Aivars Ozoliņš - teoloģijas doktors,
pasniedzejs un praktiskās teologijas katedras vadītajs 
Adventistu starptautiskā augstākās izglītības institūtā Filipīnās, 
darbojas arī VA padomē

Stāsts nav par mums, bet gan par Jēzu

Kāda gan bija nozīme pārdomāt apšaubāmo divpadsmit dzīvesstāstus? Var likties drosmi atņemoši lasīt par viņu godkāri, izpratnes trūkumu vai pārsteidzīgiem spriedumiem. Vai nebūtu labāk iedziļināties krietnāku cilvēku dzīvesstāstos? Citu neveiksmes mūs ļoti iespaido, jo visi mēs esam tādas pārpārēm piedzīvojuši, un pastāvīgs atgādinājums par tām rada mūsos mazdūšību un liek zaudēt drosmi. Pat ja es saskatu sevi katrā no divpadsmit mācekļiem un saprotu, ka daudzējādā ziņā esmu gluži kā viņi, nav iespējams nepamanīt, ka Jēzus spēja izmantot viņus visus, neskatoties uz viņu kritiskajām kļūdām.

Gara spēks

Divpadsmit dzīvesstāsti sniedz man cerību, jo arī es esmu gluži kā viņi – tikpat salauzts, pazudis, atstāts viens ar saviem trūkumiem un problēmām. Tomēr, pavadot trīsarpus gadus Jēzus klātbūtnē, šie divpadsmit (izņemot vienu) piedzīvoja kaut ko ārkārtēju – kaut ko tādu, ko nav iespējams iemācīties skolā, iegādāties veikalā vai iegūt jebkādā citā veidā. Šie parastie vīri tika pārveidoti Svētā Gara spēkā un kļuva par varenu ieroci Dieva rokās, lai pārveidotu pasauli. Galu galā lielākā daļa no viņiem arī labprātīgi atdeva savu dzīvi sava Kunga dēļ, apliecinot Evaņģēliju ar savām asinīm. Visas citas lietas kļuva nesvarīgas, kad viņu dzīvē ienāca nodošanās un aizrautība Jēzus dēļ.

Stāsts par divpadsmit mācekļiem sniedz man cerību, jo dažkārt, redzot savus trūkumus, kļūdas un neveiksmes, man sāk šķist, ka esmu „izbrāķēta prece”, Dievam neaizsniedzams un Dieva plānos neietilpstošs. Tomēr patiesība ir tā, ka arī es varu piedzīvot mācekļu pieredzi. Viena lieta ir pilnīgi skaidra – lai kas arī notika viņu dzīvē, tas nenotika tādēļ, ka viņi vienkārši būtu centušies vairāk vai pielikuši lielāku garīgu spēku, vai vispār būtu jebko darījuši! Lai arī Dievs darbojās caur viņiem, neskatoties uz viņu vājumu, stāsts nav par viņiem.

Jēzus loma

Galu galā stāsts nav par mācekļiem, bet tas ir par Vienīgo – To, kurš pameta debesis, lai kļūtu par vienu no mums. Vienīgais, kurš, „būdams Dieva veidā, neturējās pie tā kā pie laupījuma, ka ir vienāds ar Dievu, bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un kļuva līdzīgs cilvēka un, būdams tāds pats kā cilvēks, viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” (Filipiešiem 2:6-8).

Kāds Dievs! Kāds līdzjūtīgs Glābējs un iejūtīgs Draugs; kāda varena, pārveidojoša klātbūtne! Viņš ir tas, kurš vienmēr piedod, neatkarīgi, cik zemu esi kritis vai cik tālu esi aizmaldījies. Viņš spēj aizpildīt tukšumu tavā pasaulē un tavā sirdī. Viņš spēj apklāt trūkumus tavā dzīvē, skolā, darbā, ģimenē vai jebkur, kur vien tev tādi parādās. Kad tev pietrūkst līdzekļu un iespēju, Viņam to ir pārpilnam. Ja esi palaidis garām iespēju, Viņš visu vērš pa labu. Kopā ar Viņu nekā netrūkst. Ar Jēzu pilnībā ir pietiekami.

Viņš ir Tas, kurā iemiesojas patiess diženums. Tu vari censties būt pirmais, labākais un lielākais, bet ar savu piemēru Jēzus parāda, ka lielums ir sasniedzams caur nesavtīgu kalpošanu citiem. Un Viņš ir Vislielākais! Viņš arī ir patiess un nepieredzēts MĪLESTĪBAS iemiesojums. Viņš tevi tik ļoti mīl, ka, redzot, ka esi pazudis, pameta sava Tēva klātbūtni un nonāca uz šo tumšo, salauzto pasauli, kas pārsteidzošā kārtā Viņu noraidīja. „Taču viņš nesa mūsu sērgas un uzņēmās mūsu brūces, bet mēs viņu uzskatījām par piemeklētu, Dieva sistu un pazemotu. Viņš tika caururbts mūsu pārkāpumu dēļ, sists mūsu vainu dēļ – mūs glāba pārmācība, kas nāca pār viņu, ar viņa brūcēm mēs dziedināti.” (Jesajas 53:4-5) Kāda neticama MĪLESTĪBA!

Viņš zina visu

Parādījis savu beznosacījumu mīlestību, Viņš piesaka tiesības uz tavu sirdi un dzīvi. Viņš aicina „Seko man!” un, ja atsauksies Viņam, apsola sniegt tev piepildītu un gandarījuma pilnu dzīvu, kaut arī tev varbūt var nākties par to arī samaksāt. Bet Viņš ir tas, kurš tevi pazīst pilnībā, pat labāk nekā tu pats. Viņš zina visu, pat ja tev nav ne jausmas, kas norisinās tev apkārt vai pat tavā paša sirdī. VIŅŠ PAZĪST TEVI. Šī patiesība patiešām visu izmaina, jo Viņš vienmēr ir ar tevi.

Viņš ir labvēlīgs pret tevi, lai kāda būtu tava ticība – pat ja tā ir tikai sinepju sēkliņas lielumā... Tu varbūt šobrīd piedzīvo savas dzīves grūtāko brīdi; tava ticība ir gandrīz zudusi, apkārt esošās dzīves realitātes sagrauta. Lai ieraudzītu tavu ticību, gandrīz vai nepieciešams mikroskops. Tomēr kad esi saticis Viņu, tikai Viņa klātbūtne vien iedveš jaunu liesmu tavā šaubīgajā sirdī un liek tavai ticībai uzliesmot ar jaunu spēku – šī liesma kā ugunsgrēks apņem tavu sirdi un liek iekvēloties visai pasaulei. Viņš ir tas, kurš spēj tevi pacelt no visdziļākā kritiena. Var gadīties, ka citi tevi nicina un atraida; un iespējams, ka viņiem pat ir iemesls tā rīkoties. Tev varbūt ir iemesls sevi ienīst. Bet Viņam tu patīc, un Viņš tevi pieņem tādu, kāds tu esi.

Neviens nav pārāk mazs

Viņš ievēro vismazāko un visneievērojamāko uz šīs pasaules. Nekas nav par niecīgu un neviens nespēj būt tik nenozīmīgs, lai Jēzus to neievērotu. Varbūt tu jūties tik mazsvarīgs Dieva acīs vai tavs upuris – tik niecīgs, ka diez vai Dievs tevi ir pamanījis. Bet patiesība ir, ka tu nekad nespēsi būt pārāk mazs Viņam, kurš atdeva savu dzīvību tevis dēļ. Un kad tev liekas, ka tev būtu jāpaveic kas patiešām liels un nozīmīgs, lai atstātu iespaidu uz visu pasauli, tad atceries, ka stāsts nav par tevi, bet gan par Viņu. Nav būtiski tas, ko tu dari vai kas tu esi, bet visu izšķir tas, ko Viņš dara un kas Viņš ir.

Viņš arī ir tas, kurš spēj radīt tevī patiesu aizrautību. Var šķist, ka tava dzīve kļuvusi vienmuļa un vienaldzīga. Bet, kad Jēzus parādās tavā dzīvē, Viņš iešķiļ dzirksteli, kas maina visu. Tu vienkārši nespēj palikt tāds kā agrāk – tavs entuziasms un aizrautība plūdīs pāri visās tavas dzīves jomās. Un tas būs lipīgi.
Ja arī viss cits cietīs neveiksmi, Viņš būs tas, kurš tevis labā nekad nepadosies, pat ja tu būsi nostājies uz iznīcības un nodevības ceļa. Viņš nerims tevi mīlēt un tev sekot, Viņš nepadosies līdz pat pašām beigām. Jā, Jēzus bija tas, kurš pārveidoja apšaubāmo Divpadsmit dzīves.

Jēzus ir arī tas, kurš ir personīgi ieinteresēts tavā dzīvē. Viņš ilgojas pēc tā, lai tu līdzdalītu Viņam savus pārdzīvojumus, kā to apraksta dziesminieks Dāvids: „Viņš izvilka mani no krācošās bedres, no muklāja dūņām, viņš balstīja manas kājas uz klints, viņš darīja manus soļus stingrus un lika man mutē jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam! (Ps.40:3-4)
VIŅŠ IR VIENĪGAIS!
Vai tu šodien Viņu pieņemsi?
Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Komentāra publicēšana