Saukļi un realitāte – trīs eņģeļu vēsts Latvijā

Aicinājumi pasludināt 3 eņģeļu vēsti skan kā labs sauklis. Tomēr, ko tas nozīmē, cilvēkiem ir gaužām neskaidrs priekšstats. Trīs eņģeļi ir skaists simbols un logo, kuru katrs saprot citādi. Tādu secinājumu mums nācās izdarīt, aptaujājot adventistus Latvijā.

Ko adventisti Latvijā šodien domā par 3 eņģeļu vēstīm un baznīcas vadības aicinājumiem tās pasludināt? Pēc Aida Tomsona publicētajām pārdomām saņēmām vairākus mudinājumus turpināt iesākto tematu. Ko mēs vispār ar šīm vēstīm saprotam? Vai šis aicinājums cilvēkus šodien uzrunā? 

Jau no pašas konfesijas dibināšanas tieši trīs eņģeļu vēstīs Adventistu baznīca ir saskatījusi savu īpašo misiju un uzdevumu. Vēsts, ko Atklāsmes grāmatas 14.nodaļā pasludina eņģeļi, ir adventes vēsts, kura jāpasludina laiku galā; tieši šī iemesla dēļ adventes kustība ir izsaukta esamībā – par to bija pārliecināti 19.gadsimta adventistu pionieri.

Kopš tā laika ir pagājis vairāk nekā 150 gadu. Ļoti daudz kas mainījies. Vēsts ir nonākusi citā kultūras telpā. Draudze ir kļuvusi pasaulplaša, daudzu valstu vēsturē kristietībai ir citi akcenti un citas aktualitātes. Arī adventisti ir mainījušies. Vai tas ir labi?

Pašreizējo baznīcas vadītāju Tedu Vilsonu jaunās tendences satrauc, jo viņš daudzkārt ir aicinājis atgriezties pie sākotnējām vērtībām un apzināties Adventistu baznīcas īpašo misiju. Viņš arī ir mudinājis sludināt 3 eņģeļu vēstis. Bet ko tas nozīmē? Ko vajag sludināt? Ko mēs vispār ar šīm vēstīm saprotam? Un vai mēs to darām?

VA redakcijā nolēmām veikt plašāku aptauju, kādu līdz šim nebijām īstenojuši. Apņēmāmies uzrunāt vairākus desmit dažādas paaudzes cilvēkus daudzās Latvijas draudzēs. Ko viņi šodien domā par 3 eņģeļu vēstīm un to pasludināšanu? Paldies visiem, kas iesaistījās un uzrunāja. Šis bija komandas darbs. Un lai gan mēs nevaram pretendēt uz socioloģisku precizitāti, tomēr, aptaujājot adventistus no 13 Latvijas draudzēm visos reģionos, atbildes raisa vairākus secinājumus.

Nav aktuāli

„Ko nozīmē 3 eņģeļu vēsts? Hm, nezinu, neesmu par to domājis. Kas tur bija rakstīts?” Apmēram katrs ceturtais atzina, ka nemaz lāgā nezina, par ko ir runa. Tikai pēc tam, kad atgādinājām vēsts tekstu, dzirdējām „Ā, nu jā. Hm, tas varētu nozīmēt…”
Mums nācās secināt, ka diezgan daudziem adventistiem šīs vēstis šobrīd nešķiet aktuālas. Kā sacīja viens brālis no Rīgas (ne visi aptaujātie vēlējās, lai publisko viņu vārdus, tāpēc nolēmām tos rakstā neminēt): „Mani šīs vēstis kaut kā nepiesaista. Es vairāk domāju par citām vēstīm, kas man ir aktuālākas.”

Lūk, dažas atbildes:

• „Nu labi, es jau zinu. Bīsties Dievu un … man jāsāk domāt… un pielūdziet. Tad: izejiet no… no kurienes tur jāiziet, Bābeles vai kur? Es to galvā nepaturu. Jāpaskatās. Tā bija Atklāsmes grāmata 14. nodaļa? Redzi, es pat zinu, kurā nodaļā! “Bīstieties Dievu un slavējiet.” Jā, to es atceros. “Kritusi varenā Bābele,” – kam tad es to sludināšu?”
• „Man tiešām grūti pateikt, es neesmu iedziļinājusies un pati izpētījusi, pat neesmu šo tekstu sen lasījusi.”
• „Laikam neko nevarēšu pastāstīt. Jo es vēl pati neesmu izpratusi šo vēsti. Un neesmu arī sapratusi, kāpēc adventisti tai pievērš tik lielu uzmanību.”
• „Ņemot vērā to, ka šī 3 eņģeļu vēsts ir ļoti specifiskā grāmatā, kura ir uz simboliem būvēta, tas ir kā zīmogs, kas man aizliedz tulkot to personiski, jo neesmu tā laika cilvēks un nedomāju simboliskos jēdzienos. Es arī neredzu savā apkārtnē kādu, kuram Dievs būtu uzticējis universāli tulkot simbolus, kā tie būtu saprotami.”

Interpretācijas

Absolūtais vairākums par trīs eņģeļu vēstīm bija dzirdējis. Un pat aptuveni zināja, kā šīs vēstis uzrakstītas Atklāsmes grāmatā. Taču atbildes uz jautājumu, ko tās nozīmē, bija negaidīti atšķirīgas. Lai gan lielākā daļa zināja par 19.gadsimtā tapušo adventistu skaidrojumu, mums nācās secināt, ka katrs to uztver jeb saprot atšķirīgi. Tiesa, mēs apjautām, ka ļoti būtiski ir tas, kā jautājums tiek formulēts. Ja prasījām, ko šīs vēstis nozīmē, tad daudzi atminējās adventistu vēsturisko skaidrojumu. Tiklīdz jautājām, ko jums nozīmē pasludināt 3 eņģeļu vēstis, atbildes bija gaužām atšķirīgas. Kāpēc tā, par to mazliet vēlāk.
Ja būtu jāapkopo izskanējušās atbildes, varētu sacīt: vairums adventistu uzskata, ka šīs ir vēstis par Kristus nākšanu. Un aicinājumi pasludināt trīs eņģeļu vēsti nozīmē pasludināt Kristus atnākšanu: godājiet Dievu, jo Jēzus drīz nāks!

Lūk, dažas no atbildēm:

• „Tā ir vēsts par Kristus nākšanu. Un par to, kas mums jādara, kāda ir mūsu atbildība Dieva priekšā. Tā ir vēsts par raksturu, par ko mēs visi cīnāmies. Par to, ka Dievs ir uzticams: ko Viņš teicis, to Viņš arī pilda. Un pildīs līdz galam. Ka viss notiks tā, kā Viņš ir teicis. Ka ir 10 baušļi, kā tie Bībelē ir doti. Tie nav mainījušies, un Dievs arī nav mainījies.”
• „Es zinu, vecie adventisti grib, lai mēs sludinām sabatu, Dieva baušļu turēšanu, iespējams, tur ir arī anti-katoliskais noskaņojums. Bet es šīs vēstis saprotu citādi. Man tā ir Dieva idejas sludināšana, kas atklāj Dieva raksturu. Mūsdienu kontekstā tas varētu nozīmēt, ka Dieva principi dzīvē darbojas, bet pasaules vai velna princips, lai arī viņš ļoti daudz ko apsola, nav ceļš, kas nes laimi un attīstību.”
• „Dodiet godu Dievu un ticiet Viņam- tā ir trīs eņģeļu vēsts. Viņu ir jāgodina, lai kādi mēs būtu. Mums ir iespēja atzīt, ka Viņš ir Dievs, kas vēlas sniegt iespējas, cerību un nākotni. Mums nav jāiet bojā grēkā. Un ja Tu jautā par zvēra zīmi, tas ir vēl vienkāršāk. Man ir kaimiņš, kuram es saku: Dievs tev sagatavojis brīnišķu dzīvi, bet ko Tu izvēlies? Vienā cigareti, otrā pudeli! Kurā rokā tad Viņš Tev lai iedod pestīšanas dāvanu? Tas ir tas zvērs, kas Tevi moka, pretinieks. Izņem pudeli un sāc meklēt darbu, un redzēsi, ka zvērs no Tevis atkāpsies.”
• „Tā ir vēsts par brīvību. Brīvību no grēkiem. Dievs dod laimi, kad tu esi brīvs no grēka. Viss griežas ap cilvēka attiecībām ar Dievu. Kas man traucē šīm attiecībām, no tā vajag atbrīvoties.”
• „Eņģeļu vēstis satur evaņģēliju jeb labo vēsti. Pirmais eņģelis aicina dot Dievam godu un pielūgt Viņu. Pēdējās cīņas noslēgums būs par pielūgsmi: par ko mēs interesējamies, ko lasām, par ko runājam - to mēs pielūdzam. Atnākusi Viņa tiesas stunda. Vēsts ir par tiesu. Mēs gaidām, kad beidzot grēks un ciešanas tiks iznīcinātas uz visiem laikiem. Otrs eņģelis paziņo par Bābeles jeb ļaunuma sistēmas sabrukumu. Un trešais eņģelis paziņo, ka mēs nevaram atrasties nenoteiktā stāvoklī. Vai nu mums ir Jēra zīmogs, vai ienaidnieka nometnes zīmogs. Ja ticam un pieņemam Jēra asinis, Dievs mūs ir apzīmogojis ar savu zīmogu. Mēs ar savu dzīvi apņemamies nostāties Dieva pusē un apliecināt savu uzticību Viņa likumiem.
• „Šīs vēstis ir evaņģēlijs. Kas pieņem Kristu, tas nenāks tiesā. Evaņģēlijs nozīmē, ka cilvēks pats nevar izglābties. Cilvēki, kuru dzīvē ir Kristus, mīl citus, paklausa Dievam, un viņiem sirdī ir miers.”  

Teorija un prakse

Viena lieta ir runāt saukļos. Otra- stāstīt par personisko pieredzi. Un šajā ziņā atbildes atklāja ļoti pretrunīgu ainu.
Kamēr jautājums tika uzdots šādi: „Vai mums vajag pasludināt 3 eņģeļu vēstis?”, atbildes bija diezgan līdzīgas – „vajag!” Tikai daži par to šaubījās. Pāris cilvēku izteica pārliecību, ka vēstis būs jāpasludina vēlāk, kad pienāks īstais laiks- šobrīd ir laiks tikai pirmā eņģeļa paziņojumam. Nebija pārliecināti arī tie, kuriem šīs vēstis nešķiet aktuālas. Bet arī no viņiem kādi teica, ka sludināt droši vien vajadzētu.
Taču bija arī ļoti pārliecinošas atbildes:

• „Daudzi mācītāji un draudzes pret šo vēsti attiecas bez vajadzīgās nopietnības. Tā ir galvenā vēsts, jo ir jāpasludina gala laiks! Esmu dusmīgs uz tiem, kas neliecina par pēdējām dienām.”
• „Mūsu draudzes vēstij ir jābūt sabalansētai, un tas nozīmē, ka jābūt arī šīm vēstīm.”
• „3 eņģeļu vēsti jāpasludina ļoti skaļi, kā ar bazūni, lai visi dzird!”

Tomēr aina mainījās, tiklīdz mēs jautājām: „Vai un kā jūs personiski pasludināt šīs vēstis?” Aicinājām dalīties ar savu pieredzi. Lūk, kādas atbildes saņēmām:

• „Vai es pati sludinu?... Nē! Es trīs eņģeļu vēsti neizceļu. Liecinot cilvēkiem, es par to nedomāju. Es pamatā vados no tā, kā Svētais Gars man liek runāt. Man laikam ir cita misija. Es vairāk darbojos ar žēlsirdības darbu, skatos, kādas ir cilvēku fiziskās vajadzības. Mēs arī kopā pielūdzam, un es runāju vairāk par to, kā es saprotu visu vajadzību atrisinājumu.”
• „Speciāli es tomēr nesludinu. Esmu domājusi, kā to pasludināt pozitīvā veidā. Man no bērnības ir atziņa, ka trīs eņģeļu vēstis ir vērtība, bet kādreiz, pirms daudziem gadu desmitiem, bija likti nepareizi uzsvari, un esmu domājusi par to, kādiem tad mūsdienās vajadzētu būt pareizajiem uzsvariem?”
• „Es to sludinu, piemēram, darbā, kad man jautā, kāpēc nestrādāju sabatā. Es vienmēr cenšos teikt, ka ir ne tikai nesmuki, bet vispār stulbi neuzturēt attiecības ar savu dzīvo Tēvu.”
• „Neesmu no tiem, kas uzskata, ka vajag pastāvīgi saukt: „Vilks aitās.” Mūsu draudze pārāk spiež uz to, ka Kristus tūlīt nāks. Kristiešiem svarīgāk ir dzīvot tā, lai visi redz, kas tu esi. Un ne visu es arī saprotu, ne visam piekrītu, kā draudze skaidro.”
• „Kad es sludinu, es nesaku, ka tās ir trīs eņģeļu vēstis. Man neliekas nopietni runāt par kaut kādiem eņģeļiem, kas lidinās pa gaisu. Es saku, ka Dievs ir trīsvienīgs. Un es cenšos Dievu atklāt ar labiem darbiem. Bet to, ka ir gala laiks, to man tā īsti nesanāk runāt.”
• „Es aptvēru, ka tas ir nopietni tad, kad sapratu, ka šī vēsts adventisma kustībai pamatā. Bet ar cilvēkiem runājot, jāatzīst, esmu runājusi par Dievu vispār. Ka viņš tik ļoti ir mūs mīlējis, ka atdevis savu Dēlu, un tā ir mūsu atbildība izvēlēties Viņam sekot. Bet par trīs eņģeļu vēstīm neesmu runājusi. Es saprotu, ka tas ir svarīgi, bet nejūtos tik stipra, lai varētu to tā pasludināt. Laikam jau svarīgi, ja cilvēki saprot savu vajadzību pēc Jēzus. Tad jau viņi paši izies ārā no turienes, kur valda apmāns. Bet izskaidrot cilvēkiem trīs eņģeļus – tik pārliecināta es nejūtos. Viņiem taču tā būs kā ķīniešu valoda! Cilvēkiem vispirms vajadzīga pestīšana. Nevar taču šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu. Citādi viņi nākamreiz ar mani vairs nerunās.”

Traumatiskā pieredze

Trīs no mūsu aptaujātajiem cilvēkiem atzina, ka viņiem doma par 3 eņģeļiem izraisa sliktas asociācijas. Kāda sieviete pat sacīja, ka viņai šis vārdu savienojums izsauc šermuļus, jo bērnībā mamma par to ļoti biedējoši stāstījusi. Viņa minēja atslēgvārdus - zvērs, katoļi, mocības. Un viņa par to gan negribētu runāt.

Vēl viena atbilde:

• „Dzimām adventistu mācītāja ģimenē, un mums jau bērnībā vajadzēja zināt no galvas Bībeles pantus no Atkl. 14 nodaļas. Teikšu godīgi - nekādas pozitīvas emocijas mūsos šī vēsts neizsauca - tieši otrādi. Arī tagad mēs, vecie adventisti, ļoti agresīvi izturamies pret tiem, kas domā citādi, kas ģērbjas citādi un neizprot lietas kā mēs. Jā, mēs saprotam šo vēsti tā, kā tas ir rakstīts grāmatā „Lielā Cīņa”, un tam piekrītam, bet, lai varētu to pasniegt apkārtējiem un pasaulei, sākumā jāizcīna cīņa pašam ar sevi un savu "es", patiesi jāiemīl katrs citādi domājošs cilvēks, jāpārstāj nosodīt un kritizēt… Tikai tad, kad cilvēks jūt, ka neesam pret viņiem vienaldzīgi, kad mūsu dzīve dos pareizu priekšstatu par Pestītāju - mēs varam vērst viņa skatu uz lielo tiesu, kas tagad notiek jau pār dzīvajiem; mīlestību uz Dieva likumiem, ieskaitot sabatu, kas ir Dieva zīmogs. Atkl.14;12 teikts: " Šeit vajadzīga svēto pacietība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību." Mums ir Dieva baušļi, bet nav "svēto pacietības", un mēs dodam nepareizu liecību par Jēzu; kaut gan Bībele skaidri nosaka trīskārtīgas eņģeļu vēsts pamatprincipus, kas uzrakstīti Jes.1:17: "Mācieties labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!"

Secinājumi

Adventistu baznīcas logo pamatā ir trīs eņģeļi. Tas ir kļuvis par konfesijas zīmolu. Taču bieži, gadiem ejot, zīmola saturiskā nozīme zūd vai mainās. Varētu minēt virkni piemēru. Vai tas ir noticis arī ar šo zīmolu? Daļēji. Konfesijas vēsturiskais, sākotnējais skaidrojums simbolu piepildītajai vēstij lielākajai adventistu daļai joprojām ir zināms. Par to mēs pārliecinājāmies. Un tomēr tas nekādā veidā nesaskan ar atsaukšanos aicinājumiem pasludināt šo skaidrojumu pasaulei. Šajā ziņā saturs laika gaitā ir būtiski mainījies.

Godīgi sakot, neviens no aptaujātajiem neatzina, ka viņš cilvēkiem, kurus satiek, sludina 1844.gada tiesu, to, ka visas pārējās baznīcas (izņemot viņa draudzi) ir Bābele un ka par svētdienas svinēšanu viņš piedzīvos briesmīgās mocības. Izteikt saukļus un personiski to sludināt ir divas dažādas lietas. 

Mums nācās secināt, ka dažiem kādreizējā izpratne šķiet aplama. Vieni to noraida vispār, citi domā, ka nepareizi ir uzsvari. Bet liela daļa uzskata, ka tas vienkārši tagad nav aktuāli. Iespējams, šīs vēsts būs vajadzīga nākotnē, bet šobrīd ir citi accenti.

Lai gan cilvēki bija dzirdējuši aicinājumu pasludināt trīs eņģeļu vēstis, viņi to lielā mērā nav attiecinājuši uz sevi. Un, jautāti par pašu pieredzi, apjuka. Tie, kas sacīja, ka šo vēsti pasludina, lielākoties runāja par kristietības pamatprincipiem. Par to, ka Dievam jātic, ka Dievs ir trīsvienīgs utt.

Būtībā aicinājums pasludināt 3 eņģeļus ir sauklis. Cilvēki pie tā ir pieraduši un šo saukli interpretē katrs citādi. Vai tas ir labi? Uz šo jautājumu katrs var atbildēt pats.

Noslēgumā vēl kāda doma no vienas māsas Liepājā: „Adventisti jau nav vienīgie, kas sludina trīs eņģeļu vēsti. Daudzi to dara, un tā nav tikai mūsu baznīcas ekskluzīva vēsts. Varbūt ir pienācis laiks palūkoties apkārt un paklausīties, ko citi sludina? Tiesa, mums ir unikāla interpretācija šajā jautājumā, bet varbūt ir pienācis laiks to pārskatīt? Jo atvērtāki mēs būsim, jo paši būsim bagātāki.” 

„Vēstis adventistiem” redakcija pateicas visiem cilvēkiem, kas atsaucās mūsu aptaujai (Rīgas I, Rīgas V, Rīgas VII, Korintas draudze, Smiltenes, Jēkabpils, Līvānu, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Tukuma, Bauskas un Cēsu draudzē).