Mana atbildība

Arvīds Irmejs ir medicīnas zinātņu doktors,
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas krūts ķirurģijas virsārsts,
Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors,
viņš ir arī VA padomes loceklis.

Fotogrāfs: Toms Harjo, IZM projekta #ZinātneLatvijai2021 ietvaros

Jau pirms kāda laika saņēmu nesteidzīgu aicinājumu līdzdalīt savu viedokli par vakcināciju pret COVID-19. Tomēr pagājušās nedēļas notikumi paskubināja to neatlikt. Regulāri sāku saņemt jautājumu gan no pacientiem, gan ne-mediķiem, ar kuriem ikdienā saskaros – ko tu saki par vakcīnu? Vakcinācijas plāns kļuva arī par pamatu veselības ministra nomaiņai. Šī ir pirmā nedēļas nogale, kad vakcinācijas process turpināsies arī brīvdienās. Vakcinēties iespējams visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem – gan mediķiem, gan citam personālam. Tātad lēmums par vakcināciju ir kļuvis aktuāls visai sabiedrībai.

Esmu pateicīgs visiem sarežģītajā vakcīnas radīšanas, ražošanas un piegādāšanas procesā iesaistītajiem par iespēju savu pirmo COVID-19 vakcīnu saņemt jau pagājušā gada nogalē. Šodien pagājušas 13 dienas, un, ja ap šo 0,3ml intramuskulāro injekciju nebūtu tik liela ažiotāža, tad par to jau būtu aizmirsis, aizverot vakcinācijas kabineta durvis. Arī citiem kolēģiem blaknes pamatā aprobežojušās ar nelielu diskomfortu vai ļoti reti apsārtumu dūriena vietā. Protams, otrā pote vēl priekšā un, iespējams, tad ražotāja aprakstītas blaknes būs jūtamas vairāk. Esot iespējams īslaicīgs nogurums, galvas sāpes, retāk paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ar to jārēķinās. Tāda ir vakcīnas būtība - sagatavot organisma imūno sistēmu.

Līdzīgi kā citās COVID-19 aprūpes jomās, arī vakcinācijas procesā tiek piesaistīti visi pieejamie mediķu resursi. Pēc administrācijas lūguma personīgi piedalījos ~70 slimnīcā strādājošo vakcinēšanas procesā, noskaidrojot potenciālās kontrindikācijas un novērojot personu 15 minūtes pēc potes, lai sniegtu neatliekamu palīdzību, ja attīstās dzīvībai bīstamas blaknes. Vakcinēties nāca gan jaunie ārsti un medmāsas, gan seniori. Bija arī cilvēki ar vidēji smagu bronhiālo astmu un dažāda veida alerģijām, daži satraukti un ar bažām- citi labā noskaņojumā. Tomēr šajā īsajā pēc-injekcijas novērošanas laikā neviens neuzrādīja nekādas sūdzības.

Līdz šim esmu veicis visas obligātās potēšanas kalendāra vakcīnas. Ļoti patīk atpūsties brīvā dabā, un tāpēc regulāri visa ģimene vakcinējamies arī pret ērču encefalītu. Tomēr būšu godīgs – no gripas vakcīnas gan līdz šim esmu izvairījies, jo nebiju spējis rast pietiekami pārliecinošus argumentus, kāpēc man tas būtu jādara.

Tomēr ar vakcīnu pret COVID-19 situācija ir krasi atšķirīga. Vairākas medmāsas, ar kurām kopā ilgstoši strādājam, gada nogalē zaudēja savus dzīvesdraugus pēc tam, kad pašas bija saslimušas ar šo vīrusu. 9/01 atvadījāmies no kolēģa dr. Paula Aldiņa, kuram vēl nebija 50. Tuvi mūsu ģimenes draugi šoruden ir pieredzējuši izmisumu, kad ar COVID-19 izraisītu pneimoniju nevar ievilkt elpu, kad izdzīvošanai nepieciešams skābekļa balons un ar bailēm tiek gaidīta rītdiena un iespējamais nākamais pasliktinājuma vilnis, kad daļa ģimenes ir slimnīcā, bet pārējie ar šo pašu vīrusu slimo mājās. Nemaz jau nerunājot par pandēmijas radītajām ekonomiskajām un psihoemocionālajām sekām valsts mērogā un globāli.

Neesmu ne infektologs, ne virusologs, ne vakcīnu eksperts. Kādi tad ir mani personīgie argumenti par labu vakcīnai?

  1. Vakcinācija ir viens no 20. gadsimta medicīnas veiksmes stāstiem, kas ir būtiski samazinājis saslimstību un mirstību no tādām slimībām kā difterija, poliomielīts, garais klepus, stingumkrampji utt. Esam aizmirsuši, ka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā mūsu vecvecvecāki ļoti bieži zaudēja bērnus vai tie tika izkropļoti tieši šo slimību dēļ. Manā dzimtā 19.gadsimta beigās no šīm slimībām nomira vienas ģimenes 8 bērni.
  2. Vakcīnas izstrādē piedalījušies pasaules vadošie zinātnieki. Viena no vakcīnām, kas arī drīzumā būs pieejama Latvijā, nes slavenās Oksfordas universitātes vārdu, kas ierindojas pasaules piecu labāko augstskolu sarakstā. Tas ir pamats uzticēties, ka vakcīnu izstrādē ir ielikts labākais zinātnes un tehnoloģiju potenciāls, kas šobrīd pasaulē ir pieejams.
  3. Lai gan Eiropai, ASV, Izraēlai, Krievijai, Ķīnai un arābu pasaulei ir ļoti lielas vērtību un interešu atšķirības, tomēr COVID-19 vakcīnas jautājumā visu lielvaru ekspertiem ir vienots redzējums. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā apturēt pandēmiju un tās radītās sekas.
  4. Vakcīnu pētījumos iesaistījās vairāki desmiti tūkstoši brīvprātīgo, un īstermiņa drošības un efektivitātes rezultāti ir atbilstoši. To apstiprinājušas gan ASV, gan Lielbritānijas, gan Eiropas atbildīgās medikamentus kontrolējošās institūcijas. Pašreiz pasaulē vakcinēti jau vairāki miljoni cilvēku (Latvijā 9/01 vakcinēti vairāk kā 6000), un netiek ziņots par nopietnām blaknēm.

Protams, nevienam nav atbildes uz jautājumiem par vakcīnas ilgtermiņa drošumu un efektivitāti. Ilgtermiņa efektivitāti ir iespējams risināt, jo arī gripas vakcīna tiek potēta katru gadu. Daudz grūtāk ir atspēkot dažādās spekulācijas un skepsi par vakcīnas ilgtermiņa drošību. Uz pierādījumiem balstītas atbildes šajā jomā būs iespējams iegūt tikai ar laiku. Arī bažas par zibens ātrajiem vakcīnas radīšanas un ražošanas tempiem daļēji ir saprotamas. Tomēr krīze ir jārisina jau šodien – kad Latvijā katru dienu saslimst vairāk nekā 1000, bet dzīvību zaudē vairāki desmiti cilvēku- tā ir katra mūsu personīgā atbildība sargāt savu ģimeni, tuviniekus, draugus, kaimiņus…

Šajā sakarā man nāk prātā kāds Kristus dialogs ar ļaužu grupu, kuri meklēja dažādus ieganstus diskreditēt viņa misiju. Kādā epizodē Kristum tiek pārmests, ka viņa mācekļi neievēro elementāras higiēnas prasības – “tie nemazgā rokas pirms maizes ēšanas”. It kā loģisks aizrādījums. Tomēr Kristus, skaidri apzinādamies šīs darbības milzīgo nozīmi slimību profilaksē, diezgan asi vēršas pret oponentiem. Atbildes noslēgumā viņš saviem mācekļiem saka: “Vai arī jūs esat tādi nejēgas? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, nespēj viņu sagānīt? Jo tas neieiet viņa sirdī, bet vēderā un iziet ārā...” Un tad viņš saka: “Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība. Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.” 

Cilvēkiem visos laikos ir bijis kārdinājums pārlieku lielu uzmanību pievērst otršķirīgiem jautājumiem un svarīgāko ignorēt. Lai gan COVID-19 vakcīna netiek iedzerta vai apēsta, bet injicēta, tomēr būtība paliek. Tas ir kaut kas, kas “no ārpuses ieiet cilvēkā”, bet mūsu attieksme un vārdi “no cilvēka iziet”. Tāpēc nepierādītajām un pašreiz tikai izfantazētajām blaknēm nevajadzētu neproporcionāli nodarbināt mūsu prātus. Daudz lielāku kaitējumu cilvēka un sabiedrības veselībai un dzīvībai visplašākajā tās izpratnē pašreiz nodara nepamatotā dezinformācija, nekompetentie pārmetumi, muļķīgie komentāri, naidīgas izpausmes un pārējās Kristus uzskaitītās lietas. 

Ja kādam ir pierādījumi par efektīvākiem risinājumiem COVID-19 radīto ciešanu un seku apturēšanā, tad lai netur sveci zem pūra. Pašreiz manā rīcībā šādas informācijas nav, un tāpēc uzskatu vakcināciju pret COVID-19 par pienākumu pret sevi, saviem tuviniekiem un līdzcilvēkiem.

Mana atbildība Mana atbildība Reviewed by VA redakcija on svētdiena, janvāris 10, 2021 Rating: 5

Nav komentāru:

Nodrošina Blogger.