Kas gan ir strīdīgākie aspekti, runājot par tradicionālo Atklāsmes grāmatas pravietojumu interpretāciju? Šī ir otrā daļa no Andrē Reisa raksta, kurš bija publicēts žurnāla „Spectrum magazine” vietnē. Autors ir uzrakstījis doktora disertāciju par Atklāsmes grāmatu, un šobrīd strādā pie grāmatas izdošanas. Tās nosaukums būs „Salīdzināšanās diena Atklāsmes grāmatā”.

Atklāsmes literārā žanra ignorēšana

Jāņa Apokalipse (jeb Atklāsme) ir visjaunākais, ievērojamākais radinieks lielā apokaliptisko rakstu ģimenē, kas pirmā gadsimta beigās cirkulēja Palestīnā. Starp tiem bija tādas kanoniskās grāmatas kā Daniela, Jesajas, Ecechiēla, taču arī daudzas ne-kanoniskas grāmatas, piemēram, Enoha grāmata, Hermas ganāmpulks (vismaz līdz 4.gadsimtam kristieši to uzskatīja par inspirētu), Dzīvnieku Apokalipse, Nedēļu Apokalipse, Ābrahama Apokalipse, Ādama Apokalipse, Pētera Apokalipse, Pāvila Apokalipse – es uzskaitīju tikai dažas.

Apokaliptiskā literatūra bija komplekss reliģiskās dievbijības, sabiedrības kritikas un garīgu brīdinājumu apvienojums, kas viss tika izteikts dramatiskā, simboliskā vīziju valodā, kurā bija iekļauti arī reāli cilvēki un notikumi. Būdama daļa no šāda literatūras žanra, Atklāsmes grāmata attēlo gan zemes, gan transcendentālas realitātes, lietojot simbolus un enigmas.

Piemēram, septiņas draudzes, kas minētas Atklāsmes 2.-3.nodaļa, ir patiešām īstas draudzes, kurām Jānis bija viņu brālis un biedrs, kurš bija izsūtīts trimdā uz Patmos salu (1:9). Savukārt 24 vecajie nav reāli vecajie, kuri mīt debesīs. Kontekstā mēs varam atrast norādes uz vismaz trim Vecās Derības prototipiem:
  1. 24 priesteru kalpošanas pienākumiem jeb kārtām svētnīcā (1.Laiku 24:3-19),
  2. 24 levītu vārtu sargātājiem (1.Laiku 26:17-19),
  3. 24 levītu pienākumiem, nodrošinot mūziku un dievkalpošanu svētnīcā (1.Laiku 25:6-31). 
Tas pats attiecas uz septiņām bazūnēm, septiņiem zīmogiem un septiņiem kausiem, tie visi ir simboliski „transcendentālās realitātes” pārstāvji.  No 4.nodaļas līdz pat 22.nodaļas 5.pantam grāmata runā simbolos un pie burtiskās valodas atgriežas tikai Atklāsmes 22:6.
Citiem vārdiem sakot, Atklāsmes grāmatu lielākoties vajag lasīt simboliski nevis burtiski.

Pazaudētais Jēzus

Vārds „apokalypsis” Jāņa 1:1 nozīmē „atklāšanos, atvēršanos”, un tas, kas tiek atvērts jeb atklāts, ir Jēzus Kristus. Jēzus ir klātesošs katrā Atklāsmes nodaļā. Paņemiet jebkuru mesiānisko ainojumu no Vecās Derības, un jūs to bagātinātu un plašāku atradīsit Atklāsmes grāmatā.

Atklāsmes grāmata ir līdzīga autostreogrammai, kuras noslēptais attēls prasa pacietību un noteiktu skatīšanās leņķi, lai varētu ieraudzīt īsto attēlu. Un tad pēkšņi „Ir!” Parādās 3D attēls. Noslēptai bildei ir jāspēj atklāt vienu: Jēzu Kristu.

Paņemsim kā piemēru motīvu, kas vijas cauri visai grāmatai: Jēzus Kristus upura nāvi un viņa paaugstināšanu par debesu augsto priesteri. Tas veido vieno no vissvarīgākajiem palielināmajiem stikliņiem, ar kur var lasīt Atklāsmes grāmatu:
  1. Atklāsmes 1.nodaļā mēs ieraugām Jēzu kā paaugstinātu augsto priesteri (sk.Ebr. 6:9), kurš kalpo debesu svētnīcā, uzvilcis Salīdzināšanas dienas baltās linu drēbes (Atkl.1:13).
  2. Atklāsmes 4.-5.nodaļā viņš ir nokautais Jērs – kā daļa no svētnīcas upurēšanas sistēmas-, kura asinis ir ienestas debesīs Vissvētākajā vietā, norādot uz Jāņa rakstīto par Salīdzināšanās dienu un svētnīcu.
  3. Atklāsmes 7.un 14.nodaļā mēs ieraugām svētos, kas ietērpti priesteru drēbēs, kad viņi pielūdz troņa priekšā, šādi norādot, ka viņus ir šķīstījušas Jēra Salīdzināšanās dienas asinis.
  4. Salīdzināšanās dienas kalpošana pie vīraka altāra (8., 9.nod.) pasargā Jēra sekotājus no soda, kuru piedzīvo cilvēce, kas nav nožēlojusi (Atkl. 6, 15 un 16).
  5. Jēzus jāj uz balta zirga Atkl.19.nodaļā, bet uz viņa augstā priestera lina tērpa ir viņa paša Salīdzināšanās dienas upura asinis (sk.Ebr. 10:19).
  6. Jēzus Salīdzināšanās dienas upuris un debesu kalpošana – kas sākās pie krusta un pēc viņa došanās uz debesīm- iezīmē tālāko sātana un viņa sekotāju sodu (Atkl.17-20), kas balstās uz Azazela sodīšanu laiku beigās (3.Mozus 16, sk.7.Enoch 10:54).
  7. Jaunā Jeruzaleme – kas attēlota kā Vissvētākā vieta- ir tā, kur priesteru svētie, kas „mazgājuši savas drēbes” (21.n. un 22:14), dzīvo, pielūdz un valda kopā ar Jēzu, debesu augsto priesteri, „mūžu mūžos”.
Dievs, pateicoties Kristus nāvei, uzvar. Tie, kas viņam seko, arī ir uzvarētāji.
Kā gan datumu noteikšana- pagātnē vai nākotnē – palīdz mums tuvoties (bet varbūt attālināties?) šai Kristū centrētajai vēstij?

Nobeigumā

Adventistu skaidrojumi Daniela un Atklāsmes grāmatai ir ļoti bagāti ar interpretācijām. Taču mēs esam pazaudējuši to, kāds ir šīs grāmatas īstais uzdevums, un kļuvuši par upuri viegliem skaidrojumiem par to, ko Atklāsme nozīmē. Diemžēl šī ceturkšņa sabatskolas materiāli šo situāciju nemaina.

Iespējams, Atklāsmes ilgstošās attiecības ar laiku un vēsturi var salīdzināt ar senu, nepabeigtu fresku. Mākslas darbs attēlo ģimenes stāstus caur pazīstamiem tēliem, kuri šur un tur ir savienoti ar slēptu, neskaidru zīmējumu, tādējādi norādot, kas sagaida konkrētu cilti (padomājiet par Jēkaba pareģojumiem saviem dēliem pirms nāves). Nākamās paaudzes dzird un viegli saprot, kas ir uzrakstīts kopumā, kamēr pašu stāsts paliek neskaidrs, vēl nenoformēts. Mākslinieks ir devis pietiekoši daudz informācijas, lai mēs zinātu, ka nākotne ir cerību un gaismas pilna, taču neļaujot šim stāstam kļūt par jau liktenī nolemtu pravietojumu.

Kad mēs nonākam līdz Atklāsmes grāmatai, mēs varam piedzīvot svētotu apbrīnas sajūtu, kas ir svarīgāka par vēsturisko precizitāti. Tā to, šķiet, saredzēja arī Elena Vaita, kad rakstīja:
Mani brāļi, lasiet Atklāsmes grāmatu no sākuma līdz beigām un jautājiet sev, vai jūs nevarētu mazāk laika pavadīt strīdos un apgalvojumos, un sākt domāt par to, cik gan strauji mēs tuvojamies pēdējai lielajai krīzei. (Review an Herald, 1903.g. 20.augusts)
Daudz svētīgāka pieeja šai fascinējošajai grāmatai var būt šāda:
  1. Lasiet to drīzāk simboliski nevis burtiski.
  2. Ļaujiet tai runāt vispirms ar tās sākotnējiem lasītājiem un tikai tad ar mums.
  3. Fokusējiet savu uzmanību grāmatā atklāt Jēzu nevis pareģot nākotni.
  4. Lūkojiet saprast, kā grāmata atklāj Dieva valstības dinamisko izplešanos caur glābšanas vēsturi nevis fokusējiet uzmanību uz nepamatotiem notikumu piepildījumiem.
  5. Saglabājiet grāmatas skaidro vēlmi atklāt mums arvien ko jaunu nevis aizslēgt ar domu – viss jau ir pagātnē piepildījies.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger Comment
    Facebook Comment

1 comments :

  1. Pēc pēdējo rakstu virsrakstiem var noprast,ka adventistiem ir vienas vienīgas problēmas... Vai tieșām tas tā ir? Varbūt ja beidzot sāksim raudzīties uz Jēzu ,nevis tikai uz problēmām viss sakāāks sakārtoties?Kas attiecas uz Atklāsmes grāmatu es domāju,ka nevaram iet no vienas galējības otrā .Agrāk daudz ko uztvēra burtiski,tagad visu simboliski.. Ar prātu ir jāizšķir,kas ir domāts burtiski,kas simboliski..Ir loğiski,ka simboliski uztveram zirgus ,lukturus nokauta Jēra tēlu utt., bet ja sākam arī dzīvības grāmatu ,mocības, bēdu laiku u.c. lietas uztvert simboliski,tad šai grămatai vairs nav jēgas ,lai mūs brīdinātu par to,kas notiks nākotnē..

    AtbildētDzēst