Satversmes tiesa, taisnīgums un baznīca

Ģirts Rozners, Adventistu Bauskas un Rīgas 5.draudzes mācītājs,
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes lektors

Izskatās, ka Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju un Nacionālās apvienības iniciatīva Satversmes grozījumiem, līdzībā runājot, ir kā ūdens izliešana no vannas kopā ar bērnu. Rūpēs par to, lai viss “netīrais ūdens” tiek izliets, bērns ir aizmirsts.

Satversmes 110. pants vēstī, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības”. Šis ir ļoti labs teikums, kurā patiešām neko mainīt nevajag. Daudzi maldīgi domā, ka Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra lēmuma mērķis ir kaut kā rediģēt šo pantu. Taču patiesībā Satversmes tiesa Saeimai norādīja uz netaisnību Darba likuma 155. pantā: “Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.” Proti, ja ģimenē nav tēva un palīdzību rūpēs par jaundzimušo varētu uzņemties kāda cita persona, likums šādu iespēju neparedz. Kurš gan varētu iebilst tam, ka tas nav taisnīgi?

Ažiotāžu izraisīja fakts, ka uz šo netaisnību savā sūdzībā norādīja sieviete, kas ir viendzimuma attiecību partnere jaundzimušā bērna mātei. Bet iedomāsimies situāciju, ja šādu sūdzību būtu uzrakstījušas, piemēram, divas māsas, kas dzīvo kopā, un vienai piedzimst bērns, vai māte ar meitu, vai vecvecāki, ar kuriem kopā dzīvo vientuļā māmiņa. Droši vien tādā gadījumā neviens par šo iesniegumu tā neuztrauktos.

Kā Latvijas Radio 14. janvāra raidījumā “Ģimenes studija” norādīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa - ģimenes, kurās bērnus audzina vientuļie vecāki (pamatā māmiņas), ir 23,6% no visām ģimenēm Latvijā, tātad gandrīz katra ceturtā ģimene!  (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/) Skaidrs, ka likumā ir jāparedz tiesības saņemt atvaļinājumu daudz plašākam cilvēku lokam, tiem, kuri reāli ir līdzās mazulim un nevis, piemēram, klāt neesošam tēvam, kurš jau dzīvo kopā ar citu sievieti. Tomēr fakts, ka uz šādām tiesībām vēlas pretendēt sieviete, kas ir bērna mātes partnere, izraisīja asu baznīcas pretreakciju.

Tas, ko 2020. gada 27. decembrī Saeimai lūdz Latvijas konfesiju vadītāji, ir nevis grozīt darba likumu, bet grozīt Satversmi. Citēju: “Lūdzam arī nostiprināt Satversmē izpratni par ģimeni kā savienību, kas balstīta tādā laulībā starp vīrieti un sievieti.” (https://www.lbds.lv/zinas/) Tādā gadījumā ģimenes statuss un valsts atbalsts tiktu liegts visām tām ģimenēm, kurās bērnus audzina sievietes bez bioloģiskā tēva klātbūtnes, audžuģimenēm un citu modeļu ģimenēm. Kā tika norādīts jau pieminētajā raidījumā “Ģimenes studija”, faktiski šis ierosinājums padarītu par nederīgām 50,7% ģimeņu Latvijā. Tāpēc daļa sabiedrības ļoti pamatoti iebilda pret konfesiju vadītāju ierosinājumu. Šeit saite uz Saeimai adresētu vēstuli, kuru esmu parakstījis:  (https://www.tf.lu.lv/par-mums/zinas/).

Šajā polemikā var nomanīt Latvijas baznīcu bažas, ka ģimenes tiesību atzīšana viendzimuma pāru gadījumā var nākotnē ierosināt šos cilvēkus prasīt sev, piemēram, tiesības laulāties.

Iedosim mazo pirkstiņu, paņems visu roku.
Varbūt baznīcu līderiem šķiet, ka, ja tie nerīkosies tagad, tad vēlāk būs jau par vēlu? Taču Satversmē laulība jau ir nosaukta par savienību starp vīrieti un sievieti. Vai ar to nepietiek? Kāpēc šis princips būtu vēl jānostiprina ar ģimenes definīcijas izpratni? Pašreizējā redakcijā pants ir ļoti labi uzrakstīts. Zīmīgi, ka Satversmē starp laulību un ģimeni nav likta vienādības zīme. Un tas atbilst realitātei, jo Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kas nav balstītas laulībā. Un no pieredzes zinām, ka arī laulība ne vienmēr automātiski nozīmē normālu ģimeni… Tāpēc baznīcas bažas par ģimenes definīciju reāli nemaz nav nākotnē pamatotas, bet ir saistītas ar nepatiku, nosodījumu un izstumšanu šodien. Un par to šajā lietā ir vislielākā nožēla.

Nezinu, kā citiem, bet man, kas esmu “tradicionālās” ģimenes cilvēks, nav tik vienkārši saprast citādos. Pavisam nesen vienā dedzīgā Facebook diskusijā par viendzimuma attiecībām iesaistījās kāds puisis, kurš atzina, ka ir homoseksuāls, piederīgs adventistu draudzei Latvijā. Cita starpā viņš rakstīja:

Es iesaku būt apdomīgiem, kādas ir sekas jūsu ierakstiem Facebook un šo viedokļu kultivēšanai. Kā piemēru varu minēt pašnāvību skaitu, depresiju, atstumtību, ikdienas stresu, nespēju veidot ģimeni utt.
Uz mirkli mēģināju iekāpt viņa kurpēs. Es domāju – kā gan var justies cilvēks, kuram ik uz soļa atgādina – tu esi nepareizs, grēcinieks, netikls? Vārdu krājums šeit ir bagātīgs, un dažkārt epiteti patiešām briesmīgi. Vai esam par to padomājuši? Vai baznīcai nevajadzēja būt tai videi, kur šie cilvēki varētu justies droši un pieņemti? Bet, ja par nenormāliem un izvirtušiem šos cilvēkus nosauc arī baznīca, tad kurp viņiem doties? Mēs jau it kā sakām, ka pilnīgi visi ir aicināti draudzē, Dieva ģimenē, jo visi esot Dieva bērni, bet tiklīdz kāds citādi orientētais ierunājas, ka arī gribētu piederēt un baudīt tādas pašas juridiskās un cilvēciskās tiesības kā pārējie, mēs viņam uzkliedzam un steidzamies grozīt Satversmi. Tādi ir Latvijas kristieši? Uz sevi attiecinājuši evaņģēlija pārveidojošo spēku, domā, ka citus varēs pārveidot ar likuma spēku.
Visā šajā diskursā Satversmes tiesa izskatās taisnīgāka nekā baznīca.

Es saprotu, ka baznīcai ir grūti, jo, būsim godīgi, arī Latvijas sabiedrība nav pārāk iecietīga. Es neaicinu baznīcu atteikties no savas teoloģijas vai ticības, tikai kļūt mazliet cilvēcīgākai.
Ja baznīca neuzticas universitāšu sociologu, antropologu un citu pētnieku pienesumam, tad kāpēc tā nevarētu ieguldīt pati savus spēkus reālās situācijas izpētei Latvijā?
Kā jūtas šis cilvēks, kas klusi sēž baznīcas solā? Cik daudz ir tādas vientuļās mātes, kas patiesībā jau šobrīd savus bērnus audzina kopā ar partneri? Kādas ir šīs savienības? Kādi ir bērni, kas izaug tādās ģimenēs? Kādas ir viņu reālās vajadzības? Līdz šim ir runāts un norādīts tikai uz tumšo un netiklo pusi, dzirdētas sazvērestības teorijas, nosodījums un nicinājums.
Bet kad sāksim ieklausīties?
Satversmes tiesa, taisnīgums un baznīca Satversmes tiesa, taisnīgums un baznīca Reviewed by VA redakcija on otrdiena, janvāris 19, 2021 Rating: 5

Nav komentāru:

ads 728x90 B
Nodrošina Blogger.