Ko tajā mācīs?

Misijas skola – 2.turpinājums:

Mēs visi esam aicināti kļūt par misionāriem. Kad runa ir par inženieriem vai skolotājiem, mēs visi labi saprotam, ka šajā sfērā ir vairākus gadus jāmācās, lai kļūtu par labiem savas jomas profesionāļiem. Taču tad, kad runa ir par misionāriem, mums šķiet, ka pietiek ar to, ka eju uz draudzi. Es taču mācos Bībeli, no rītiem lasu, gan jau es automātiski ar katru gadu kļūšu par labāku misionāru. Draudzē mums ir daudz tādu misionāru. Taču cik efektīvāki mēs būtu, ja intensīvi mācītos, kā komunicēt ar cilvēkiem, kā atrast ceļu pie cilvēku sirdīm, kā paskaidrot Bībeli un tamlīdzīgi.

Tā saka Valdis Zelčs, skaidrojot, kāpēc ir vajadzīga Misijas skola. Tas arī ļauj nojaust, ko skolā mācīs. Nojaust – jo precīza mācību programma, šķiet, vēl nav gatava. Kad jautāju par konkrētiem skolotājiem, Inga saka, ka viss vēl ir procesā. To atzīst arī Skolas padomes priekšsēdētājs Valdis Zilgalvis, neslēpjot, ka viedokļi par skolas mācību saturu ir atšķirīgi. Valdis apmācībās procesā vairāk gribētu iesaistīt baznīcas atzītos akadēmiskos mācībspēkus, piemēram, no Ņūboldas koledžas vai Endrjūsa universitātes. Savukārt Inga Šļakota gribot dzirdēt tos cilvēkus, kurus viņa jau pazīst un kuriem uzticas, piemēram, no Matesona Misijas skolas. Inga gan vēlāk sarunā ar VA uzsver, ka viņa uzticas un novērtē arī akadēmiskos mācībspēkus, un labprāt uzklausa ikvienu ieteikumu. Taču domā, ka galvenā viedokļu atšķirība ir par teoriju un praksi. Valdim ļoti būtiski esot misijas skolā iekļaut pietiekami daudz teoloģijas, viņai savukārt gribas, lai viss ir maksimāli praktisks – teoloģijas apguvei esot citas institūcijas.

Nav noslēpums, ka adventistu vidē Latvijā daudzi oficiālās baznīcas sniegtajai izglītībai neuzticas. Viņuprāt, tā ir pārāk attālinājusies no adventistu kustības pirmsākumiem. Viņi grib pētīt Elenas Vaitas rakstus, un, cik saprotams, lielā mērā izpratne par misijas darbu arī šajā skolā balstīsies uz E.Vaitas dotajiem padomiem. Inga gan uzsver, ka viņi nav starp tiem, kas nenovērtē adventistu koledžās un universitātēs iegūstamo izglītību.

Kad jautāju, vai Misijas skola būs stingri konfesionāla, Inga pārprasa, ko es ar to domāju? Jautāju, vai pasniedzēju vidū varētu būt arī kāds no ne-adventistu vides? Zinu, ka par misijas darbu runāt varētu arī, piemēram, baptistu brāļi un māsas. Inga pieļauj, ka atsevišķās jomās varētu piesaistīt ārpus draudzes esošus profesionāļus, piemēram, komunikācijas sfērā vai psiholoģijā. Piebilstot, ka pravietojumu skaidrošanu gan mācīs saskaņā ar tradicionālo adventistu izpratni.

Nojaušams, ka mācību programma vēl tikai tiek veidota, ņemot vērā studentu līdzšinējo pieredzi. Izrādās, pieteikušies mācībām ir 9 jaunieši vecumā no 20 līdz 36 gadiem (projekts bija rakstīts 12 cilvēkiem). Dažiem ir augstākā vai profesionālā izglītība, citiem tādas nav. Tiem, kas ir bez konkrētas izglītības, šīs mācības būtu iespēja 2 gadu laikā izvērtēt, kas ir viņu dzīves aicinājums. Skola varētu piedāvāt to, ko pasaulē sauc par karjeras konsultantu palīdzību – palīdzēt atklāt katram viņa spējas un talantus. Starp mācību priekšmetiem varētu būt arī koučings. Inga Šļakota un Valdis Zelčs skaidro, ka tas pat ir vēlams, lai piesakās jaunieši bez iepriekšējās izglītības pieredzes. Valdis saka tā: „Es redzu, kas notiek ar maniem draugiem. Jaunieši beidz augstskolu, un tad pasaules kompānijas nopērk viņa laiku, viņu talantus, un viņu ikdienas 8 stundas paiet lielo kompāniju ofisos, lai gan viņi varētu daudz efektīvāk darboties draudzes labā. Mēs piedāvājam jauniešiem kļūt par pilna laika darbiniekiem draudzē.”

2 gadus, kamēr jaunieši mācīsies, viņi skaitīsies Bībeles strādnieki konkrētās draudzēs.
Vispirms piecas nedēļas būs teorētiskās mācības. Un jau tūdaļ, pēc 5 nedēļām, visiem mācekļiem būs jādodas praksē uz kādu no vietējām draudzēm. Kā skaidroja Inga Šļakota, viņa neredz jēgu no teorētiskas mācīšanās, ja iegūtās zināšanas netiek tūlīt liktas lietā. Tādēļ šī nebūs skola ar savām telpām un algotu pastāvīgo personālu. Ik pa divām nedēļām visi atkal ieradīsies Rīgā uz nākamajām mācībām, turklāt šajā laikā varēs dalīties ar pieredzi, izvērtēt, kas no praktizētā ir izdevies un sekmīgs, kas nē. Tā būs pastāvīga teorijas un prakses apvienošana divu gadu garumā.

Šajā ziemā un pavasarī iniciatori aicinājuši pieteikties tās draudzes, kuras būtu ieinteresētas Bībeles strādniekos, nodrošinot viņus gan ar mājvietu, gan piedāvājot mentora palīdzību un nepieciešamo atbalstu. Atsaucās 12 draudzes. Tā kā šobrīd pieteikušies 9 studenti, tad iespēja viņus uzņemt būs 4-5 draudzēm, jo visi studenti darbosies pa diviem. Taču Inga atzīst, ka jūnija beigās vēlreiz atvērs pieteikšanās iespēju. Tas nozīmē, ka vēl 3 vietas skolā ir brīvas jeb vakantas. Ja būs vairāk gribētāju, tad Bībeles strādnieki būs 6 draudzēs.

Lai gan saruna ar Ingu un Valdi noris ticības pilnā gaisotnē, ka jau augustā mācības sāksies, skolas padomes priekšsēdētājs Valdis Zilgalvis atzīst, ka viss nav tik vienkārši. Kā saka V.Zilgalvis, ticība reizēm mēdz būt tik liela, ka tā nerēķinās ar realitāti. Viņš ir noraizējies par finansēm. Vai nauda šim projektam būs, tas mūsu sarunas laikā joprojām nav zināms.
Par to tad turpināsim nākamajā rakstā: Finanses.

Rakstu sēriju sagatavojis žurnālists Aidis Tomsons, VA