Mārtiņš Luters un VA

Šodien, 18.februārī, gribu atskatīties uz diviem notikumiem. 

Viens no tiem norisinājās tālajā 1546.gadā un ir skumjš notikums. 
Runa ir par Mārtiņu Luteru, kurš ir dzimis 1483. gada 10. novembrī Eislēbenā, Vācijā. Mārtiņš sākotnēji sāka studijas, kuru rezultātā būtu iegūts grāds tiesību zinātnē. Tomēr pēc emocionāli spilgta piedzīvojuma viņš pārgāja uz teoloģijas studijām un iestājās augustīniešu klosterī. Tad 1505. gadā tika iesvētīts par priesteri un 1512. gadā ieguva doktora grādu teoloģijā. 

Kā profesors Mārtiņš Luters darbojās jaunizveidotajā Vitenbergas universitātē. Tur personīgās Svēto Rakstu studijas lika viņam sākt apšaubīt daudzas baznīcas mācības un prakses, īpaši indulgenču pārdošanu. Mārtiņa Lutera atteikšanās atkāpties no savas pārliecības izraisīja viņa ekskomunikāciju (izslēgšanu no baznīcas) 1521.gadā. Pēc noslēgtības, lūgšanu un pārdomu perioda Luters atgriezās Vitenbergā, kur atlikušo mūžu pavadīja, sludinot un mācot, tulkojot Svētos Rakstus, rakstot himnas un daudzus teoloģiskus traktātus. Salīdzinoši daudz laika Luters pavadīja ceļojot, lai piedalītos diskusijās, lasītu lekcijas un tiktos ar dažādiem cilvēkiem. 

Savā pēdējā ceļojumā Luters devās 1546. gada janvārī uz savu dzimto vietu Eislēbenu. Lai gan viņu mocīja slimība, viņš devās izšķirt strīdu starp Mansfeldu grāfiem. Sarunas beidzās veiksmīgi, tikai Luteram vairs nebija spēka atgriezties Vitenbergā. 

Viņš nomira 1546. gada 18. februārī Eislēbenā. Savā nāves gultā viņš lūdza: 

Tavās rokās es nododu savu garu. Tu mani izglābi, Tēvs, uzticamais Dievs. 

Mārtiņu Luteru mēs atceramies un godinām par viņa mūža ieguldījumu svarīgākās Bībeles patiesības atkal-atklāšanā: Kristus dēļ Dievs savā žēlastībā pasludina mūs par taisniem (mēs to saņemam tikai ticībā). 

- - - - - - - - - - - - - -

Otrs šodien pieminamais notikums sabiedrībai tika izziņots arī 18.februārī. Tikai tas notika 2016.gadā. 
Tātad šajā dienā pirms sešiem gadiem žurnālists Aidis Tomsons vietnē Facebook ierakstīja sekojošo: 


Tā arī dzima "Vēstis Adventistiem" jeb, kā tagad šis projekts bieži tiek apzīmēts, – VA. 
Kādu dienu vēsturnieki pētīs un pierakstīts stāstus par pirmās redkolēģijas izveidošanu, par nākotnes vīzijām un plāniem, bet šodien es gribētu pieminēt tikai vienu interesantu atziņu. 

- - - - - - - - - - - - - -

Mārtiņa Lutera nodoms nebija nošķirties no Romas baznīcas, bet rosināt akadēmisku diskusiju un pievērst uzmanību baznīcas praksei. Viņš vēlējās pārliecināt baznīcu par kļūdām, tādējādi veicinot reformas tajā.

Cik interesanti, ka 470 gadus pēc Lutera nāves domubiedru grupiņa Adventistu baznīcā Latvijā bija tieši tādās pašās domās un sajūtās. Nezinu nevienu, kurš būtu bijis vairāk vai mazāk iesaistījies nodibinājumā Vēstis Adventistiem un būtu domājis vai plānojis kaut ko graut un šķelt… vai pat pamest savu adventistu draudzi. 
Mārtiņš Luters reiz rakstīja tā:

Lai gan ir daudz ļaužu, kuri uzlūko visu šo kustību kā velnišķīgu pasākumu, kuri to tā dēvē un to nosoda […] Es zinu, ka mana vēsts un tas, ko es esmu sācis darīt, nav no manis paša, bet no Dieva, un ne nāve, ne vajāšanas mani nepārliecinās par pretējo. (What Luther Says, 3795) 

Daudz svētību Vēstis Adventistiem komandai un visiem, kuri seko, lasa un domā! 
Dieva miers lai ir ar jums visiem!