Autors: Rons Hesels (Ron Hessel)
Ikviens, kurš pāris sekundes pameklē internetā, ātri sapratīs, ka Elena G. Vaita ir viena no lielākajām diskusiju tēmām Septītās dienas adventistu vidū. Daži viņu godā kā Dieva iedvesmotu pravieti, kuras raksti ir tikpat autoritatīvi kā Bībele. Citi viņu attēlo kā sektas līderi ar slēptiem nodomiem.
Diskusija par Elenu Vaitu un viņas pravietisko statusu nav tikai teorētisks vai teoloģisks strīds. Tās dēļ cilvēki pamet draudzi vai tiek atstumti no savas draudzes, ģimenes un draugiem. Šis jautājums nav tikai sarežģīts — tas nereti ir arī sāpīgs. Un izteiktais vai bieži neizteiktais jautājums ir šāds: kā mūsdienās — pie tik lielas informācijas un dezinformācijas plūsmas — mēs varam godīgi un veselīgi attiekties pret Elenu Vaitu un viņas rakstiem?
Es nevienu neiedrošinu neticēt, ka Elena Vaita ir praviete. To es nevēlos darīt. Es pats ticu, ka Dievs viņu iedvesmoja vadīt draudzi, un viņa šo uzdevumu veica pēc labākās sirdsapziņas. Tāpēc vēlos skaidri pateikt: es neiesaku kādam viņu vai viņas rakstus ignorēt.
Es gan mudinu uz atklātām un godīgām sarunām par viņas lomu. Nav veselīgi, ja cilvēkiem jāslēpj savas domas un sajūtas par šo tematu.
Un Tev tas nav jādara.
Šajā jautājumā valda zināma neskaidrība, tādēļ noskaidrosim tieši: nav nepieciešams ticēt, ka Elena Vaita ir praviete, lai būtu pilntiesīgs Septītās dienas adventists.
Tālāk ir citāts no oficiālajā draudzes mājaslapā atrodamajiem Kristību solījumiem:
“8. Vai tu pieņem Bībeles mācību par garīgajām dāvanām un tici, ka pravieša dāvana ir viena no atlikušās draudzes pazīmēm?”Ievēro: solījumā nav minēta Elena Vaita.
Ievēro arī to, ka vārds “gift of prophecy” — “pravieša dāvana” — ir rakstīts ar mazo burtu. Mūsu draudzes iekšējā valodā, runājot tieši par Elenas Vaitas darbu, parasti tiek lietots lielais burts: “Gift of Prophecy” — kā īpašs nosaukums. Bet kristību solījumos tas ir parasts Svētā Gara dāvanas apzīmējums, kā Bībelē.
Kristību solījumi neprasa zvērēt uzticību Elenai Vaitai, pretēji tam, ko dažkārt apgalvo.
Ģimenes stāsts
Mans vectēvs bija adventistu misionārs Etiopijā un Persijā (mūsdienu Irānā). Viņš bija arī Dienvidaustrālijas konferences kasieris. Lielāko savas dzīves daļu viņš kalpoja Septītās dienas adventistu draudzē. Par adventistu viņš kļuva pieaugušā vecumā.
Kā stāstīja ģimenē, vectēvs vai nu gatavojās kļūt par luterāņu mācītāju, vai jau tāds bija. Kādu dienu, vērojot kādas kopienas kora mēģinājumu, viņš pamanīja Martu, kura dziedāja korī, un nodomāja: “Man laikam jāpievienojas Adventistu draudzei!”
Tā arī notika.
Tomēr bija viens šķērslis: viņš neticēja, ka Elena Vaita ir praviete. Viņš to nespēja pieņemt. Tikai tad, kad viņam paskaidroja, ka ticība Elenas Vaitas pravietiskumam nav obligāts nosacījums, viņš nekavējoties pievienojās. Pēc tam abi — vectēvs un vecmāmiņa — daudzus gadu desmitus kalpoja kā mācītājs un mācītāja dzīvesbiedre, misionāri un darbinieki konferencē.
Testa jautājums, kas nekļuva par noteikumu
Daži ievērojami cilvēki ir mēģinājuši padarīt ticību Elenai Vaitai par draudzes piederības pārbaudi — vispazīstamākais ir Frānsiss Nikols 20. gadsimta 50. un 60. gados. Taču viņiem tas nav izdevies.
Pats Džeimss Vaits, runājot par savas sievas kalpošanu, rakstīja:
Dievam patīk jautājumi
Vēlreiz uzsveru: mans mērķis nav kādu atrunāt no ticības, ka Elena Vaita ir praviete. Mans aicinājums ir atklātība un godīgums par viņu.
Tu neapvainosi Dievu, ja netici, ka Elena Vaita ir praviete. Tā vienkārši nav. Daudzi Bībeles autori uzdeva Dievam smagus jautājumus. Ābrahams, Mozus, Habakuks un Jeremija ir tikai daži no tiem, kas Dievam teica:
“Dievs, Tu tā nevari!”
“Dievs, kāpēc Tu tā dari?”
“Dievs, tas nav taisnīgi!”
Ja vari diskutēt ar pašu Dievu, Tu noteikti drīksti uzdot jautājumus arī par Elenu Vaitu.
Kā stāstīja ģimenē, vectēvs vai nu gatavojās kļūt par luterāņu mācītāju, vai jau tāds bija. Kādu dienu, vērojot kādas kopienas kora mēģinājumu, viņš pamanīja Martu, kura dziedāja korī, un nodomāja: “Man laikam jāpievienojas Adventistu draudzei!”
Tā arī notika.
Tomēr bija viens šķērslis: viņš neticēja, ka Elena Vaita ir praviete. Viņš to nespēja pieņemt. Tikai tad, kad viņam paskaidroja, ka ticība Elenas Vaitas pravietiskumam nav obligāts nosacījums, viņš nekavējoties pievienojās. Pēc tam abi — vectēvs un vecmāmiņa — daudzus gadu desmitus kalpoja kā mācītājs un mācītāja dzīvesbiedre, misionāri un darbinieki konferencē.
Testa jautājums, kas nekļuva par noteikumu
Daži ievērojami cilvēki ir mēģinājuši padarīt ticību Elenai Vaitai par draudzes piederības pārbaudi — vispazīstamākais ir Frānsiss Nikols 20. gadsimta 50. un 60. gados. Taču viņiem tas nav izdevies.
Pats Džeimss Vaits, runājot par savas sievas kalpošanu, rakstīja:
“Viņi [draudzes vadītāji] tomēr neprasīs ticību šim darbam kā kristīgās sadraudzības nosacījumu.” Review and Herald, 1856. gada 14. februāris, 205. lpp.Arī pati Elena Vaita, Džons Endrjūss, Īra Smits, Džordžs Batlers un citi mūsu denominācijas dibinātāji uzsvēra: ticība Elenas Vaitas rakstiem vai viņas pravietiskajam statusam nav un nedrīkst būt dalības vai sadraudzības nosacījums Septītās dienas adventistu draudzē.
Dievam patīk jautājumi
Vēlreiz uzsveru: mans mērķis nav kādu atrunāt no ticības, ka Elena Vaita ir praviete. Mans aicinājums ir atklātība un godīgums par viņu.
Tu neapvainosi Dievu, ja netici, ka Elena Vaita ir praviete. Tā vienkārši nav. Daudzi Bībeles autori uzdeva Dievam smagus jautājumus. Ābrahams, Mozus, Habakuks un Jeremija ir tikai daži no tiem, kas Dievam teica:
“Dievs, Tu tā nevari!”
“Dievs, kāpēc Tu tā dari?”
“Dievs, tas nav taisnīgi!”
Ja vari diskutēt ar pašu Dievu, Tu noteikti drīksti uzdot jautājumus arī par Elenu Vaitu.
Tev nav jātic, ka Elena Vaita ir praviete, lai būtu adventists
Reviewed by VA redakcija
on
sestdiena, novembris 15, 2025
Rating:
Reviewed by VA redakcija
on
sestdiena, novembris 15, 2025
Rating:




Nav komentāru: