Visiem svētajiem Visu Svēto dienā

Mūsu mīļākās grāmatas parasti nav tās, kurām mēs absolūti nepiekrītam, un tās nav arī grāmatas, kurās vienkārši tiek atkārtots viss, kas jau mums ir zināms. Mūsu iecienītākās grāmatas ir tās, kas vārdos izsaka idejas, kas mūsu prātā ir rosījušās vairākus mēnešus, gadus vai gadu desmitus, tās, kas saskaņo šķietami nesavienojamas zināšanu daļas, sniedzot mums skaidru priekšstatu par to, kas bija neskaidrs un mulsinoši. 2013.gada vasarā N.T.Raita grāmata "Cerības pārsteigts: pārdomājot debesis, augšāmcelšanos un Baznīcas misiju" (N.T. Wright “Surprised by Hope”) to izdarīja ar mani: tā radīja jēgu maniem jautājumiem par augšāmcelšanās vēsturiskuma uzskatiem, par to, kas ir debesis, un par manu iedzimto mīlestību pret Dieva radību uz šīs zemes. Es ļoti ieteiktu to izlasīt visiem kristiešiem.

Lai gan es toreiz nesvinēju tās piemiņas dienas, kas ir tradicionālas anglikāņu vai katoļu tradīcijās, es spēju novērtēt noskaņojumu, kas slēpjas aiz Raita teiktā, apspriežot "visu svēto dienu" un "visu dvēseļu dienu". Viņš norāda, ka

šajā piemiņas pasākumā tiek pieņemts, ka ir krasa atšķirība starp "svētajiem", kas jau ir debesīs, un "dvēselēm", kuras vēl nav un kuras tāpēc joprojām ir mazāk laimīgas un tāpēc ir vajadzīga mūsu palīdzība (kā mēs to varētu ietērpt mūsdienīgos vārdos), lai "virzītos tālāk" (Raits 168).

Es biju iedomājies, ka pastāvēja būtiska atšķirība starp parasto vidusmēra agrīnās baznīcas locekli un svētajiem – svēto Pēteri vai svēto Pāvilu, vai svēto Jēkabu. Lai gan es parasti neizmantoju vārdu "svētais", viņus pieminot, tad tomēr es domās pierakstīju viņiem visas TĀS īpašības.

Tomēr, kā mums atgādina Raits: “Agrīnajos kristiešu rakstos visi kristieši ir "svētie", arī apjukušie un grēcīgie korintieši.” (169) Par to var viegli pārliecināties, ātri pārlūkojot Bībeles pantus, kuros tiek lietots vārds "svētie":

Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! (Romiešiem 1:7)

...cīnieties man līdzi, lūdzot Dievu par mani, ka es tiktu izglābts no nepakļāvīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mana kalpošana Jeruzālemē būtu svētajiem tīkama. (Romiešiem 15:30-31)

Ja kādam no jums ir tiesājama lieta pret otru, vai viņš uzdrošināsies iet tiesā pie netaisnajiem, nevis pie svētajiem? (1.Korintiešiem 6:1)

...Dieva draudzei Korintā un visiem svētajiem, kas izkaisīti pa visu Ahaju. (2. Korintiešiem 1:1)

Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Jēzū Kristū ticīgajiem Efesā. (Efeziešiem 1:1)

Atzīstot, ka visi ticīgie baznīcā ir svētie, tas liek izdarīt vismaz divus secinājumus:

1. Tas mūs uzmundrina – aicina sākt rīkoties kā svētajiem. Kopš izlasīju "Cerības pārsteigts", esmu sācis sev uzdot tādus jautājumus kā: "Vai mana uzvedība ir līdzīga svētajam?" "Vai svētais to darītu?" Tas galvenokārt ir veids, kā nesākt aizrauties ar jautājumu, ko daudzi kristieši sev bieži uzdod, proti, “Vai šī darbība ir Dievam tīkama?” Bet galvenokārt tas mums atgādina, ka esam svētie, ka mūsu raksturam vajadzētu atbilst šai svētā identitātei, un dažreiz šīs identitātes apziņas atcerēšanās liktu mums uzvesties krietni citādi nekā tad, ja mēs vienkārši jautātu: “Vai Dievam tas patiktu?”
2. Tas novērš elkdievību. Lai gan mums vajadzētu apbrīnot un būt pazemīgiem, domājot par tiem ievērības cienīgiem seno laiku kristiešiem, kuri Dieva valstības labā darīja pārsteidzošas lietas, mums ir jāatceras, ka visi svētie kristieši ir arī cilvēki. Viņi cīnījās ar bailēm, šaubām un jautājumiem. Viena no pārsteidzošākajām pēdējo gadu atklāsmēm notika tad, kad tika publicētas Mātes Terēzes vēstules. Lai gan viņa paveica apbrīnojamu darbu Dieva labā, vēlākā dzīves posmā viņu piepildīja garīgs tukšums. Svētajiem nav jābūt perfektiem. Pāvils bija nepilnīgs. Pēteris bija nepilnīgs. Vienīgais, par kuru var runāt pilnības sakarā, bija/ir Jēzus.

Droši vien varētu vēl daudz dažādu secinājumu izdarīt, domājot par šo tēmu, tāpēc no sirds iesaku izlasīt vai pārlasīt “Cerības pārsteigts” (Surprised by Hope). N.T.Raita (N.T.Wright) pārdomas par svētumu/svētajiem ir tikai viena no daudzajām lieliskajām atziņām no šīs grāmatas.