Satikšanos gaidot

Vēsma Geide (1939-2021)

Šodien, 11.februārī, uzzinājām, ka nāves miegā cerībā uz augšāmcelšanās rītu aizmigusi Vēsma Geide. Reti kurš no adventistu saimes viņu nepazina. Sirsnīga, laipna, iejūtīga, darbīga un Dievu mīloša. To tikai Dievs zina, cik daudz cilvēku dzīvē viņas atstātais iespaids ir palicis ar nezūdošu mūžības vērtību!

Mēs no sirds skumstam kopā ar viņas mīļajiem tuviniekiem atvadoties, lai priecīgi satiktos augšāmcelšanās dienā! Paldies Vēsmas dēlam Dzintaram Geidem, kas piekrita dalīties dažos atmiņu mirkļos!

Vispirms, nesaprotu, kā var tikt galā ar trim puikām (Tu to saproti)! Paps darbā, mamma 3 puišu spēļu karalaukā… Laikam tā bija tāda klusa, mierīga pacietība un, galvenokārt, mīlestība.

Mājā bija daudz mūzikas, dziedāšana un mūzikas skola bija neizbēgama bērnības sastāvdaļa. Man jau liekas, ka viņa uz ’toņa’ uzdabūja arī Viktora dziedāšanu.

Sabata pēcpusdienās viņa bija ēdienu karaliene! Ļoti tuvs visas mūsu ģimenes draugs Laimonis Bērziņš pie galda mēdza izteikties, ka mamma nemākot ēdienus pasniegt- ar to sakot, ka ‘saldo’ jādod pa priekšu, tik garšīgi sanācis! Spilgtā atmiņā ir mammas sadarbība ar Laimoni kā dzejnieku un mammu kā pianisti. Tas bija kā vesels uzvedums - mūzika kopā ar dzeju. Līdz šim brīdim, tiklīdz izdzirdu šīs klasiskās, pazīstamās melodijas, atmiņā atnāk Laimoņa lasītā dzeja mūzikas pavadībā.

No bērnības atceros, ka dzīves grūtākos brīžos mierinājums un padoms tika meklēts lūgšanā. Vispār jau jāsaka, ka abi vecāki bija kā ‘cimds ar roku’.

Man ir tādas diezgan pamatotas aizdomas, ka mamma dabūja daudz ko gatavu, par ko neviens pat nezina. Manas studijas Ņūboldā bija viņas neredzamais darbs, dažādi pasākumi.

Un dzīves rudens pusē nebeidzamas jaunas receptes, jauni veselīgu produktu, jaunu ieteikumu meklējumi un nemitīga, pašaizliedzīga darbošanās vēlās nakts stundās līdzcilvēku labā.