Mācītāju algas dažādās Baznīcās Latvijā

Latvijā Adventistu baznīcas algu sistēma ir unikāla. Tas ir pirmais, kas jāsaprot, runājot par mācītāju algām citu konfesiju kontekstā. Neviena no lielajām konfesijām Latvijā centralizētu atalgojuma sistēmu neuztur. Līdz ar to var droši apgalvot, ka šajā ziņā esam atšķirīgi.

Gandrīz visās konfesijās mācītāja ienākumi ir atkarīgi no vietējās draudzes iespējām — cik draudze atvēl savam mācītājam, tik viņš arī nopelna. Adventistu baznīca savu centralizēto finanšu sadali ir popularizējusi kā progresīvu. Nav šaubu, tai lielā mērā ir savas priekšrocības. Taču prakse un salīdzinājums ar citām konfesijām atklāj arī šīs sistēmas vājos punktus. Par tiem plašāk nākamajos rakstos.

Kā ir ar mācītāju algām citās konfesijās? Ļoti vienkārši — katrs mācītājs (vai draudzes padome) pats domā, kā nopelnīt sev dienišķo iztiku. Lielajās konfesijās ir vienkāršāk – kur ir liela draudze, tur ienākumi ir pietiekami, un tās bieži oficiāli algo savu mācītāju. Lai arī Latvijā nav megadraudzes (viena no lielākajām varētu būt Lutera draudze Torņkalnā), tomēr ir tādas, kuras var atļauties algot pat divus vai trīs mācītājus un vēl citus palīgus. Savukārt mazajās lauku draudzēs mācītāji praktiski kalpo kā misionāri.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Andris Priede palīdz Romas Katoļu draudzei Stokholmā, regulāri dodoties ar prāmi pāri jūrai. Kā viņš sacīja sarunā ar VA, viņš drīzāk piemaksā, lai varētu tur kalpot. Vietējā diecēze cenšoties kādus izdevumus segt, bet faktiski viņam tas ir misijas darbs.

Docents sarunā neslēpj, ka viņam centralizācijas ideja simpatizē. Pirms desmit gadiem Evaņģēliski luteriskā baznīca centās ieviest centralizētu atalgojuma sistēmu Latvijā, taču mēģinājums cieta neveiksmi krīzes dēļ, un baznīcai šie centieni izveidot algu fondu izmaksāja dārgi. Andris Priede kā labos piemērus min Vāciju, kur ne tikai Luteriskajai baznīcai, bet arī Katoļu baznīcai mācītāju algas nodrošina valsts. Tur cilvēki maksā tā saucamo algas nodokli (arī Itālijā, kur ir Romas Katoļu baznīcas šūpulis), un valsts maksā labas mācītāju algas, sedz arī visas sociālās iemaksas. Latvijā lielo konfesiju mācītāji lielākoties ir sociāli neaizsargāti. Viņi nemaksā nekādas iemaksas, un, kā skaidro Priede, nekad arī nesaņems vecuma pensijas.
„Katoļu baznīcā mācītājs mēdz administrēt ievāktos ziedojumus. Vajadzētu jau to darīt kopā ar draudzes komiteju, bet bieži vien viņš visu izlemj pats. Mācītājs ir tas, kurš izdomā, kā ievākto naudiņu izlietot — kur ir kādas vajadzības baznīcai un ko tērēt savām vajadzībām. Viņš nevienam neatskaitās, izņemot to summu, kura jāatdod kūrijai.”
(Jāpaskaidro, ka visās konfesijās draudzes kaut kādu naudas daļu nosūta centra vadības uzturēšanai.)

Andris Priede gan smej, ka katoļiem šajā ziņā esot vieglāk — viņiem vismaz nav ģimene, kas jāuztur. Luterāņiem vai pareizticīgajiem sievas sūdzoties, kāpēc viņu draugiem esot lielāka un labāka draudze nekā pašiem. Par lielajām un ienesīgajām draudzēm tiešām vērojama konkurences cīņa — katrs mācītājs gribētu tādā nokļūt!

Protams, daudzi mācītāji strādā papildus laicīgā darbā. Baptistu mācītājs Edgars Mažis saka, ka mazajās lauku baptistu draudzēs citādi nemaz nav iespējams — mācītājs iztiku sev nopelna citur, un draudzes kalpošana ir sirds aicinājums. Lielajās draudzēs gan mācītāji tiek algoti. VA par algas apmēru nejautā, taču Edgars Mažis atzīst, ka runa nav par lielu summu. Arī viņš pārtiek ne tikai no draudzes maksātā vien. Savukārt bonuss ir tas, ka viņš kā mācītājs var dzīvot draudzes ēkā, un tā sedz gandrīz visus komunālos maksājumus, arī kompensē degvielas izdevumus.

10 procentus no saviem ienākumiem draudzes cenšas maksāt Baptistu draudžu savienībai, taču Edgars Mažis atzīst, ka ar šo summu knapi pietiek lielās mājas uzturēšanai un pamatvajadzībām. Savukārt baptistu slavenā draudžu autonomija pat nepieļauj iespēju domāt par centralizētu atalgojuma sistēmu – baptistiem katra draudze faktiski ir neatkarīga. Tiesa, baptistu draudzes ir vienojušās par fonda izveidi mazo draudžu atbalstam, kas palīdz nelielajām lauku draudzēm krīzes situācijās.

Docents Andris Priede atzīst, ka lielajām konfesijām joprojām būtisks mācītāju ienākumu avots ir tā saucamā pakalpojumu pārdošana. Tā kā šajās konfesijās desmitās tiesas došana nav bieži izplatīta, tad ienākumi tiek nodrošināti, ņemot maksu par laulībām, kristībām, apbērēšanu un citiem pakalpojumiem. Docents to sauc par Simonijas grēka smaržas risku — no Bībelē, Apustuļu darbos, minētā stāsta, kad burvis Sīmanis gribēja Svēto Garu iegūt par naudu.
„Ja kāds pēc bērēm grib jums pateikt paldies, iedodot kaut ko naudā vai graudā, tas nav nekas slikts. Bet ja tas ir jau iepriekš atrunāts ar cenrādi, tad tas, manuprāt, nav skaisti. Luterāņu baznīcās šur un tur ieejot jūs redzēsit lapiņu pie durvīm, cik maksā kristības, cik laulības utt. Arhibīskaps Vanags kādreiz centās pret to cīnīties, sakot, ka šādus sarakstus nedrīkst veidot. Bet draudzes padomes tā ir balsojušas, un mācītājs saka — tur neko nevar mainīt. Un ja baznīcai nav centralizēta algas maksāšanas, tad nekas neatliek, kā gaidīt, kad draudzes locekļi ziedos, vai arī prasīt no viņiem naudu.”
Andris Priede ar smaidu atminas, kā, strādājot Vācijā, pēc bērēm gaidījis, kad pie viņa kāds pienāks un pateiks, ka viņam patika mācītāja runa, un iedos kādu ziedojumu, bet dabūjis tikai pāris pīrādziņu. „Jo tur jebkurš garīgais pakalpojums ir centralizēts. Un visi to zina.”

Visu apkopojot, jāatzīst, ka nevienā no konfesijām mācītājiem Latvijā neklājas viegli. Lauku draudzēs Adventistu baznīcas centralizētā finanšu sistēma pat nodrošina salīdzinoši lielākas iespējas nekā pārējām konfesijām. Savukārt pilsētās mēdz būt otrādi. Lielākajās draudzēs citu konfesiju mācītāji neizjūt trūkumu. Un tajās draudzēs, kur tiek dota desmitā tiesa, draudzes mēdz būt pat ļoti bagātas, bet atsevišķu mācītāju greznais dzīvesveids nonācis dzeltenās preses uzmanības lokā.

Adventistu draudzes arī lielā mērā dzīvo no desmitās tiesas. Kāpēc Latvijā ar visu desmitā došanu un centralizēto algu sistēmu mācītājiem tomēr nav iespējams nodrošināt pienācīgu atalgojumu? Kāds tad ir baznīcas budžets, un par ko tas liecina? Par to nākamajos rakstos.
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Ierakstīt komentāru