"120 gadi nav maz! 120 gadu laikā Noa uzbūvēja šķirstu, ko mēs esam uzcēluši 120 gadu laikā?" – ar šādiem sveiciena vārdiem A.Štēle uzrunāja klausītājus.
Silti sveicieni arī no Teda Vilsona, ĢK prezidenta, kurš ielūdz arī Latviju piedalīties visaptverošā, pilnīgā draudzes locekļu iesaistē kalpošanas darbā.
Pateicība Dievam par vadību šajos gados, šādā mirklī ir nepieciešama arī analīze par to, kur tad esam šodien, un tomēr, galvenais, raudzīties nākotnē!
Un kad mēs raugāmies uz priekšu jautājums ir par mūsu misiju. Kas tad ir mūsu misija? Kāda ir mūsu misija? Kad kustība zaudē izpratni par savu misiju, tā brūk. Ir tikai viena atbilde uz iepriekš izteikto jautājumu, ir tikai viena misija, ko deva Jēzus Kristus, un tā atrodama Mateja evaņģēlija 28:19 – "Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā." Tā ir mūsu misija, un to mums devis Jēzus Kristus.
Šo misijas uzdevu pavada arī paša Jēzus solījums un svētība. Mateja 28:18 – "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes", šie ir Jēzus Kristus vārdi mācekļiem, kuri tikko pārdzīvojuši lielo vilšanos. Pēc šiem vārdiem mācekļi saņem lielo misijas uzdevumu, un noslēdz to ar apsolījumu. "Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28:20) Šo misijas uzdevumu iekļauj brīnišķīgi apsolījumi, Jēzum ir visa vara un viņš ir klātesošs, un jūsu uzdevums ir darīt par mācekļiem visas tautas, un kamēr jūs, to dariet, neaizmirstiet, ka tas, kuram ir vara, ir ar jums.
Lai saprastu šo uzdevumu, ir jāaplūko Mateja evaņģēlija 28.nodaļa un 27.nodaļas noslēgums. 27.nodaļa apraksta Kristus krusta nāvi, kas ir liela vilšanās mācekļiem. Tur ir kāds māceklis, kurš vēlas ņemt kaut mirušas Kristus miesas.
Un tad nāk diena pēc krustā sišanas, Matejam ir svarīgi uzrādīt hronoloģisku notikumu secību, un viņš uzsver, ka šī ir diena pēc sataisāmās dienas, tātad tā ir sabata diena. Marija Magdalēna un otra Marija uz Kristus kapu dosies tikai nedēļas pirmajā dienā, rīta agrumā. (Mat. 28:1)
Un šajā sabata dienā, tie, kuri apsūdzēja Kristu dodas uz darba sanāksmi pie Pilāta. "Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta." (Mat. 27:62) Interesanti ir tas, ka mācekļi nav atcerējušies to, ko atcerējās farizeji, un kādēļ tie sapulcējās pie Pilāta. Viņi atcerējās, ka Jēzus mācījis, ka viņš trešajā dienā augšāmcelsies. Mateja 27:63-64, lasām: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā." Un viņi to arī dara, apsargā kapu, aizzīmogo kapam priekšā likto akmeni un noliek sargus tā priekšā.
Bet nedēļas pirmās dienas rītā spēcīga zemestrīce nāca, un Kunga eņģelis nāca un novēla akmeni no kapa un sēdās tam virsū. Šis ir salīdzinājums, akmens zīmogs, kas ir cilvēka spēks un eņģelis, kurš sēd uz noveltā akmens ir Dieva spēka apliecinājums. Kaps tika apsargāts, kaps tika aizzīmogots, cerot, ka šie līdzekļi spēs noturēt Kristu kapā, bet svētdienas rīts nāk ar paniku.
Tajā laikā mācekļi ir nemierā, dzīves lielākā vilšanās, un viņi slēpjas savās bailēs, tur šķiet, ka vairs nav cerību. Visas lielas kustības reiz ir sākušās ar lielu vilšanos. Tur, kur ir vīlušies mācekļi ir divas sievietes Marija Magdalēna un Marija, kuras nolemj kaut ko darīt. Viņas nespēj neko nedarīt, agri no rīta viņas dodas pie kapa, arī viņas ir vīlušās, bet viņas izvēlas kaut ko tomēr darīt. Ziniet, bieži ir tā, ka vīrieši, kad nonāk grūtībās, sēž ar savu vilšanos, un cenšas noslēpties, un tā vien šķiet, ka uz viņiem gulstas zīmoga smagums. Slava Dievam par sievietēm, kuras arī ir grūtos brīžos, un tomēr tajos nolemj kaut ko darīt. Marija Magdalēna un Marija piektdienas vakarā bija pēdējās pie kapa un svētdienas rītā ir pirmās, kas tur dodas. Un tur viņām eņģelis saka: „Nebaidieties!”
Un ko šīs sievietes darīja? Ātri, lielās bailēs un lielā priekā skrēja! Skrēja pavēstīt, kas noticis!
Kāda ir mūsu draudzes misijas, kad esam Latvijā sludinājuši jau 120 gadu? Eņģelis saka: „Ejiet ātri!” Līdzdaliet Labo vēsti! Jēzus ir augšāmcēlies! Akmens zīmogs ir salauzts, kaps ir tukšs, uz akmens sēd eņģelis! Kāpēc steigšus? Vai, lai pasteidzinātu Kunga valstības nākšanu? Vai tāpēc, ka tāds ir norādījums? Kāpēc steigšus? Matejs mums cenšas atklāt Dieva sirdi, rakstīdams šīs rindas. Dievs zina, ka mācekļi ir bailēs, depresijā, ka viņi pārdzīvo, tādēļ Kungs liek sievietēm iet ātri ar Labo vēsti. Marija Magdalēna un Marija arī bija tai pašā situācijā, tomēr viņas ir redzējušas salauztu šo baiļu zīmogu, un viņas ir piedzīvojušas lielu prieku! Tādēļ ir šis aicinājums: „Lūdzu, steidzieties, es nevēlos, lai mani bērni piedzīvo vēl vienu bēdu minūti!” Tāds ir patiesais steigas iemesls. Ja savās dzīvēs mēs esam piedzīvojuši to pašu, redzējuši to pašu, tad arī mums Jēzus saka: „Lūdzu, līdzdaliet maniem bērniem šīs labās ziņas!” Īstā motivācija mūsu misijai ir ieraudzīt Dieva mīlošo sirdi, palīdzēt tiem, kas atrodas zem baiļu zīmoga.
Jūs varat lasīt Mateja evaņģēlija 28.nodaļā, ka pats Jēzus parādījās šīm sievietēm, kad viņas skrēja, kad viņas bija ceļā, viņas paklausīja un Dievs sniedza vēl lielāku atklāsmi par sevi un savu raksturu. Desmitais pants ir brīnišķīgs pants! Tā ir evaņģēlija vēsts!
Visi, izņemot Mariju Magdalēnu un Mariju, atstāja Jēzu piektdien, arī Pēteris tāpat kā Jūda nodeva Jēzu, un te augšāmceltais Jēzus Kristus runā uz sievietēm sakot: „Lūdzu, ejiet!” Viņš redz, ka sievietes jau skrien, viņš saka, lūdzu, ejiet! Līdz šim Jēzus mācekļus nebija nosaucis par brāļiem, ja Jēzus viņus tagad nebūtu nosaucis par brāļiem, ko tad, lai mācekļi domā, saņemot ziņu, ka Jēzus grib viņus redzēt. Jēzus aicina sievietes pavēstīt labo ziņu brāļiem. Sakiet maniem brāļiem! Iedomājaties kāda Dieva mīlestība. Viņš nepiemin kļūdas, tie ir cilvēki, kas to dara. Viņš tās iemet jūrā un izliek zīmi – Zvejot aizliegts! Viņš nesaka, tu, kas mani nodevi, bet gan, mani brāļi. Iedomājieties kāda mīlestība!
Sievietes skrien ar labajām ziņām, un ir vēl divi cilvēki, kuri skrien. Mateja 28:11-14 ir apraksts, kur skrien sargi, viņi skrien pie augstajiem priesteriem pēc padoma. Kā, lai paslēpj pārdabisko? Kā, lai iztulko notikušo, bez pārdabiska spēka klātbūtnes? Nauda un korupcija darbojās jau tad. Padoms, ko viņi saņem līdz ar naudu ir, sakiet, ka miesas nozagtas, kamēr jūs gulējāt, ka Jēzus mācekļi tās nozaga. Šī ir interesanta liecība, vai ne? Tad kad jūs guļat, jūs taču neko nevarat redzēt vai ne, kādu liecību var dot gulošais?
Matejs it kā uzdod jautājumu – Kurā grupā skrienat jūs? Sievietes skrien pie mācekļiem, lai līdzdalītu Labo vēst! Jēzus Kristus ir Dievs, un mūsu brālis, un viņš vēlas jūs satikt Galilejā! Daži no viņiem šaubījās, bet Jēzus Kristus nesoda tos, kuri šaubās, bet gan saka: „Man ir dota visa vara, un ar šo varu un Labajām ziņām, lūdzu, ja esat mani brāļi un mācekļi, ātri ejiet ārā, skrienat pasaulē, dariet par mācekļiem!” Sātans ir zaudētājs, nāves baiļu zīmogs ir salauzts, kaps ir tukšs! Un starp citu, kad jūs to visu darīsiet, Jēzus saka:
Māsas un brāļi, 120 gadi ir aiz muguras, nākamajos gados, kas vēl nāks, līdz Kristus nākšanai, darīsim to pašu, ko šīs divas sievietes. Līdzdalīsim Labo vēsti, ka nav jādzīvo zem baiļu zīmoga. Jūs esat mani brāļi un māsas!
Silti sveicieni arī no Teda Vilsona, ĢK prezidenta, kurš ielūdz arī Latviju piedalīties visaptverošā, pilnīgā draudzes locekļu iesaistē kalpošanas darbā.
Pateicība Dievam par vadību šajos gados, šādā mirklī ir nepieciešama arī analīze par to, kur tad esam šodien, un tomēr, galvenais, raudzīties nākotnē!
Un kad mēs raugāmies uz priekšu jautājums ir par mūsu misiju. Kas tad ir mūsu misija? Kāda ir mūsu misija? Kad kustība zaudē izpratni par savu misiju, tā brūk. Ir tikai viena atbilde uz iepriekš izteikto jautājumu, ir tikai viena misija, ko deva Jēzus Kristus, un tā atrodama Mateja evaņģēlija 28:19 – "Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā." Tā ir mūsu misija, un to mums devis Jēzus Kristus.
Šo misijas uzdevu pavada arī paša Jēzus solījums un svētība. Mateja 28:18 – "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes", šie ir Jēzus Kristus vārdi mācekļiem, kuri tikko pārdzīvojuši lielo vilšanos. Pēc šiem vārdiem mācekļi saņem lielo misijas uzdevumu, un noslēdz to ar apsolījumu. "Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28:20) Šo misijas uzdevumu iekļauj brīnišķīgi apsolījumi, Jēzum ir visa vara un viņš ir klātesošs, un jūsu uzdevums ir darīt par mācekļiem visas tautas, un kamēr jūs, to dariet, neaizmirstiet, ka tas, kuram ir vara, ir ar jums.
Lai saprastu šo uzdevumu, ir jāaplūko Mateja evaņģēlija 28.nodaļa un 27.nodaļas noslēgums. 27.nodaļa apraksta Kristus krusta nāvi, kas ir liela vilšanās mācekļiem. Tur ir kāds māceklis, kurš vēlas ņemt kaut mirušas Kristus miesas.
Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli. Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. (Mat.27:57-58)Un tad tur ir divas sievietes Marija Magdalēna un otra Marija, kuras sēd pretī Kunga kapam. (Mat. 27:61)
Un tad nāk diena pēc krustā sišanas, Matejam ir svarīgi uzrādīt hronoloģisku notikumu secību, un viņš uzsver, ka šī ir diena pēc sataisāmās dienas, tātad tā ir sabata diena. Marija Magdalēna un otra Marija uz Kristus kapu dosies tikai nedēļas pirmajā dienā, rīta agrumā. (Mat. 28:1)
Un šajā sabata dienā, tie, kuri apsūdzēja Kristu dodas uz darba sanāksmi pie Pilāta. "Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta." (Mat. 27:62) Interesanti ir tas, ka mācekļi nav atcerējušies to, ko atcerējās farizeji, un kādēļ tie sapulcējās pie Pilāta. Viņi atcerējās, ka Jēzus mācījis, ka viņš trešajā dienā augšāmcelsies. Mateja 27:63-64, lasām: "Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā." Un viņi to arī dara, apsargā kapu, aizzīmogo kapam priekšā likto akmeni un noliek sargus tā priekšā.
Bet nedēļas pirmās dienas rītā spēcīga zemestrīce nāca, un Kunga eņģelis nāca un novēla akmeni no kapa un sēdās tam virsū. Šis ir salīdzinājums, akmens zīmogs, kas ir cilvēka spēks un eņģelis, kurš sēd uz noveltā akmens ir Dieva spēka apliecinājums. Kaps tika apsargāts, kaps tika aizzīmogots, cerot, ka šie līdzekļi spēs noturēt Kristu kapā, bet svētdienas rīts nāk ar paniku.
Un viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi drebēja aiz bailēm un kļuva kā miruši. (Mat.28:3-4)Tas ko mēs redzam, no vienas puses zīmogs, no otras puses eņģelis. Arī mūsu dzīvēs ļaunā spēki cenšas uz katru no mums uzlikt zīmogu, bet visvarenais Dievs sūta eņģeli, kurš salauž šo zīmogu, izkustina akmeni no vietas un sēd uz tā. Mums ir jāizvēlas zīmogs vai eņģelis uz akmens.
Tajā laikā mācekļi ir nemierā, dzīves lielākā vilšanās, un viņi slēpjas savās bailēs, tur šķiet, ka vairs nav cerību. Visas lielas kustības reiz ir sākušās ar lielu vilšanos. Tur, kur ir vīlušies mācekļi ir divas sievietes Marija Magdalēna un Marija, kuras nolemj kaut ko darīt. Viņas nespēj neko nedarīt, agri no rīta viņas dodas pie kapa, arī viņas ir vīlušās, bet viņas izvēlas kaut ko tomēr darīt. Ziniet, bieži ir tā, ka vīrieši, kad nonāk grūtībās, sēž ar savu vilšanos, un cenšas noslēpties, un tā vien šķiet, ka uz viņiem gulstas zīmoga smagums. Slava Dievam par sievietēm, kuras arī ir grūtos brīžos, un tomēr tajos nolemj kaut ko darīt. Marija Magdalēna un Marija piektdienas vakarā bija pēdējās pie kapa un svētdienas rītā ir pirmās, kas tur dodas. Un tur viņām eņģelis saka: „Nebaidieties!”
Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. (Mat.28:5-6)Eņģelis viņām ne tikai to pateica, bet ieaicināja arī kapā, lai redzētu, ka Jēzus Kristus tur nav! Un tad eņģelis viņām saka:
Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Un tagad ejiet ātri! Un sakiet, ko redzējāt, ko es jums sacīju! (Mat.28:7)Viņš ir augšāmcēlies! Eņģelis teica: „Ejiet ātri!”
Un ko šīs sievietes darīja? Ātri, lielās bailēs un lielā priekā skrēja! Skrēja pavēstīt, kas noticis!
Kāda ir mūsu draudzes misijas, kad esam Latvijā sludinājuši jau 120 gadu? Eņģelis saka: „Ejiet ātri!” Līdzdaliet Labo vēsti! Jēzus ir augšāmcēlies! Akmens zīmogs ir salauzts, kaps ir tukšs, uz akmens sēd eņģelis! Kāpēc steigšus? Vai, lai pasteidzinātu Kunga valstības nākšanu? Vai tāpēc, ka tāds ir norādījums? Kāpēc steigšus? Matejs mums cenšas atklāt Dieva sirdi, rakstīdams šīs rindas. Dievs zina, ka mācekļi ir bailēs, depresijā, ka viņi pārdzīvo, tādēļ Kungs liek sievietēm iet ātri ar Labo vēsti. Marija Magdalēna un Marija arī bija tai pašā situācijā, tomēr viņas ir redzējušas salauztu šo baiļu zīmogu, un viņas ir piedzīvojušas lielu prieku! Tādēļ ir šis aicinājums: „Lūdzu, steidzieties, es nevēlos, lai mani bērni piedzīvo vēl vienu bēdu minūti!” Tāds ir patiesais steigas iemesls. Ja savās dzīvēs mēs esam piedzīvojuši to pašu, redzējuši to pašu, tad arī mums Jēzus saka: „Lūdzu, līdzdaliet maniem bērniem šīs labās ziņas!” Īstā motivācija mūsu misijai ir ieraudzīt Dieva mīlošo sirdi, palīdzēt tiem, kas atrodas zem baiļu zīmoga.
Jūs varat lasīt Mateja evaņģēlija 28.nodaļā, ka pats Jēzus parādījās šīm sievietēm, kad viņas skrēja, kad viņas bija ceļā, viņas paklausīja un Dievs sniedza vēl lielāku atklāsmi par sevi un savu raksturu. Desmitais pants ir brīnišķīgs pants! Tā ir evaņģēlija vēsts!
Nebīstieties, eita un sakait to Maniem brāļiem, lai viņi noiet uz Galileju, un tur viņi Mani redzēs. (Mat.28:9)Nebīstieties! Ejiet! Redzēsiet!
Visi, izņemot Mariju Magdalēnu un Mariju, atstāja Jēzu piektdien, arī Pēteris tāpat kā Jūda nodeva Jēzu, un te augšāmceltais Jēzus Kristus runā uz sievietēm sakot: „Lūdzu, ejiet!” Viņš redz, ka sievietes jau skrien, viņš saka, lūdzu, ejiet! Līdz šim Jēzus mācekļus nebija nosaucis par brāļiem, ja Jēzus viņus tagad nebūtu nosaucis par brāļiem, ko tad, lai mācekļi domā, saņemot ziņu, ka Jēzus grib viņus redzēt. Jēzus aicina sievietes pavēstīt labo ziņu brāļiem. Sakiet maniem brāļiem! Iedomājaties kāda Dieva mīlestība. Viņš nepiemin kļūdas, tie ir cilvēki, kas to dara. Viņš tās iemet jūrā un izliek zīmi – Zvejot aizliegts! Viņš nesaka, tu, kas mani nodevi, bet gan, mani brāļi. Iedomājieties kāda mīlestība!
Sievietes skrien ar labajām ziņām, un ir vēl divi cilvēki, kuri skrien. Mateja 28:11-14 ir apraksts, kur skrien sargi, viņi skrien pie augstajiem priesteriem pēc padoma. Kā, lai paslēpj pārdabisko? Kā, lai iztulko notikušo, bez pārdabiska spēka klātbūtnes? Nauda un korupcija darbojās jau tad. Padoms, ko viņi saņem līdz ar naudu ir, sakiet, ka miesas nozagtas, kamēr jūs gulējāt, ka Jēzus mācekļi tās nozaga. Šī ir interesanta liecība, vai ne? Tad kad jūs guļat, jūs taču neko nevarat redzēt vai ne, kādu liecību var dot gulošais?
Matejs it kā uzdod jautājumu – Kurā grupā skrienat jūs? Sievietes skrien pie mācekļiem, lai līdzdalītu Labo vēst! Jēzus Kristus ir Dievs, un mūsu brālis, un viņš vēlas jūs satikt Galilejā! Daži no viņiem šaubījās, bet Jēzus Kristus nesoda tos, kuri šaubās, bet gan saka: „Man ir dota visa vara, un ar šo varu un Labajām ziņām, lūdzu, ja esat mani brāļi un mācekļi, ātri ejiet ārā, skrienat pasaulē, dariet par mācekļiem!” Sātans ir zaudētājs, nāves baiļu zīmogs ir salauzts, kaps ir tukšs! Un starp citu, kad jūs to visu darīsiet, Jēzus saka:
Es būšu ar jums ikdienas! (Mat.28:20)
Māsas un brāļi, 120 gadi ir aiz muguras, nākamajos gados, kas vēl nāks, līdz Kristus nākšanai, darīsim to pašu, ko šīs divas sievietes. Līdzdalīsim Labo vēsti, ka nav jādzīvo zem baiļu zīmoga. Jūs esat mani brāļi un māsas!
Adventistu ģenerālkonferences viceprezidenta Artura Šteles uzruna 120 gadu jubilejā
Reviewed by VA redakcija
on
pirmdiena, septembris 19, 2016
Rating:
Reviewed by VA redakcija
on
pirmdiena, septembris 19, 2016
Rating:
Nav komentāru: