīga slavas dziesma tā ir! Viņi bija cienīgi savu darbu un tikumīgo darbību dēļ. Patiesi, cik lielai gan bija jābūt šīs sievietes gudrībai, ka viņa pat bija cienīga iegūt apustules titulu. (ep. ad Romanos 31.2; PG 60.669-670).

Vēlāk baznīctēvs Jānis no Damaskas savā komentārā par Pāvila vēstulēm rakstīja: “Saukties  par ‘apustuļiem’ ir liela lieta… bet tikt īpaši izceltiem, padomā, cik liels slavinājums tas ir!”

Fakti un skaitļi

Ko Jaunās Derības manuskripti liecina par sievieti-apustuli Jūniju?
JUNIAN (gr. Ἰουνιᾶν - siev. dzimtes vārds akuzatīvā) ir atrodams visos grieķu rokrakstos, kuros ir Rm.16:7 teksts (izņemot piecus variantus, kas lasa Julian, no vārda Jūlija – arī tipisks sievietes vārds), ieskaitot Aleph, A B* C Dp * Fp  Gp Lap Parp Ψ 049 056 0142 0150 0151 un 571(!) miniskula rakstos (rakts, kurā visi vārdi bez izņēmuma tika rakstīti ar maziem burtiem), kā arī četros manuskriptos, kas satur nelielas pārrakstīšanās kļūdas: 337, 618, 1738 un 1267.

Šo minuskulu vidū ir daži vērtīgi avoti, tādi kā manuskriptu grupa 33 (9.gs.), 1739 (10.gs.) un 1881 (14.gs.). Iemesls, kādēļ šie rokraksti tiek izcelti, ir tādēļ, ka līdz septītajam gadsimtam Jaunās Derības rokraksti grieķu valodā tika rakstīti tikai ar lielajiem burtiem un bez jebkādiem akcentiem vai pieturzīmēm. Ja papildus baznīctēvu liecībām pēdējos, ļoti vēlajos dokumentos, kuri satur vārdu akcentu zīmes, vārds Jūnija ir ticis akcentēts kā sieviešu dzimtes personas vārds akuzatīva locījumā, tas norāda, pirmkārt, uz to, ka Pāvils bez šaubām ir minējis sievieti, kas „ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem” (Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception: New Testament text critical and exegetical studies. Piscataway. NJ: Gorgias Press (2006), 128), otrkārt, uz to, ka ikviens pārrakstītājs (4. gs. pārrakstītāji jau bija profesionāli algoti skribenti) saprata šo vārdu akuzatīvā kā sieviešu personvārdu Jūnija.

Vīriešu dzimtes personvārds Jūnijs ne tikai nav sastopams nevienā senā grieķu vai latīņu Jaunās Derības manuskriptā, bet tas nav sastopams arī nevienā tā laika arheoloģiskajā priekšmetā, piem., kapa gravējumā, atšķirībā no izplatītā sieviešu vārda Jūnija, kas sastopams kā grieķu, tā latīņu valodā.

Roterdamas Erasms, izcilākais Renesanses laikmeta teksta kritiķis, izdodot 1516. gadā savu grieķu Jauno Derību, klāt pievienotajā komentārā par Rom 16:7 atsaucās uz Vulgātas tekstu (kurā tika minēta Jūlija) - Andronicum et Iuliam - un rakstīja: “ tas ir, ‘Jūnija’. Viņš [Pāvils] dod Jūlijai viņas pašas vietu vēlāk [vēstulē, Rom 16:15]”. Savukārt 1527. gadā Erasms papildināja savu komentāru šādi: “Ļoti sens kodekss, kas tika atrasts baznīcā Konstancē, sakrīt ar grieķu manuskriptiem.” Redzam, ka Vulgātas latīņu teksts, ko Roterdamas Erasms lietoja 1516. gadā, rakstīja Iuliam, Erasms to uztvēra kā sieviešu personvārdu Jūlija, tajā pašā laikā identificēdams to ar grieķu rokrakstos sastopamo lasījumu “Jūnija”.

Kā sieviete pārtapa par vīrieti

Uzskats, ka „Jūnija” ir jāizmaina uz vīrieša vārdu, parādījās trīspadsmitajā gadsimtā, kad Romas Aegidius ((vai Giles) ap. 1243. g. – 1316. g.) lasīja šo vārdu vīriešu dzimtē bez jebkāda pamata un izskaidrojuma. Vēlāk, 1512. gadā, Žaks Lefērs (Jacques LeFevre) arī lasīja to kā vīriešu personvārdu “Jūnijs”. Vēlāk Mārtiņš Luters savā vācu Jaunajā Derībā ierakstīja „Jūnijs”, arī bez jebkādas vēsturiskas liecības. Mēs zinām, cik lielu lomu spēlēja Lutera iztulkotā Bībele protestantisma izplatībā. Gandrīz vai lieki piebilst, cik tālejošas sekas bija Lutera izvēlei rakstīt Jūnijas vārdu vīriešu dzimtē. Viedoklis par to, ka Rm 16:7 tekstā ir runa par vīrieti Jūniju, kopš Lutera laikiem pamatīgi un nekritiski nostiprinājās Rietumeiropā. Jāpiebilst, ka kopš senatnes līdz par šodienai Pareizticīgā baznīca gan ir godinājusi Jūniju kā svēto sievieti.

Jozefs Barbers Laitfūts (Joseph Barber Lightfoot), kurš sagatavoja materiālus angļu Bībeles revidētajam variantam (Revised Version - 1881), jau 1871. gadā izteica viedokli, kas izplatījās zibens ātrumā un ietekmēja gandrīz gadsimtu ilgu Jaunās Derības redakciju dažādās valodās:

... [Š]ķiet , ka mums vajadzētu izmainīt vārdu Ἰουνιᾶν [Junian], vienu no sv. Pāvila cilts radiem, kas bija ‘cieņā starp apustuļiem’ (Rom. xvi.7) uz Jūniass (tas ir, Juniānus), nevis Jūnija. (Ibid., 126.)

Šādā veidā cilvēcisko prātojumu rezultātā par personas vārdu akuzatīvā “Jūniju” tika pieņemti lēmumi, kas ietekmēja ne tikai vienkāršo Bībeles lasītāju viedokli par Pāvila vēstuli Romiešiem, bet arī lielāko baznīcas konfesiju eklezioloģiju (mācību par baznīcu), daļēji vai pavisam izslēdzot sievietes no kalpošanas baznīcā, argumentējot ar to, ka Jaunajā Derībā nav atrodama neviena sieviete, kurai Dievs būtu uzticējis Kristus mācekles autoritāti, nemaz nerunājot par apustules aicinājumu.

20.gadsimta pretrunas

Visos grieķu Jaunās Derības izdevumos, sākot ar Erasmus laikiem (1516), kad attīstījās mehāniskās kopēšanas metodes, līdz pat Ervīna Nestes 13. izdevumam, bija ierakstīts „Androniku un Jūniju” (siev.dz, - Ibid., 124.). Tomēr 13.Nestles grieķu Jaunās Derības izdevums, kas tika publicēts 1927. gadā, kļuva par pagrieziena punktu – mainot vārdu no sievietes „Jūnija” uz neeksistējošu vīrieti „Jūnijas”. Nestles Novum Testamentum Graece grozījumiem sekoja visas citas izdevniecības, kas bez izņēmumiem pārrakstīja personvārdu ar vīriešu dzimtes akcentiem.

Vācu mācītāja Ernsta Glika tulkojumā, kurš 17.gs. iztulkoja gan Jauno, gan Veco Derību latviešu valodā, lasām  pareizu vēstules Romiešiem 16.nodaļas 7.panta  tulkojumu – „Sveicinājiet Androniku un Jūniju, manus radus un cietuma biedrus, kas pie tiem apustuļiem ir cienīti, un jau priekš manis ir bijuši iekš Kristus” (Rom.16:7 - Sv. Apustuļa Pāvila grāmata Romiešiem. Ernsta Glika Bībeles tulkojuma 7.izdevums. https://docs.google.com/View?id=dcgvpcr4_244cm3n77dp).

Savukārt Latviešu Bībeles revidētais izdevums, kas tika izdots 1965.gadā, ir „revidējis” arī 7.panta redakciju, un latviešu valodā parādās Jūnijs, kas ir Pāvila ciltsbrālis. Lasot šo Bībeles izdevumu, mēs diez vai kādreiz aizdomātos, ka Jūnija ir bijusi sieviete.

1998. gadā, nevienam nemanot, sieviete-„Jūnija” parādījās atkal Nestles un Ālanda Novum Testamentum Graece jubilejas izdevumā (un vēlākajos izdevumos), kā arī Apvienoto Bībeles biedrību (angļu saīs. - UBS) trešajā un vēlākajos izdevumos. Jāievēro, ka jebkuras izmaiņas un jaunas atziņas Nestles (un Ālanda) grieķu Jaunās Derības tekstā vienmēr parādās tā saucamajā kritiskajā aparātā (zemsvītras piezīmē ar atsauci uz iepriekšējiem variantiem un jaunu manuskriptu pētījumiem), tomēr gadījumā ar sievieti Jūniju nekādas izmaiņas netika parādītas, tās notika anonīmi, pretēji Nestes un Ālanda apgalvojumiem un Bībeles izpētes standartiem. Tas ir fakts, kas šokējis vienu no pasaules slavenākajiem un ietekmīgākajiem Jaunās Derības teksta kritiķiem Eldonu Džeju Eppu, kurš 2005. gadā izdeva grāmatu ar nosaukumu “Jūnija: sieviete apustule”. Grāmatā sniegtā informācija ir šī raksta pamatā.

Atliek tikai secināt, ka šāda veida manipulācijas ar tekstu bija „pilnīgi attaisnojamas”, jo apustulis Jūnijs (vīrietis) bija konkrētu vīriešu teologu (ekseģētu, leksikogrāfu un gramatiķu, un – baznīcas pārstāvju Eiropā, Lielbritānijā un Ziemeļamerikā) radīts tēls, kuriem, kā redzams, bija grūtības atzīt to, ka sieviete agrīnajā kristietībā varēja būt apustule, vēl jo vairāk tāda, kas bija izcila citu vidū. (Jeff W. Childers and D.C. Parker. Transmission and reception, 125)

To argumenti, kam nepatīk Jūnija

Jāpiebilst, ka mūsdienu komplementārā uzskata piekritēji min visdažādākos iemeslus, lai izskaidrotu sievietes apustules Jūnijas parādīšanos apustuļa Pāvila sveicamo personu sarakstā. Minēšu divus-trīs izplatītākos uzskatus:

1) Jūnija tomēr neesot bijusi sieviete

Lai gan neviens agrāko gadsimtu manuskripts nesatur vīriešu dzimtes personvārdu Jūnijs, ir daži vēlo viduslaiku manuskripti, tādi kā B2 , D2, Y, kuros rakstīts „Jūnijs”. Problēma ir tā, ka vairums šo manuskriptu ir sarakstīti  13. - 14. gadsimtā. (Dennis J. Preato.  Junia, A Female Apostle:  Resolving the Interpretive Issues of Romans 16:7  http://www.godswordtowomen.org/juniapreato.htm) Bībeles ekseģēzē ar tādiem vēliem manuskriptiem praktiski neko nevar ne pierādīt, ne apgalvot. Šie ir dokumenti, kas ir pārrakstīti no visiem agrākajiem. Tādi pasaulē pazīstami Bībeles pētnieki-ekseģēti kā Brūss Mecgers (Bruce Metzger), Filips B. Pejns (Philip B. Payne) un Gilberts Bilezikians (Gilbert Bilezikian, “A Challenge for Proponents of Female Subordination To Prove Their Case from The Bible”, http://bilezikian.com/gbilezikian/publications/challenge.html. Lasītājs, kam G. Bilezikians vārds nav pazīstams, varbūt ir dzirdējis par Bilu Haibelsu (Bill Hybels), kurš ir Globālā Līderības samita dibinātājs un protestantiskās megadraudzes vadītājs. Bilezikians bija Haibelsa pasniedzējs teoloģijā un draudzes dibināšanas partneris, arī Haibelsa egalitāro uzskatu veidotājs. Draudzē, kurā ik nedēļas sanāk vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, sievietes ir tikušas iedrošinātas vadīt un ieņemt jebkurus draudzes vadības amatus tādus kā vecaji, skolotāji, sludinātāji. Pats Bilezekians intervijā laikrakstam “Kristietība šodien” (Lauren F. Winner, The Man Behind the Megachurch, Christianity Today, November 13, 2000) bija stāstījis, ka draudze bija ieguvusi kritiku tādēļ, ka potenciālajam draudzes loceklim, pirms tas tiek pievienots draudzei, ir  jāspēj „ar prieku uzklausīt sievietes skolotājas mācību Vilovkrīkā [Willow Creek Community]” un „ar prieku pakļauties sieviešu vadībai dažādajos Vilovkrīka amatos”.) uzskata, ka vīriešu lasījumu „Jūnijs” neapstiprina ne vēsture, ne Bībeles manuskripti.

Daniēls B. Vollass (Daniel B. Wallace) un Maikls H. Bjūrers (Michael H. Burer) savos centienos atrast jebkādus pierādījumus tam, ka Jūnija nebija sieviete-apustule, bet gan vīrietis-apustulis, min Salamis pilsētas bīskapu Kiprā Epifāniju (ap. 315 - 403), kurš savā darbā „Mācekļu rādītājs” jeb „Mācekļu indekss” (Index discipulorum) esot rakstījis šādi: „Jūnijas, kuru Pāvils piemin, kļuva par Apameijas bīskapu Sīrijā”. Šie vīri norāda, ka Epifānija izteiksmes forma vārdam „kuru” (grieķu - ou) ir vīriešu dzimtē, kas pretēji visiem citiem avotiem norāda uz vīrieti Jūniju. Vallas un Bjūrers vienlaikus atzīst, ka Epifānijs tikai netieši norāda uz Rm. 16:7 (jo viņš nemin konkrēto vietu Jaunajā Derībā). Vienlaikus abi pētnieki saka, ka nevajadzētu pārāk nopietni vērtēt Epifānija izteikumu par vīrieti Jūniju, jo iepriekšējā teikumā šis bīskaps arī Priscilu (nepārprotami sievieti ap. Pāvila adresātu sarakstā) ir nodēvējis par vīrieti! Iespējams, vīriešu dzimte bija vienīgā dzimte, kurā Epifānijs bija izvēlējies izteikties, jo šis baznīcas tēvs ir teicis:

 [S]ieviešu dzimums ir viegli pavedināms, vājš un bez daudz saprašanas. Velns meklē izvemt nekārtību caur sievietēm... Mēs vēlamies pielietot vīrišķīgu pamatojumu un iznīcināt šo sieviešu neprātu. (Epiphanius, Adversus Collyridianos, Migne, Patrologia Graeca, Volume 42, Column 740 f) 


Arī šāds atklāts konteksts un Epifānija personības iezīmes neliedz tādiem teologiem kā Džons Paipers un Vejne Grudems (John Piper and Wayne Grudem) tomēr turēties pie Epifānija darbā atrastā vārda „kuru” vīriešu dzimtē un apgalvot, ka ir atrasts pierādījums vīrietim „Jūnijs”.

Tāpat Paipers un Grudems piedāvā savus datormeklēšanas rezultātus vārdam „Jūnija” un secina, ka neviens nevar apgalvot, ka Jūnija bija izplatīts sievietes vārds grieķiski runājošajā pasaulē, jo sengrieķu literatūrā ir atrodami tikai trīs zināmi piemēri”. No tā izriet viņu secinājums – Jūnija nebija izplatīts sieviešu vārds. Vollass un Bjūrers pat saka, ka datormeklēšanā ir atraduši tikai vienreiz pieminētu Jūniju ārpus Bībeles Plutarha tekstā. Kaut arī citi avoti min, ka Jūnijas sievietes vārds ir atrasts 250 ierakstos, iegravējumos un dokumentos, tomēr arī savu atrasto 3 gadījumu vietā Grudems un Paipers neatrada nevienu reizi, kad kāds būtu minējis vīrieša vārdu „Jūnijs”.

Vārdu „Jūnija” gan iespējams izteikt kā vīrieša vārdu „Jūnijs”, kas būtu vīrieša vārda „Jūniānus” saīsinājums, tomēr nav atrasts neviens pierādījums tam, ka „Jūniānus” vārds jebkad būtu saīsināts uz „Jūnijs”.

2) Jūnija neesot bijusi apustule

Viena no versijām, ko min tie, kas iebilst pret sievietēm kā Bībeles skolotājām un mācītājām, ir Romiešiem 16.nodaļā minētais vārdu salikums „starp apustuļiem”. Viņuprāt, tas nozīmējot, ka Jūnija un Androniks nebija apustuļi, bet īstenie apustuļi viņus cienīja.

Diskusijas par frāzi „kas ieņem cienīgu vietu starp apustuļiem” var izlasīt gandrīz katrā Jaunās Derības Romiešiem komentārā, no kuriem lielākā daļa nonāk pie slēdziena, ka Pāvils abas personas dēvē par apustuļiem. Dabisks un vienkāršs prievārda „starp” lasījums [grieķu val. prievārds en nozīmē „iekš”, bet ja tiek uzskaitīti vairāki lietvārdi, tad nozīme ir „starp”] nozīmē, ka Androniks un Jūnija bija šīs grupas locekļi.

Visi piekrīt, ka šis jautājums vispār netiktu apspriests, ja vien runa nebūtu par sievieti. Starp tiem, kas šo rakstu vietu interpretē citādi, ir gan Vollass, gan Deivids Džouns (David Jones).

Jāatzīst, ka gramatiski patiešām saprast varētu abējādi. Taču svarīgas ir tieši vēstures liecības. Jau iepriekš pieminētais Hrizostoms, Konstantinopoles arhibīskaps, 4.gs. baznīcas tēvs un Pareizticīgo svētais, kaut arī pats bija ar sava laikmeta skeptisko attieksmi pret sievietēm kopumā, tomēr nešaubīgi rakstīja, ka Jūnija bija sieviete un apustule, un viņa vārdus ir grūti pārprast.

Tāpat arī Jānis Zeltamute rakstīja un brīnījās par citu sievieti, kuru Pāvils min iepriekšējā pantā (Rom 16:6) – Mariju. Zeltamutes citāts diezgan daudz mums atklāj par iespējamiem motīviem grozīt vai papildināt Svēto Rakstu tekstu tā, lai izslēgtu un nonicinātu sievietes:
Kā tas ir? Atkal sieviete tiek godāta un pasludināta par uzvarētāju! Atkal mēs, vīrieši, esam likti kaunā. Drīzāk mūs nav jāliek kaunā, bet mums pat pienākas gods. Tas gods, kas mums ir, ir tas, ka mūsu vidū ir tādas sievietes. Bet esam apkaunoti, jo mēs, vīrieši, esam tik tālu aiz viņām... Jo sievietēm tajās dienās bija vairāk dūšas nekā lauvām. (Migne, Patrologia Graeca, Vol.  51, cols. 668f)
Interesants arguments, manuprāt, ir fakts, ka patriarhālajā Pareizticīgo baznīcā nav šaubas par Jūniju kā sievieti – apustuli. Pareizticīgo svēto kalendārā 17.maijs ir apustules Jūnijas svinamā diena.

3) Apustuļi bez autoritātes

Vēl viena versija to vīriešu teologu vidū, kas nespēj samierināties ar Jūnijas apustulisko amatu: viņi skaidro, ka grieķu vārds „apustulis” automātiski neparedz autoritāti, jo nozīmē „tas, kurš ir sūtīts”. Saskaņā ar šo viedokli, pat ja arī Jūnija ir bijusi apustule, tas nebūt nenozīmē, ka viņai ir bijusi jebkāda veida autoritāte mācīt vai vadīt, vai dibināt draudzes. Tomēr jāatzīst, ka Jaunā Derība ar vārdu „apustulis” apraksta galvenokārt personas darbu Dieva labā, kas saistīts ar jaunu draudžu dibināšanu, kristīgās doktrīnas mācīšanu un pareizas mācības saglabāšanu.

Protams, apustulis Pāvils nemin ne Jūniju, ne Androniku kā apustuļus divpadsmit Kristus apustuļu vidū, bet atcerēsimies, arī pats Pāvils netiek pieskaitīts tiem divpadsmit, kas bija ar Jēzu. Tomēr Pāvils, lai arī fiziski neatrazdamies ar Kristu, tika saukts par apustuli un dibināja draudzes, un pat ar savu apustulisko autoritāti atļāvās aizrādīt Pēterim (vienam no Kristus divpadsmit apustuļiem un ievērojamākajam no divpadsmit, skat. Gal 2:11-21). Tāpat Pāvils raksta, ka „dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs” (1Kor 12:28). Šajā rakstu vietā Pāvils min apustuļus „pirmkārt”, pirms praviešiem un skolotājiem.

Nobeigums

Faktam, ka Jūnija bija ieslodzīta kopā ar Pāvilu, vajadzētu norādīt uz to, ka šī sieviete bija sabiedrībā pazīstama persona, ar kuru rēķinājās kā ar draudzes vadītāju. Visa romiešu darbība bija vērsta uz drosmīgāko un ietekmīgāko kristiešu arestēšanu un nogalināšanu ar mērķi atbaidīt citus kristiešus - lai tie savu dzīvi nebeidz līdzīgi. Ja šai sievietei pieklātos būt „klusai” draudzes sapulcēs un nekad neuzdrošināties sludināt/mācīt evaņģēliju vīriešiem, viņa diez vai būtu nokļuvusi aiz restēm. Vēsture liecina par to, ka lielākā daļa kristiešu, kurus sagūstīja, ieslodzīja un nogalināja, bija sabiedrībā pazīstami vadītāji agrīnajā draudzē - kā vīrieši, tā sievietes.

Papildus informācija un visaptverošs pētījums par sievieti Jūniju senajos rokrakstos atrodams grāmatā: Epp, Eldon Jay. Junia: The First Woman Apostle. Minneapolis: Fortress Press, 2005.