Kāpēc cilvēki neinteresējas par Dievu? (4)

Šīs ir atziņas, kuras, Nīderlandē tiekoties ar mācītājiem un viņu dzīvesbiedriem,

ir līdzdalījis Jaunās Derības pētnieks un teologs Džons Paulīns.

Draudzē ir jāatrod vieta tiem, kas it kā tajā neiederas. Es tikai nesen sapratu, kas ir rakstīts Jāņa 3:8. Man ir kauns atzīt, ka es, kurš jau 20 gadus esmu teologs, visus šos gadus nebiju sapratis, kas ir rakstīts Jāņa 3:8.

Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.

Es iepriekš domāju, ka te ir rakstīts par Svēto Garu. Kāds muļķis! "Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara!" Te ir rakstīts par jaunpiedzimušajiem. Vai jūs zināt, ka cilvēks, kad kļūst par kristieti, kļūst neprognozējams? Tieši tā te ir rakstīts. Kristietis kļūst neprognozējams. Tu nekad nezini, ko viņš darīs, kā uzvedīsies un rīkosies. Mēs gribam kristieti iegrožot savos standartos, un ja viņš tajos neiekļaujas, mēs viņu nepieņemam. Tas ir nepareizi. Dievs katru cilvēku ir radījis dažādu, un Viņš vēlas, lai ikkatrs cilvēks Viņu pagodina un slavē tā, kā Viņš to māk un var. Ja cilvēks Dievu pagodina tā, kā mēs to nedarām, tad priecāsimies. Dievam patīk dažādība. Ja jau Dievam patīk, tad kāpēc gan cilvēkiem tā nepatīk?

Dievs mūs aicina cilvēkus uzrunāt tur, kur viņi ir. Dievs mūs aicina uzrunāt viņus tā, kā viņi to saprot. Cilvēki ir ļoti dažādi, un apstākļi ir ļoti dažādi. Tas nozīmē, ka nav universālu risinājumu, kā pamodināt cilvēkos interesi par Dievu. Mūsu pienākums ir censties šos cilvēkus saprast un runāt viņu valodā. Reizēm tā atšķirsies no valodas, kuru mēs esam pieraduši dzirdēt baznīcā. Reizēm šie cilvēki, atsaucoties aicinājumam, rīkosies tā, kā mēs nerīkojamies. Mūsu pienākums ir viņus nevis ierobežot, bet ļaut, lai Dievs viņus vada. Dievs mīl dažādību, bet mums viss ir jānodod Viņa virsvadībai.