Ne visi adventisti vairās satikt pāvestu

© Vatican Media

Ne tik bieži Romas Katoļu baznīcas pāvestam nākas piedalīties dievkalpojumā, kurā kopā pulcējas daudzu konfesiju kristieši. Latvijā tā jau kļuvusi par ierastu praksi- Rīgas Domā tikties starpkonfesionālos dievkalpojumos. Tiesa, šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, Adventistu baznīcas pārstāvji dievkalpojumā nepiedalījās. Adventistu baznīcas vadība ielūgumu bija noraidījusi.

Un tomēr ne visi adventisti ir vairījušies satikt pāvestu. Viens no Rīgas Doma dievkalpojuma viesiem bija Rīgas 5.draudzes mācītājs Ģirts Rozners, kurš saka, ka viņam nav skaidrs, kāpēc citos dievkalpojumos baznīcas pārstāvji piedalās, bet šajā reizē nē; kāpēc stāvēt līdzās Zbigņevam Stankevičam Latvijas adventisti ir gatavi, bet līdzās Franciskam nē? Viņaprāt, vajadzētu rīkoties konsekventi, jo šos dievkalpojums ne ar ko neatšķīrās no citiem.

Ģ.Rozners saka: „Mēs taču mācām, ka mums vajag pieņemt katru cilvēku, gan vislielāko grēcinieku, gan svēto. Tātad citus mēs pieņemam, bet no pāvesta norobežojamies? Te neviens neprasīja dīvainas ticības apliecības, kurām nevar piekrist. Katras konfesijas pārstāvis tika aicināts lūgt Dievu. Piemēram, baptistu bīskaps aizlūdza par ģimenēm. Garīgie līderi lūdza par tautas vajadzībām. Tā kā šī bija valsts mēroga vizīte, man tomēr žēl, ka mēs sevi identificējam kā tādus, kas vēlas nepiedalīties, norobežoties. Un tas, ko pāvests sacīja, man likās svētīgi. Man šķiet, ka viņa aicinājums būt īstiem kristiešiem, ne tikai tādiem, kas ir tūristi draudzē, bet kas dzīvo kristīgajā ticībā un darbojas, lai pasaule būtu labāka- tas rezonē ar ikviena kristieša pārliecību. Ja ar šādu aicinājumu var uzrunāt visu latviešu tautu, tas ir svētīgi.”

© Vatican Media

Latvijas Radio ēterā tiešraides programmu vairāku stundu garumā vadīja žurnālists Aidis Tomsons. Lai gan viņš pats personīgi notikumos nepiedalījās, tomēr viņa vadītājā tiešraides programmā cilvēki varēja sekot līdzi tam, kur pāvests dodas un ko runā. Aidis saka, ka viņam bija interesanti izjust to noskaņojumu, kas raksturoja pāvesta ierašanos:

„Man sākotnēji šķita, ka pāvesta vizīte būs ietekmīgāka. Tomēr šajās dienās man ir nācies palūkoties uz baznīcu no cita skatu punkta. Ja pirms 25 gadiem Jāņa Pāvila II vizīte raisīja lielu sajūsmu un gandrīz vai nedalītu atbalstu, šoreiz viss bija daudz pragmatiskāk. Daudzi neslēpa kritiku, un arī analītiskie vērtējumi bija dažādi. Manuprāt, ir labi, ka mums katram var būt sava izpratne par pāvesta nozīmīgumu, un mēs to brīvi varam paust. Es gan personiski cerēju, ka šī ciemošanās būs emocionāli spilgtāka, jo pāvesta teiktajā pasaulē ieklausās. Tomēr, cik saprotu, viņš bija apslimis, un programma lielā mērā bija bez patīkamiem pārsteigumiem.”

Iespējams, vistuvāk no mums zināmajiem cilvēkiem pāvestam bija Hella. Viņa bija tulks valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Lai gan viņa ir daudz tulkojusi un bijusi līdzās ne vienam vien valsts vadītājam, viņasprāt, tas ir liels gods tulkot tādai garīgai personībai kā pāvests. Kā saka Hella, tā bija uzdrīkstēšanās no organizatoru puses uzaicināt viņu, kas nav katoļticīgā. Tāpēc viņa izsvērusi katru vārdu tulkošanas laikā, un darījusi visu pēc vislabākās sirdsapziņas.

Hella saka, ka tieši personiskajā saskarsmē varēja izjust Franciska personības lielumu. Tā kā viņa bija klāt tajās sarunās, kur bija tikai prezidents un pāvests, viņa neko stāstīt nedrīkst. Taču Franciska pazemīgo izturēšanos patiešām  nevarot nepamanīt un nenovērtēt. Arī tad, kad pāvests gājis prom, viņš atskatījies, nedaudz noliecis galvu un pateicies par tulkojumu.