Aivars Ozoliņš - teoloģijas doktors,
pasniedzejs un praktiskās teologijas katedras vadītajs 
Adventistu starptautiskā augstākās izglītības institūtā Filipīnās, 
darbojas arī VA padomē

Jēzus mīl


Neapšaubāmi, ka Jānis savā īpašā veidā izcēlās starp pārējiem divpadsmit. Kaut kas viņā bija tāds, kas padarīja viņu atšķirīgu no citiem, un tas nebija tikai viņa uzticības personas un viena no tuvākajiem mācekļiem statuss. Tā bija viņa pilnīgi atklātā Jēzus mīlestības pieņemšana un nodošanās tai. Literatūrā, tradīcijās un mākslā Jānis ir visvairāk pieminētais un attēlotais apustulis, ko pazīst arī kā “mīlestības mācekli”.

Vārds un ģimene

Vārds Jānis (grieķu valodā Ionnes) cēlies no ebreju vārds Jochanan, kas nozīmē „Jahve ir bijis žēlīgs”. Jānis bija pārtikuša zvejnieka Cebedeja dēls, kurš dzīvoja Kapernaumā, kuram bija sava laiva un zvejniecības bizness ar daudziem strādniekiem. Kā jau pieminēts iepriekšējā rakstā, Jānis bija Jēkaba brālis. Viņu biznesa partneri bija Pēteris un Andrejs, otrs brāļu pāris Jēzus mācekļu vidū (1). Tiek uzskatīts, ka Jāņa māte ir Salome, Marijas – Jēzus mātes, māsa. Ja tā ir patiesība, tad Jānis bija Jēzus brālēns. Šis pieņēmums ir radies, salīdzinot Marka 16:1, Mateja 27:56 un Jāņa 19:25.

Raksturojums un attiecības ar citiem mācekļiem

Apustuļu hierarhijā Jānis ieņēma pirmo līmeni jeb Jēzum vispietuvinātāko uzticības personu loku. Lasot Sinoptiskos evaņģēlijus, rodas iespaids, ka Jānis un viņa brālis Jēkabs bija mācekļu vidū ietekmīgi līderi, nākamie pēc Pētera. Jānis vienmēr tiek pieminēts kopā ar savu brāli Jēkabu, izņemot vienu gadījumu, kad Jānis vaicā Jēzum, vai viņiem būtu jāatļauj tiem, kuri nav Jēzus mācekļi, izdzīt nelabos garus Jēzus vārdā (2). Jēzus atbilde bija: „Kas nav pret mums, ir ar mums.”

Līdzīgi savam brālim Jēkabam, Jānis vismaz sākumā parādīja tādas rakstura iezīmes, kas sagādāja viņam impulsīva un straujas dabas cilvēka slavu. Nav brīnums, ka Jēzus nosauca Jāni un Jēkabi par Boanarges jeb „pērkona dēliem” (Marka 3:17). Jānis pilnīgi pamatoti attaisno savu iesauku Samarijas notikumā, kas pierakstīts Lūkas 9:51-55. Jēzus, esot ceļā uz Jeruzalemi, sūta dažus mācekļus uz Samarijas ciematu, lai, iespējams, salūkotu naktsmājas. Tomēr samarieši izrāda savu naidīgumu un nevēlas uzņemt ceļojošo jūdu mācītāju. Jānim (un Jēkabam) bija gatavs risinājums – nekavējoties iznīcināt nelaipnos saimniekus. „Kungs, vai gribi, lai pavēlam ugunij nākt no debesīm un tos iznīcināt?” (Lūkas 9:54)

Jāņa dusmas un ātrais spriedums noteikti izraisīja domstarpības un reizēm sarūgtinājumu pārējiem mācekļiem. Nekas to tik labi neparāda kā stāsts par Jāņa un viņa brāļa slepeni uzdoto pārdrošo lūgumu Jēzum ieņemt Viņa valstībā augstākos amatus (3). Lai arī sākumā tas bija iecerēts kā privāts lūgums, par šo sarunu uzzināja pārējie mācekļi, kas viņus, protams, sadusmoja. „Un, kad tie desmit to dzirdēja, tie saskaitās uz Jēkabu un Jāni.” (Marka 10:41)

Attiecības ar Jēzu

Neskatoties uz raksturu un gatavību izteikt ātrus spriedumus, vislabāk Jāni raksturo viņa īpašās attiecības ar Jēzu. Savā Evaņģēlijā viņš nekad nepiemin savu vārdu – tā vietā viņš aizvien uz sevi attiecina unikālu frāzi „māceklis, ko Jēzus mīlēja” (4). Tu varbūt nodomāji, ka tas gan izklausās diezgan dīvaini. Vai tiešām Jēzus mīlēja šo mācekli vairāk nekā pārējos vienpadsmit? Vai tas var būt, ka Kristus izrādīja favorītismu, mīlot kādu vairāk par citiem?

Iemesls šai frāzei ir ļoti vienkāršs. Jēzus mīlēja, patiešām mīlēja visus mācekļus, gluži tāpat kā Viņš mīl visus mūs. Bet Jānis bija vienīgais no divpadsmit, kurš uzdrošinājās noticēt tai vienkāršajai patiesībai, ka Jēzus viņu mīl. Tādējādi Jāņa attiecības ar Jēzu vislabāk raksturo mīlestības dziļums, ko Jēzus izrādīja un Jānis pieņēma. Vienkāršs evaņģēliju salīdzinājums parāda Jāņa uzsvaru uz mīlestību. Matejs vārdu „mīlestība” min 17 reizes, Marks – 8 reizes, Lūka – 19 reizes, bet Jānis to piemin 57 reizes savā evaņģēlijā un 52 reizes vēstulēs.

Tas, kuru Jēzus mīl

Jāņa evaņģēlija 13.nodaļā mēs sastopam Jēzu ar saviem mācekļiem pie vakariņu galda – pēdējo reizi pirms Viņa nāves. Oficiālos mielastos galdi un zemi sēžamie parasti tika izvietoti U formā. Viesi iekārtojās pusguļus, pavēršot galvu pret galdu un kājas projām no galda. Šīs maltītes laikā Jēzus paziņoja ko šokējošu – kāds no divpadsmit izrādīsies nodevējs. Mācekļi apstulba no šāda pārsteidzoša paziņojuma. Jānis bija atlaidies blakus Jēzum, un Pēteris, cenšoties pievērst uzmanību, mudināja Jāni pavaicāt Jēzum ko sīkāk. Evaņģēlijā ir teikts: „Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: „Kungs, kurš tas ir?”” (13:25)

Iedomājies šo ainu: Jānis sēž blakus Jēzum, tad noliecas Viņam tuvāk un iečukst ausī jautājumu. Tajā brīdī Jānis pieskaras Jēzum un, iespējams, dzird Viņa sirdspukstus... Sirds uzrunā sirdi un dvēseles sastopas. Neskatoties uz sava rakstura nepilnībām, Jānis vienmēr centās būt Jēzus tuvumā, centās dzirdēt Viņa sirdspukstus, lai iepazītu un sajustu Viņu daudz dziļāk un netveramāk par vienkāršu zināšanu līmeni. Viņš vēlējās piedzīvot Jēzus mīlestības visdziļāko būtību.

Jānis vienmēr savu „paša es” centās saistīt ar Jēzu. Viņš neuzskatīja sevi par kādu, kurš strādā Kristus labā, bet gan par tādu, kurš nepārtraukti saņem Dieva mīlestību. Tā bija viņa īstā būtība, viņa identitāte, viņa motivācija strādāt Kristus labā, kā arī viņa spēka un drosmes pārbaudījumos avots – viņš bija tas, kuru Jēzus mīlēja. Jēzus mīlestība bija iemesls viņa eksistencei un viņa sludināšanai visai pasaulei. Šī vēsts nebija balstīta viņa pārliecībā, bet gan tajā pieredzē, ko viņš guva, dzīvojot kopā ar Jēzu; viņš bija tas, kuru Jēzus mīlēja.

Vai esi kādreiz nosaukts par „pērkona dēlu”? Vai neesi kādreiz attapies, ka sirds ir nocietināta līdzjūtībai, un pārsteidzīgi ir izteikti skarbi spriedumi par citiem? Ja tā, tad Jānis tev būtu teicis: „Laipni lūgti mūsu klubiņā!” Tomēr šis „klubs” nav tas, ko iedomājies – tā nav dusmīgu un aizkaitinātu cilvēku pulcēšanās vieta, kur tie cenšas piestrādāt, lai uzlabotu savas nosodīšanas prasmes. Nē! Jānis aicina tevi pievienoties tiem, kuri, būdami kļūdaini un salauzti, ir atklājuši sev Jēzus Kristus mīlestību un tagad izbauda Viņa taisnības sauli. Tie ir ļaudis, kuri, neskatoties uz saviem trūkumiem, ir sapratuši Bībeles pamatpatiesību: Dievs viņus neizmērojami mīl. Viņi ir pieņēmuši šo mīlestību un ļāvuši tās Avotam un Autoram pārveidot savu sirdi un savu dzīvi.

Kā mainītos tava dzīve, ja tu ieraudzīti sevi kā tādu, kuru Jēzus mīl? Kāda būtu tava dzīve, ja tu patiešām ticētu Bībeles pārsteidzošajiem vārdiem par Dieva mīlestību pret tevi, vai, ja, paskatoties spogulī, tu ieraudzītu to, ko redz Dievs? Patiesībā, kāpēc to nepamēģināt? Ej mājās un uzraksti uz spoguļa: „Tas, kuru Jēzus mīl!”, un pavēro, kas notiks.

(turpinājums sekos)

1 Mateja 4:21; Marka 1:19,20; Lūkas 5:10
2 Marka 9:38; Lūkas 9:49
3 Marka 10:35-45; Mateja 20:20-28
4 Jāņa 13:23; 19:26; 21:7; 21:20

Dalīties Google Plus

VA redakcija:

"Vēstis adventistiem" ir neatkarīga Septītās dienas adventistu izveidota platforma, lai ziņotu par norisēm adventistu draudzēs Latvijā un pasaulē, kā arī notikumu tendencēm sabiedrībā.
Mēs ļoti priecātos, ja Tu, mūsu lasītāj, sāktu ar vien vairāk domāt - kas, kā un kapēc?
    Blogger komentāri
    Facebook komentāri

0 comments :

Komentāra publicēšana