Gandrīz puse adventistu ir apmierināti ar baznīcu un savu draudzi. Tikai 6 procentiem draudzē notiekošais ļoti nepatīk. To rāda aptaujas dati, kas visā pasaulē adventistu vidē veikta 2018.gadā.

Interesanti, ka vislaimīgākie par savu draudzi ir adventisti Ziemeļāzijas divīzijā (Japāna, Ķīna, Mongolija utt.), tur neapmierināto ar draudzi tikpat kā nav. Tāpat maz problēmu ir Austrālijā. Savukārt visnelaimīgākie ir Eiropā un ASV. Izteikts līderis ir mūsu Transeiropas divīzija, kur tikai katrs piektais atzinis, ka viņam baznīcā notiekošais patīk.

Tajā pašā laikā 82 procenti adventistu ir atzinuši, ka nepieļauj iespēju savas dzīves laikā mainīt konfesionālo piederību. Arī tie, kuriem nepatīk baznīcā notiekošais, lielākoties nav gatavi to pamest.

Aptauja ir atklājusi, ka adventisti bieži vien ir kūtri iesaistīties sociālajā dzīvē ārpus draudzes. Tiesa, aina šeit ir ļoti raiba.

Gandrīz identiski ir skaitļi, runājot par to, cik daudz cilvēki iesaistījušies savas draudzes kalpošanas aktivitātēs. Tomēr pārsteidzošākā ir saistība starp apmierinātību ar baznīcu un kalpošanu apkārtējai sabiedrībai. Ziemeļāzijā un Austrālijā, kur cilvēki ar notiekošo baznīcā ir visapmierinātākie, ir arī viskūtrākie palīdzēt pārējai ne-adventistu sabiedrībai.  Tāpat šajās divās divīzijas vairākums draudzes locekļu atzīst, ka viņi nenodarbojas ar liecināšanu un neiesaistās nekādās evaņģelizācijas aktivitātēs. Savukārt visaktīvākie kristieši dzīvo Dienvidāzijā. Piemēram, Indijā absolūtais vairākums adventistu labprāt liecina un praktiski palīdz citiem cilvēkiem savā apkaimē.

Jāatzīst, ka šie skaitļi šobrīd prasa rūpīgu analīzi, lai izdarītu secinājumus. Atgādinām, ka Adventistu baznīcas rīkotajā socioloģiskajā aptaujā 2018.gadā piedalījās gandrīz 65 tūkstoš adventistu visā pasaulē.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru