Lielākā krīze Adventistu Baznīcā

Tādas krīzes Adventistu baznīcā nav vēl bijis - tā, gaidot tuvāko dienu notikumus, ir sacījis pazīstamais Adventistu baznīcas vēsturnieks Džordžs Naits.
Un līdzīgi izteicies arī Viljamss Džonsons, ilggadējais žurnālu "Adventist Review" un "Adventist World" redaktors. Runa ir par Ģenerālkonferences Administratīvās komitejas lēmumu izveidot piecas jaunas komitejas.

VA jau rakstīja, ka to uzdevums būs gādāt par to, lai visas Adventistu institūcijas būtu saskaņā ar Ģenerālkonferencē pieņemtajiem lēmumiem un baznīcas mācību punktiem.

Ziņas, kas pēdējo nedēļu laikā publicētas neatkarīgajos adventistu medijos, rāda to spriedzi, kas valda, sākoties Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences Gada sanāksmei. Kopš ceturtdienas, 11.oktobra, ASV pilsētā Betlkrīkā pulcējušies baznīcas vadītāji no visas pasaules. Pirmajās dienās notiek konference, bet jau svētdien, 14.oktobrī, sāksies darba sesija, kas ilgs 4 dienas, un kuru laikā baznīcas vadītājiem būs jābalso par vairākiem ļoti būtiskiem lēmumiem. Virkne baznīcas vadītāju izteikušies, ka tas būs balsojums par baznīcas nākotni.

Ģenerālkonferences vadība vēlas, lai Gada sanāksmē tiktu atbalstīta 5 komiteju izveide. Tām būs jānodrošina, lai visas baznīcas institūcijas paklausītu un pakļautos Ģenerālkonferences pieņemtajiem lēmumiem. Baznīcas vadība raizējas par pieaugošo plurālismu un atšķirīgu praksi vairākos jautājumos. Lielākās bažas ir par sieviešu ordināciju. Lai gan Ģenerālkonferences sesijā nolemts, ka sieviešu ordinācija netiek pieļauta, arvien vairāk ir to valstu, kur baznīcas vadītāji solidarizējas ar sievietēm, vai nu turpinot ordinācijas praksi, vai atsakoties no ordinācijas vispār. Šo baznīcu vadītāji uzsver, ka viņiem tas ir sirdsapziņas jautājums, un viņi nevar pakļauties tādiem Vispasaules baznīcas lēmumiem, kuri ir pretrunā ar viņu pārliecību. Turklāt šie vadītāji pārstāv savas valsts draudzes locekļu vairākumu.

Tomēr ne tikai sieviešu ordinācijas jautājums satrauc Ģenerālkonferences vadību. Kā jau rakstījām, pirmā komiteja atbildēs par to, lai tiktu ievērotu visi Ģenerālkonferences pieņemtie normatīvie dokumenti (darba kārtība un vadlīnijas). Otrās komitejas uzdevums būs gādāt, lai visi baznīcas paziņojumi, pieņemtie lēmumi, doktrīnas un vadlīnijas būtu saskaņā ar izpratni, ka Dievs pasauli radījis pirms 6000 gadiem burtiskās sešās dienās (socioloģiskie pētījumi rāda, ka Rietumu pasaulē lielākā daļa draudzes locekļu tam netic). Trešā komiteja rūpēsies par to, lai tiktu ievērota striktā nostāja pret homoseksuālām attiecībām. Ceturtās komitejas uzdevums būs gādāt par īpašajiem adventistu mācību punktiem, lai tie netiktu apšaubīti vai vājināti. Bet piektā komiteja strādās, lai nepieļautu sieviešu ordināciju un šajā ziņā visos baznīcas līmeņos tiktu piekopta vienota prakse.
Pēdējo nedēļu notikumi tomēr rāda, ka Ģenerālkonferences striktie centieni panākt vienotu izpratni un rīcību rada arvien lielāku pretestību. Lai gan Adventistu baznīcas oficiālie izdevumi par šiem tematiem tikpat kā nerunā, daudzviet pasaulē baznīcu vadītāji neklusē. Publiski savas bažas pauduši virkne ūniju un savienību bīskapi. Mūsu Skandināvijas kaimiņvalstu - Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas - baznīcu vadītāji izplatījuši kopīgu paziņojumu, paužot bažas par Ģenerālkonferences rīcību. Līdzīgi rīkojušies Vācijas un Šveices, tāpat Čehijas un Slovākijas baznīcu līderi. Atklātās vēstules publicējušas atsevišķas draudzes. Skaidru nostāju paudušas virkne Ziemeļamerikas ūnijas un savienības, arī Austrālijas adventisti. Tas viss atklāj noskaņojumu, kāds šajās dienās valda Betlkrīkā.
Vai Adventistu baznīca sašķelsies? Šis ir jautājums, kuru arvien biežāk cilvēki uzdod sociālajos tīklos.

Būt līdzīgiem adventistu pionieriem

Šādu mudinājumu baznīcas vadītājiem no visas pasaules izteicis Ģenerālkonferences prezidents Teds Vilsons. Trīs dienas turpinājās īpaša konference, kuras laikā baznīcu vadītāji bija aicināti tērpties 19.gadsimta drēbēs un piedzīvot pirmo adventistu noskaņojumu. Tāpēc arī šī Gada sanāksme notiek vēsturiskas nostaļģijas noskaņās. Ģenerālkonference vēlas izdzīvot tās sajūtas, kuras bija pirmajiem adventistiem 19.gadsimtā, kad baznīca tikai tapa. Tieši Betlkrīkā bija pirmais Adventistu baznīcas centrs.

Protams, baznīcas vadītājs mudināja ne tikai tādiem būt ārēji. Viņš aicināja būt tikpat uzticīgiem vēsts pasludināšanā, kā tas bija adventes kustības pirmssākumos. Jāatzīst gan, ka ne visi šo atgriešanos vēsturē ir vērtējuši pozitīvi.

Nepaklausīgie baznīcā tiks sodīti

Ar 184 balsīm par un 124 pret, diviem atturoties, Ģenerālkonferences Gada sanāksmes dalībnieki 15.oktobra vakarā (pēc Latvijas laika pl. 2:00 naktī) nobalsoja par procedūru, kādā sodīt tos baznīcas vadītājus, kas nepakļaujas baznīcas pieņemtajiem lēmumiem. Šis balsojums iezīmējis to dramatisko situāciju, kāda veidojas Adventistu baznīcā. Jau rakstījām, ka pazīstami adventistu teologi un vēsturnieki to apzīmējuši kā lielāko krīzi Adventistu baznīcas vēsturē.

Dokuments, kuru izstrādāja īpaša Ģenerālkonferences Vienotības komiteja un kurš pēdējās nedēļās radījis milzīgu rezonansi, paredz to, ka baznīcā oficiāli tiek ieviesta īpaša ziņošanas sistēma. Ja kādi ūniju vadītāji nerīkosies saskaņā ar Ģenerālkonferences pieņemto kārtību un lēmumiem, citiem ir pienākums par to ziņot augstākai baznīcas vadībai. Tā savukārt pārbaudīs šos faktus un veiks pārrunas ar iespējamo vaininieku. Ja pārrunas (un centieni panākt vainīgā piekāpšanos) būs nesekmīgas, sekos trīs iespējamie sodi- brīdinājums, publisks rājiens (vadītāji par savu atšķirīgo rīcību tiks publiski kaunināti) un izslēgšana no baznīcas lēmumu pieņemšanas procesa.

Diskusijas par šo kārtību bija ļoti asas. Ģenerālkonference nodrošināja tiešraides straumējumu internetā. Visaktīvāk pret šo dokumentu iestājās Ziemeļamerikas un Eiropas valstu adventisti, kad brīdināja, ka tam būs neparedzamas sekas. Pirmkārt, baznīca apzināti veicinās to, lai cilvēki viens otru apsūdz un „stučī”. Dakotas konferences prezidents Nīls Bilofs sacīja, ka tas viņam atgādina evaņģēlija aprakstus. Arī tur rakstu mācītāji un baznīcas vadība sūtīja spiegus, lai pieķertu Jēzu kādā „nesaskaņā” ar baznīcas politiku. Tas beidzās ar Jēzus piesišanu krustā. Vairums debatētāju brīdināja, ka jau paša dokumenta apspriešana ir sašķēlusi draudzes locekļus divas nometnēs. Tāpat daudzi runāja par sirdsapziņu un to, ka domstarpības nav par būtiskiem ticības jautājumiem, bet gan baznīcas iekšēji pieņemtajiem lēmumiem.

Savukārt tie, kas aicināja dokumentu atbalstīt, pauda pārliecību, ka mazākumam ir jāpakļaujas vairākuma gribai. Neviens laicīgs uzņēmums nevarētu pieļaut to, ka kādas apakašstruktūras nepilda valdes pieņemtos lēmumus. Ja pašreizējā fragmentēšanās netiks apturēta, tad tā turpināsies, un jau tagad baznīcā daudzi māca aplamas lietas. Kā sacīja Džeims Hovards no Ģenerālkonferences, šobrīd Ģenerālkonferences sesijas lēmumi tiek uztverti tikai kā ieteikumi. Un ja tā tas turpināsies, tad sāksies anarhija. Katrs ticēs kā grib, ūnijas ignorēs Ģenerālkonferences lēmumus, savienības nepaklausīs ūnijām, un katra draudze rīkosies pa savam. To pieļaut nedrīkst.

Lai gan vairākums debatētāju bija pret šo sodīšanas procedūru, tās atbalstītāji bija drīzāk klusējošais vairākums. Slēgtajā balsojumā vairākums nobalsoja par piedāvāto dokumentu.
Kā debatēs uzsvēra vairāki delegāti, jautājums kļuva aktuāls pirms dažiem gadiem tieši sieviešu ordinācijas dēļ. Lielā daļā ASV un Eiropā baznīcu vadītāji cenšas panākt sieviešu līdztiesību jautājumā par sieviešu ordināciju. Dažās valstīs sievietes tiek ordinētas, bet daudzās baznīcu vadība apturējusi ordināciju vispār, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības abiem dzimumiem. Paredzams, ka tagad Ģenerālkonference ar administratīvām procedūrām mēģinās šo procesu Eiropā un ASV apturēt. Eiropas un ASV baznīcu vadītāji gan brīdinājuši, ka viņi pārstāv savus draudzes locekļus, un daudzu Eiropas valstu un ASV vadītāju izslēgšana no lēmumu pieņemšanas procesa baznīcā var raisīt neparedzamas sekas.

Jāpiebilst gan, ka jautājums vairs nav tikai par sieviešu ordināciju vien. Gada sanāksme Betlkrīkā turpinās un delegātiem vēl būs jābalso par 5 komiteju apstiprināšanu. To uzdevums būs gādāt, lai vienāda prakse būtu arī attieksmē pret izpratni par pasaules radīšanu, homoseksualitāti, visiem 28 mācību punktiem un vispār jebkādiem baznīcas pieņemtiem lēmumiem un procedūrām.

Baznīcas nolkums jeb Datba Kārtība

15.oktobra rīts bija veltīts vairākiem redakcionāliem balsojumiem, labojumiem un pārskatiem. Atsevišķa uzmanība bija pievērsta Ģenerālkonferences nolikumam jeb darba kārtībai (šim dokumentam ir grūti atrast atbilstošu latvisku tulkojumu, angliski to sauc "Working policy"). Tieši šis dokuments tiek minēts kā pamata dokuments, kura neievērošana satraukusi baznīcas vadību. Baznīcas vadītājiem tika izstāstīts, kāpēc šis Nolikums ir tik svarīgs un kā tas veidojies.

Interesants ir fakts, ka 65 gadus Adventistu baznīca iztika bez šāda nolikuma. Ideja par to radās tikai 20.gadsimta 20.gadu sākumā, jo Ģenerālonferences vadība secināja, ka baznīcas struktūrām pasaulē ir atšķirīga prakse un tās nedarbojas vienoti. Pirmo darba kārtību pieņēma 1926.gadā, un toreiz daudziem tā šķita negaidīti apjomīga- 63 lappušu bieza. Šobrīd baznīcas darbību reglamentē gandrīz 800 lappušu biezs nolikums, kurš regulāri tiek pielabots un papildināts.