Izplatītākās teorijas par pirmsākumiem

Kopš 1859.gadā tika publicēta Darvina grāmata "Sugu izcelšanās", ir notikusi izteikta cilvēku polarizācija jautājumā par pasaules pirmsākumiem. Tie no mums, kuri uzaugām padomju laika ateistiskā komunisma ideoloģijas laikā, skolās mācījās darvinisma teoriju kā pierādījumu tam, ka Dievs neeksistē un Bībeles radīšanas stāsts ir tikai sena teika. Tam pretstatā Dievam ticīgie cilvēki ieņēma pretēju pozīciju un uzskatīja, ka modernā zinātne, izmantojot vienpusēju informāciju un teorētiskus prātojumus, meklē iespēju, kā noliegt Dievu un iznīcināt reliģiju. Kaut arī mūsdienās šīs divas nometnes vairs nav tik naidīgas, tomēr evolūcijas un kreacionisma teorijas atrodas pamatā visām citām teorijām par pasaules pirmsākumu un joprojām met izaicinājumu viena otrai.

Uzreiz jāpaskaidro, ka šis ir mūsu pašu apkopojums teorijām. Šādu “zinātnisku” iedalījumu jūs neatradīsit, jo pret vairumu, ja ne pret visām citām pieejām, izņemot darvinistisko evolūciju, zinātne ir, maigi izsakoties, skeptiska.  Un tomēr realitātē aina ir krietni atšķirīga. It īpaši reliģiozajā ASV daudzi cenšas savietot savu ticību Dievam ar zinātniskajiem atklājumiem. ŠĪ iemesla dēļ ir vairāki salīdzinoši populāri skaidrojumi, kā traktēt redzamo dabā. Turklāt socioloģija rāda acīmredzamu aizu, kuru nav iespējams bez interpretācijas pārvarēt. Absolūtais vairums cilvēku uz zemes tic kāda augstāka spēka vai Dieva eksistencei. Pat vissekulārākajā pasaules daļā Rietumeiropā tikai 26 procenti ir ateisti vai agnostiķi. Bet ASV tādi ir vien 10 procenti (Pjū pētniecības centra 2017.gadā veiktās aptaujas dati).

Iepriekšminētais realitātē ir radījis dažādus skaidrojumu novirzienus, kā savietot zinātniskos atklājumus un faktus ar ticību dievišķam. Šajā nelielajā rakstā pieminēsim izplatītākos.

Darvinistiskā evolūcija. Visi par to ir mācījušies skolās, tādēļ plašāks skaidrojums nav nepieciešams. Zinātne iziet no pieņēmuma, ka visu vajag skaidrot bez pārdabiskā meklēšanas. Tādēļ visa pamatā ir nejaušais pirmsākums. Tas, par ko evolucionisti ir pārliecināti – ka ir notikusi attīstība, un no vienšūnu organismiem ir attīstījies tas, ko mēs šodien pasaulē redzam. Protams, ir dažādas versijas par to, kā viss sācies – daudzās teorijas šajā rakstā, šķiet, nav vērts pieminēt. Tomēr zemes dzīļu (un zināmā mērā arī kosmosa) izpēte atklāj, ka ir notikusi attīstība, un diskusijas lielākoties ir tikai par to, kā tas ir noticis.

Teistiskā evolūcija. Šis ir viens no populārākajiem skaidrojumiem starp tiem, kuri tic kādam augstākam spēkam, Dievam. Teistiskās evolūcijas piekritēji uzskata, ka viņi vispilnīgāk spēj atbildēt uz daudziem jautājumiem, arī uz tiem, kas darvinistiem rada būtiskus izaicinājumus. Kā zināms, Darvina mācības pamatā ir dabiskās atlases princips – izdzīvo stiprākais, un izaicinājumi liek mainīties, evolucionēt, attīstīties. Tomēr grūti atbildāmi ir jautājumi par acīmredzamo, kas izdzīvošanai, šķiet, ne tikai nav nepieciešams, bet pat traucē – tās ir morālās vērtības tādas kā līdzjūtība, vēlme palīdzēt, uzupurēties, mīlestība, nepieciešamība pēc estētiskā utt.

Teistiskās evolūcijas pamatā ir pārliecība, ka aiz visiem evolūcijas procesiem stāv Dievs, un tieši Viņš ir visa pirmsākums un Radītājs. Arī šajā izpratnē ir ļoti dažādas variācijas. Sākot no vienkāršākās pieejas, ka Dievs ir bijis tikai sākotnējo likumu Radītājs, līdz pārliecībai, ka tieši Viņš ir bijis klāt un rūpīgi jaunradījis visos evolūcijas procesos.

Šai izpratnei zaļo gaismu devusi lielā Romas katoļu baznīca, un to atzīst arī daļa protestantu, tajā skaitā kādi adventisti. Pārdošanā atrodama ne viena vien adventistu zinātnieka grāmata, kurā viņi skaidro, kā ir nonākuši līdz šai pārliecībai. Lasītāji, protams, nojauš, ka šīs pieejas lielākais izaicinājums ir to saskaņot ar Bībelē atrodamo radīšanas stāstu. Tas savukārt jau ved nākamajās diskusijās par Bībeles tekstu interpretāciju un izpratni.

Apzinātā radīšana (Intelligent Design). Iespējams, šis vārdu savienojuma latviskojums nav labākais, tomēr tāds tiek izmantots Vikipēdijā. To varētu tulkot arī kā “saprātīgais dizains”. Lielā mērā šī ir līdzīga teorija kā teistiskā evolūcija, tikai tajā izpaliek jēdziens Dievs. Ņemot vērā reliģisko daudzveidību, ASV tā ir kļuvusi populāra. Arī tās pamatā ir izpratne par evolūciju, aiz kuras redzama augstāka spēka ietekme. ID piekritēji saka, ka viss, ko atklāj daba, rāda, ka aiz tā stāv neaptverama gudrība un saprāts, kaut kas, kas ir izveidojis visu tik brīnišķu un grūti pat aptveramu. Netiek lietots vārds “Dievs”, taču tiek uzsvērts, ka tikai milzīga gudrība varēja likt izveidoties tādai pasaulei, kādu mēs šodien redzam.

ID raksturojas arī ar to, ka pašreiz neizskaidrotās parādības, piem., dzīvības rašanos, Kembrija eksploziju (pēkšņa dzīvības formu dažādības rašanās kembrija periodā) u.c. izmanto kā pierādījumus "saprāta" esamībai jeb iejaukšanās aktam dabīgajos procesos. Turpretim ateistiskās evolūcijas piekritēji neizslēdz, ka, laikam ejot, zinātnieki var atrast šīm parādībām dabisku/zinātnisku skaidrojumu.

Senā radīšana jeb Vecās zemes kreacionisms. Šai pieejai ir kristīgas saknes. Tie ir centieni savietot Bībeles radīšanas aprakstu ar arheoloģijas, paleontoloģijas, astronomijas un daudzu citu zinātņu zināmajiem faktiem. Pamatā ir pieeja, ka Bībelē aprakstītās radīšanas dienas nav burtiskas, bet runa ir par gariem laika periodiem. Parasti atsauce ir uz Pētera rakstīto, ka Dievam tūkstoš gadi ir kā viena diena. Līdz ar to Dievs visu ir radījis, taču tas nav noticis sešās burtiskās dienās.

Protams, šai pieejai ir savi būtiski izaicinājumi – gan zinātniski, gan tekstuāli. Tomēr šī ir salīdzinoši populāra pieeja ne tikai ASV. Savulaik, uzstājoties ar lekciju adventistu draudzē, tai atbalstu pauda arī tāds Latvijā pazīstams zinātnieks kā Ivars Kalviņš.

Nesenā radīšana jeb Jaunās zemes kreacionisms. Šī adventismam ir vispazīstamākā pieeja. To aktīvi atbalsta baznīcas vadība, tāpēc tai plašāks skaidrojums nav nepieciešams. Tā balstās uz pieeju, ka visa pamatā ir Bībeles teksts, un pārējie zinātnes fakti jāpiemēro tam. Bībeles pirmās nodaļas tiek saprastas kā burtisks pasaules radīšanas apraksts, kas noticis nedēļas laikā pirms apmēram 6000 gadiem. Publicētie zinātniskie atklājumi, kas ar šo pieeju nesakrīt, parasti tiek apšaubīti, un tiem tiek meklēta sava interpretācija. Interpretācijas variācijas ir atšķirīgas. Tomēr šīs pieejas atbalstītāji lielākoties balstās uz pieņēmumu, ka zinātne visu nespēj izskaidrot, un svarīgākais ir ticība.

Jāatzīst, ka šis ir ļoti vispārējs iedalījums. Starp minētajām pieejām ir arī daudz variāciju. Mikroevolūciju atzīst praktiski visi – bet ir dažādi viedokļi, kur ir robeža starp evolūciju un jaunradīšanu. Adventisma vidē ir arī centieni apvienot vairākas pieejas. Piemēram, ir mēģinājumi apvienot kreacionismu ar teistisko evolūciju. Tāpat ir pazīstama teorija, kas apvieno vecās un jaunās zemes kreacionismu. Pāris rakstus veltīsim arī šādiem skaidrojumiem.

Vienu lietu ir jāņem vērā. Lai katru no teorijām varētu pamatot, ir nepieciešams grāmatas apjoms. Angļu valodā par šo tematu ir pieejama plaša izvēle. Tādēļ mēs savos rakstos dažādās pieejas varam tikai ieskicēt. Tiem, kam interesē, protams, ir vērts pašiem meklēt, lasīt un lūkot nonākt pie saviem secinājumiem.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Komentāra publicēšana