Atklāsmes grāmata. Interpretācijas metodes

Kad skaidrojam Atklāsmes grāmatu, ir jāatceras divi svarīgi aspekti.
Pirmkārt, Atklāsmes grāmata ir iepriekšējo 65 Bībeles grāmatu piepildījums. Tajā atrodami simtiem citātu, atsauču un norāžu gan no Vecās, gan jaunās Derības grāmatām. Tas nozīmē, ka lasītājam ir jāizvērtē – vai Atklāsmes grāmata mērķtiecīgi atsaucas uz iepriekš paustām idejām, citātiem un norādēm, vai arī tā ir tikai sagadīšanās, ka Jānis piemin to, kas jau ir rakstīts iepriekš Bībelē?
Otrkārt, Jēzus sūta skaidrojošu eņģeli, lai palīdzētu Jānim saprast to, ko viņš redz. Piemērus, kad eņģelis vai eņģeļi izskaidro redzēto, varam atrast virknē pantu (5:2, 4-6; 10:7-11; 14:13; 17:1-3, 15-18; 19:9-10; 21:9-10, 15; 22:6, 8-11). Tāpēc Atklāsmes grāmatas pētītājiem lasot vajag pastāvīgi censties saprast, kas par konkrēto atklāsmi ir jau iepriekš sacīts Bībelē, un ko par to Jānim saka skaidrojošais eņģelis.

Četri pamatvirzieni

Pirms nepilniem 30 gadiem Britu muzeja krājumos bija apmēram 500 grāmatu un izdevumu, kuru autori pūlējās izskaidrot Atklāsmes grāmatu. Viens pētnieks visas grāmatas pārskatīja un secināja, ka nav pat divas grāmatas, kuras piedāvātu vienādus skaidrojumus. Tomēr visas grāmatas varēja iedalīt divās daļās. (1) tās, kuras 4.-20.nodaļu uzskata par vēstures notikumiem, un (2) tās, kuras šo Atklāsmes grāmatas sadaļu uzskata kā pravietojumu.

Kopš tā laika ir sarakstītas vēl daudz ievērojamas grāmatas un pētījumi, turklāt pašu autoru pārliecība par viņu metodes pareizību ir tikai pieaugusi. Interesanti, ka pēdējo gadu pētījumi gandrīz vienprātīgi šīs nodaļas uzskata par pravietojumiem (Lewis Sperry Chafer, Must We Dismiss the Millennium? [Florida: Biblical Testimony League, 1921]).

Ir četras galvenās Atklāsmes grāmatas interpretācijas metodes.

1. Vēsturiskā 
   12.gadsimtā Joahims no Fiores paziņoja, ka viņš ir saņēmis atklāsmi, kurā viņam paskaidrots, ka 1260 pravietotās dienas nozīmē vēsturiskos notikumus Rietumu pasaulē sākot no apustuļu laikiem līdz mūsdienām. Šo izpratni vēlāk atbalstīja tādi reformatori  kā Luters un Kalvins. Romas pāvestu viņi saredzēja kā antikristu.
   Šīs metodes lielākais mīnuss bija tas, ka Atklāsmes grāmatu nācās pārvērtēt katrā jaunā vēsturiskajā periodā (ja Joahimam aprakstītie notikumi bija piepildījušies līdz 12.gadsimtam, tad Lutera laikā tie piepildījās līdz 16.gadsimtam, adventisti piepildījumu saredzēja 19.gadsimtā, savukārt 20.gadsimta cilvēki jau pravietojumos saskatīja Napoleonu un Hitleru. Šī iemesla dēļ Bībeles pētnieki mūsdienās ir skeptiski pret šo interpretācijas metodi, taču tā ir populāra starp adventistiem un Jehovas lieliniekiem.


2. Pretērisms
   Pretēristi saka, ka Atklāsmes grāmata attēlo notikumus, kas notika Jāņa dzīves laikā (nevis nākotnes notikumus). Saskaņā ar šo uzskatu Atklāsmes grāmatā ir aprakstīti 1.gadsimta notikumi. Jāatzīst, pretēristu viedoklis ir viskomplicētākais, un saskaņā ar Grānta Osborna teikto, viņus var iedalīt trīs atšķirīgos virzienos.
• Daži pretēristi uzskata, ka grāmata ir par Romas vajāšanām un Romas impērijas krišanu.
• Citi pretēristi iebilst, ka Jāņa laikā vajāšanas nebija tik spēcīgas, un tādēļ liela daļa aprakstīto vajāšanu nebija īstas, bet drīzāk garīgā apziņas līmenī.
• Vēl citi pretēristi domā, ka grāmata bija sarakstīta pirms 70.gada mūsu ērā, tāpēc tā lielā mērā fokusējas uz Jeruzalemes un tempļa nopostīšanu 70.gadā.
Marks Hičkoks savā doktora disertācijā pretērisma idejas iedala šādās trīs kategorijās:
• Burtiski kritiskais jeb moderni vēsturiskais pretērisms. Saskaņā ar to Jāņa laika notikumi tiek attēloti Atklāsmes grāmatas simbolos.
• Daļēji ortodoksālais jeb mērenais pretērisms. Tas šodien ir viens no populārākajiem. Daļējie pretēristi tic, ka vairums no notikumiem, kas aprakstīti Atklāsmes grāmatā, notika pirmajā gadsimtā, tomēr daži no pravietojumiem vēl nav piepildījušies (Kristus otrā atnākšana, augšāmcelšanās un nākotnes tiesa).
• Nemainīgais, radikālais jeb pilnīgais pretērisms. Saskaņā ar to, visi Atklāsmes grāmatā redzamie apraksti ir notikuši pirmajā gadsimtā.


3. Ideālisti
   Ideālistiskais uzskats Atklāsmes grāmatas notikumus un tēlus neuztver kā vēsturiskus notikumus (vienalga, vai runa ir par pagātni, tagadni vai nākotni). Viņuprāt, Atklāsmes grāmatā ir simboli, kas reprezentē vienmēr aktuālās garīgās patiesības. Līdz ar to šīs patiesības ir aktuālas visiem kristiešiem laikā starp Kristus pirmo un otro atnākšanu.
   Saskaņā ar šo uzskatu, Atklāsmes grāmatā ir aprakstīta pastāvīgā cīņa starp labo un ļauno, tāpat kā cīņa starp pasauli un draudzi. Turklāt 20.nodaļā aprakstītā tūkstošgade nav nākotnes notikums, tas ir pēdējais posms, kurā tiek aprakstītas draudzes laikmeta beigas.


4. Nākotnes notikumi
   Daži no agrīnajiem baznīctēviem akceptēja nākotnes jeb futūristisko skatījumu. Tajā laikā šo uzskatu dēvēja arī par čiliasmu (grieķu valodā no vārda tūkstotis) Futūriskais uzskats pirms vairāk nekā 1000 gadiem izzuda, jo vispārēju atzinību ieguvu alegoriskā metode, kuru popularizēja Origēns. Taču tagad interese par to ir atgriezusies.
   Pašos pamatos futūristi Atklāsmes grāmatā (4.-22.nodaļa) aprakstīto saredz kā nākotnes notikumus, kurus mūsdienu ticīgie vēl nav piedzīvojuši. Lai gan ir zemestrīces, tornado, zibeņi un citas parādības, kas mūsdienās norāda uz Atklāsmes grāmatā redzamajiem aprakstiem, šie notikumi nav saistīti ar Atklāsmes īstajiem notikumiem. Kad šie notikumi sāksies, ticīgie skaidri sapratīs, ka ir sācies septiņu gadu satricinājumu periods.
   Futūrismā ir divi populāri novirzieni.
   
   • Atbrīvojošais uzskats. Tas balstās uz ideju, ka Dievs dažādos laikos „atpestī” jeb atbrīvo savus cilvēkus. Piemēram, Dievs solīja pestīšanu Ābrahamam, tad pestīšanu caur Likumu, tad sekoja Jēzus piedāvātā pestīšana žēlastībā. Tad Atklāsmes grāmata sola par pestīšanu un atbrīvošanu Debesu valstībā. Saskaņā ar šo uzskatu, draudze ir kā neliela daļa no Dieva plāna, jo Dievs vispirms piedāvāja izglābšanu jūdiem un pēc tam pagāniem. Draudzes laikmeta beigās draudze tiks „parauta”, un sāksies septiņu gadu satricinājuma periods. Šajā trauksmainajā laikā antikrists vajās 144 tūkstošus Israēlā, kuri būs kļuvuši kristieši. Septiņu gadu perioda beigās Kristus atgriezīsies, tiesās un tad valdīs pār zemi burtiskus tūkstoš gadus.
   • Otrs futūristiskais uzskats ir klasisks pirmstūkstošgades uzskats. Doma ir līdzīga, bet šeit galvenā nav atbrīvošanas ideja. Akcents ir liks uz Kristus atgriešanos, kas būs pēc 7 mocību jeb nelaimju gadu perioda, un to piedzīvos visa baznīca (ne tikai Israēls).

Lūk, šādi ļoti koncentrētā veidā var sistematizēt visas zināmākās Atklāsmes grāmatas interpretācijas metodes. Šo īso iedalījumu piedāvā mācītājs un teologs Kristofers L.Skots (christopherscottblog.com).

Nav noslēpums, ka vairums adventistu tradicionāli pieturas pie pirmās, vēsturiskās Atklāsmes grāmatas interpretācijas metodes, taču mūsdienu Bībeles pētnieku vidū tā nav populāra. Kāpēc gan tā? Nākamo rakstu sērijā jums piedāvāsim īsu ieskatu Adventistu baznīcas pirmsākumos. 19.gadsimta notikumi ASV lielā mērā ietekmējuši daudzo interpretācijas metožu rašanos, un tajā pašā laikā arī iezīmējuši Adventistu baznīcas īpašo nostāju.