Adventistu problēmas ar Atklāsmes grāmatu (1)

Iepriekšējo rakstu sērijā esam piedāvājuši lasītājiem ieskatīties Adventistu kustības vēsturē, lai saprastu, kāpēc lielākā daļa kristīgo pētnieku noraida to metodi, ar kuru vairums adventistu skaidro Atklāsmes grāmatā aprakstītos notikumus. Tajā pašā laikā Adventistu baznīcai tradicionālais skaidrojums ir bijusi būtiska daļa no kustības pastāvēšanas pamata. Tomēr nākas atzīt, ka arī adventistu vidē pēdējās desmitgadēs ir vairojušās dažādas interpretācijas par Atklāsmē rakstīto.
Photo by Eduardo Olszewski on Unsplash


Draudzēs trīs mēnešu garumā reizē ar sabatskolas materiāliem tiek analizēts vēsturiski tradicionālais skaidrojums, kuram ir svarīga nozīme grāmatas izpētē un izpratnē. Taču šajās nedēļās virkne Adventistu pētnieku ir nākuši klajā ar saviem komentāriem un analīzi, kas atšķiras no sabatskolas grāmatiņā rakstītajiem. Kas gan ir strīdīgākie aspekti, runājot par tradicionālo  pravietojumu interpretāciju? Piedāvājam lasītājiem Andrē Reisa analīzi, kurā viņš uzskaita strīdīgākos jautājumus. Autors ir uzrakstījis doktora disertāciju par Atklāsmes grāmatu, un šobrīd strādā pie grāmatas izdošanas. Tās nosaukums būs „Salīdzināšanās diena Atklāsmes grāmatā”. Šo rakstu esam sadalījuši divās daļās, un tas ir ņemts no publikācijas žurnāla „Spectrum magazine” vietnē.

Precīzie datumi

Uz mana galda ir izmērā apmēram metrs reiz metrs pravietiska shēma, kuru es pirms dažiem gadiem ieguvu Brazīlijā no Elenas Vaitas mantojuma centra. Tajā ir uzrakstīti precīzi datumi, kad, saskaņā ar izveidotāju domām, piepildījušies dažādi Bībeles pravietojumi. Es bieži iedomājos: nez ko par to domātu Jānis un Daniels?

Vai tas nav fascinējoši, ka mēs vairs necenšamies nospraust konkrētu datumu Kristus atnākšanai, taču pārliecinoši tos nosakām pagātnes notikumiem? Vai ir kāda atšķirība?

Ir divi iemesli, kāpēc konkrētu datumu noteikšana raisa bažas.

Pirmais. Kad mēs aizstāvam adventistu vēsturiskās interpretācijas metodes „oficiālo” versiju, ir svarīgi, ar ko mēs runājam. Dienvidamerikas sludinātāji māca, ka pāvests Francis ir „septītais ķēniņš”, par kuru runā Atklāsmes 17.nodaļa (tiesa, līdzīgi tika runāts par iepriekšējiem diviem pāvestiem, taču izrādījās, ka viņi nav īstie). Dienvidāfrikā populāras ir dažādas eshatoloģiskās konspirācijas teorijas. Amerikā daži neatkarīgie sludinātāji nosoda bungas kā Atklāsmes grāmatā minētos ļaunos garus, vai arī sieviešu ordināciju, kas esot atlikuma lielais izaicinājums. Proti, ja Atklāsmes grāmatas skaidrojumam par pamatu tiek ņemti vēsturiski datumi un personāži, to viegli var izmantot bezatbildīgi skaidrotāji, kuri atrod „labākus” datumus un skaidrojumus.

Otrs. Uzliekot vēsturiskus pieņēmumus kā drošības palagu uz visu Atklāsmes grāmatu, tiek pazaudētas vairākas burtiskas nianses.

Kad pirms gadiem man vajadzēja izvēlēties, par ko rakstīt doktora disertāciju, es sev jautāju: kurš no teoloģiskajiem jautājumiem ir visizaicinošākais un par kuru es zinu vismazāk? Man nācās atzīt, ka tā ir Atklāsmes grāmata. Tagad pēc 10 gadu pētījumiem un 450 lappušu biezas disertācijas es saprotu, ka tikai mazliet esmu spējis aptvert no tiem dziļumiem, kas ir Atklāsmē.

Tā ir kompleksa grāmata, tai nepieciešama daudz vispusīgāka pieeja nekā tikai datumu, notikumu un personāžu izvilkšana kā no burvju cepures un ielikšana tajās vietās, kur tie, kā mums šķiet, vislabāk iederas saskaņā ar katra skaidrotāja paša pieņēmumiem.

Tas ir jocīgi, bet viens no visnenovērtētākajiem aspektiem ir fakts, ka Jānis Atklāsmē, šķiet, daudz vairāk ieinteresēts ir pagātnes nevis nākotnes notikumos. Grāmatu nevar nošķirt no Vecās Derības un Kristus laika notikumiem.

Ņemsim kā piemēru trīs ar pus gadu formulu, kuru mēs pazīstam arī kā 1260 dienas jeb laiku, laikus un puslaiku, jeb arī 42 mēnešus no Atklāsmes 11-13.nodaļas. Atklāsmes grāmatā šis laiks tiek pieminēts saistībā ar vajāšanām. Sekojot numeroloģiski alegoriskajai pieejai, kuru sauc par „diena-gads” principu, adventisti šo laiku pārvērš 1260 burtiskos gados. Pēc šīs interesantās pārvērtības viņi 1260 gadu periodu ievieto viduslaikos starp 538. un 1798.gadu.

Tomēr izskatās, ka Jānis ar šiem izteikumiem vēlas norādīt uz kaut ko citu. Laika periods ir balstīts uz Vecās Derības rakstiem un jūdu tradīciju.

  1. Israēls pirms ieiešanas apsolītajā zemē tuksnesī apstājās 42 nometnēs (gadus?) (4.Mozus 33:5-49).
  2. Trīs ar pusi gadus ilga sausuma periods Elijas kalpošanas laikā (1.Ķēn. 17-18).
  3. Trīs ar pusi gadus ilga Israēla vajāšana un tempļa apgānīšana 164.-167.gadā pirms Kristus (Dan. 7:25; 8:13–14; 9:27; 12:7; skat. Josephus’s Wars 1.19; 5.394).
  4. Jāņa laikā jūdu tradīcijā Bābeles gūsts tika simbolizēts ar trīs ar pusi gada laika periodu (par to lasiet b. Sanhedrin 97b–98a), tāpat šo laika periodu jūdu tradīcija saista ar laika posmu pirms Israēla galīgās atpestīšanas (Midrash Psalm 10:1).

Tā kā Jānis nedod nekādas norādes, ka viņš šo laika periodu trīs ar pus gadus lietotu burtiskā nozīmē – turklāt viss konteksts ir simbolisks ainojums –, šo simbolisko laika periodu nevajag skaidrot kā norādi uz burtisku laika skaitīšanu Atklāsmes grāmatā. Trīs ar pus gadi ir kā prototips laikam, kurā jaunais Israēls, draudze tiek „mērīta” (Atkl.11:1), pūķa vajāta 1260 dienas (12.nod.) un zvēru apspiesta  (13.nod.), taču izglābta. Formula ir simboliska, un trūkst informācijas, lai to ieliktu konkrēti nosakāmā laika periodā.

Šis ir tikai viens piemērs, kā lietot daudz plašāku skaidrojumu atsaucēm no Vecās Derības nekā vienkārši salikt visus notikumus konkrētā laika grafikā. Īstenībā nav nekāda loģiska pamatojuma visu ielikt laika periodā no 538. līdz 1798.gadam, izņemot to, ka tas labi „iederas” savulaik izdomātajām shēmām, kuras norādīja uz 1844.gadu. Šī interpretācijas metode ne tikai ignorē Vecās Derības pamatojumu trīs ar pusi gadu formulai un tās skaidrajam simboliskajam lietojumam Atklāsmes grāmatā, tā arī ignorē faktu, ka šis periods iezīmē bēdu laika beigas pirms draudzes eshatoloģiskās atbrīvošanas. Šādā skaitījumā mēs esam pārdzīvojuši laika galu jau 220 gadus!

Kopsavilkumā:  balstot rakstvietu interpretāciju uz Vecās Derības pamata, jūs saglabāsit to teoloģisko nozīmi, nesaīsinot to apšaubāmu datumu rāmjos.

Vai Atklāsmes grāmata ir par adventistiem?

Nesen sastapos ar neizpratnes pilniem skatieniem, kad kādā prezentācijā par Atklāsmes grāmatu sacīju, ka tā netika sarakstīta, domājot par mums. Lai izskaidrotu savu domu, jautāju, kādā valodā Atklāsme tika sarakstīta? Protams, sengrieķu valodā.

Millerieši un adventistu pionieri, nosakot konkrētus datumus, nonāca pie viņiem loģiska secinājuma: Atklāsmes pravietojumu kulminācija ir tas, ko viņi tobrīd piedzīvoja. Tātad Adventistu kustības izveidošanās ir pravietota vēstī Laodiķejas draudzei (1844.-?); nesenā Lisabonas zemestrīce ir Atklāsmes 6.nodaļas piepildījums (tādējādi adventes kustība labi kļuva eshatoloģiski svarīga); „mazās grāmatiņas” rūgtā garša (Atkl.10) ir izbaudīta 1844.gada lielās vilšanās laikā, Elenas Vaitas vīzijas ir „praviešu gara” kulminācija (10.nod.), bet baznīcas uzsvars uz bauslību norādīja uz baušļus turošo atlikumu (12.nod.). Adventes kustība bija trīs eņģeļu vēsts piepildījums (14.nod.). Loģiski, Savienotās Valstis bija viens no 13.nodaļas zvēriem, kurš kopā ar otru zvēru – pāvestību- runāja kā pūķis, izdodot Svētdienas likumu. Un saraksts turpinājās.

Vai tiešām Jānis rakstot domāja par adventistiem?

Tas ir fakts, ka Atklāsmes grāmata veidojās noteiktā vēsturiskā, sabiedrības un reliģiskā kontekstā pirmajā gadsimtā, kaut arī mēs nevaram precīzi noteikt, kad tā bija uzrakstīta (laikā starp 68. un 95.gadu mūsu ērā) un kurš bija autors – vai nu apustulis Jānis vai kāds cits. Taču jebkurā gadījumā ir maz ticams, ka autors, visticamāk jūdu kristiešu pravietis, kurš lēnām rakstīja savu grāmatu Patmos salā- miksējot saņemtās vīzijas ar plašiem un dziļiem Vecās Derības aprakstu ainojumiem- un domājot par savu draudzi Āzijā un tās vajadzībām, būtu norūpējies izstāstīt Amerikas atmodas izaicinājumus tālā nākotnē.

Atklāsmes grāmatas mērķauditorija bija septiņas draudzes Āzijā, un viņu vajadzības sasaucas ar mūsdienu laiku. Viņu cerība ir mūsu cerība, viņu ticība var būt mūsu, mēs varam piedzīvot tos apsolījumus, kuri bija viņiem. Mēs esam tikai tālā galā milzīgajam „liecinieku pulkam” (Ebrejiem 12:1).
(turpinājums sekos)
Adventistu problēmas ar Atklāsmes grāmatu (1) Adventistu problēmas ar Atklāsmes grāmatu (1) Reviewed by VA redakcija on pirmdiena, februāris 25, 2019 Rating: 5

Nav komentāru:

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.